Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Labu, darbīgu, radošu, īpašu cilvēku netrūkst”

Druva
00:00
12.12.2006
16
Gadacilv

Decembris ir “Druvas” aptaujas “Gada cilvēks” ražas laiks. Tad lasām un pārlasām vēstules un priecājamies, cik daudz rajonā aktīvu, uzņēmīgu, darbīgu un radošu cilvēku. Lasītāji stāsta un arī priecājas.

“Patīkami, ka “Druva” rīko šādu aptauju. Var izteikt savu viedokli, izvērtēt, ieteikt labākos darba darītājus pagastā,” tā vēstulē raksta mārsnēniete Vita Butēvica.

Vēstuļu kaudze un tūkstošos skaitāmi paraksti, burtnīca ar telefonu zvanu pierakstiem. Tāda šīgada raža. Ieskatīsimies tajā.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Tomsons pārliecināts, ka uzņēmējdarbība ir mūsu pašu un valsts ekonomiskās dzīves un labklājības pamats. Un ikviens tās veicināšanas un stimulēšanas pasākums ir atbalstāms un apsveicams. “Tāpēc patīkami, ka “Druva” atkal veic gadskārtējo lasītāju aptauju rajona aktīvāko un darbīgāko cilvēku izvirzīšanai. Arī uzņēmējdarbības jomā. Sevišķi nozīmīgi tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un individuālajiem komersantiem.” LTRK nodaļas vadītājs lasītāju aptaujai iesaka trīs kandidātus. SIA “VAR C” rīkotājdirektoru Gintu Vārtiņu par mērķtiecīgu darbu metālapstrādes nozares attīstībā, par ieguldījumu uzņēmuma izveidošanā un ražošanas attīstībā. Par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Priekuļu pagastā, par stabilu jaunu darba vietu radīšanu, par prasmīgu ES līdzekļu izmantošanu firmas bāzes attīstībā – SIA “Hotel Tigra” direktoru Sergeju Gorovenko. Kā arī SIA “Beātus” īpašnieku Uldi Kvantu – par ieguldījumu maizes, konditorejas un kulinārijas ražošanas attīstībā Cēsīs, par nesavtīgu atbalstu, dodot ieguldījumu sabiedrībai. Par Uldi Kvantu cēsniece Ella Petrova saka: “Viņš pelnījis par cilvēcību un strādīgumu. Ja ko vajag – izdara pats.” Arī Pastariņa pamatskolas pedagogi savas balsis nodod par Uldi Kvantu, “kurš ar mērķtiecību un gribasspēku radījis plašu tirdzniecības centru pilsētā. Vairāk nekā pusotra simta cēsnieku saka paldies par iespēju strādāt. Bieži, lasot pasākumu sponsoru sarakstus, atrodams “Solo” vārds. Domājam, ka daļa šīsvasaras pilsētas svētku spožuma pieder uzņēmējiem, tai skaitā Uldim Kvantam.” Vēstuli parakstījuši 14 pedagogi. Raita Randare LKLSSB Cēsu nodaļas valdes un kolektīva vārdā raksta: “NVO darbiniekiem Uldis Kvants ir īpašs uzņēmējs. Viņš vienmēr atbalsta dažādu pasākumu organizēšanu, iespēju robežās atbalsta ikvienu lūgumu. Mēs sakām paldies, ka Cēsīs ir šāds dzirdīgs uzņēmējs, kurš atbalsta mazturīgo sabiedrības daļu.”

Savukārt biedrības “Cēsu pensionāri” biedri aptaujai ieteikuši zemnieku saimniecības “Kliģeni” īpašnieku Aleksandru Raubiško. “Mēs viņu raksturojam kā ļoti gudru un zinošu savas nozares speciālistu, iejūtīgu, atsaucīgu un izpalīdzīgu pret ikvienu līdzcilvēku. Viņa vadītais uzņēmums atbalstījis visus mūsu pasākumus.”

“Ikdienā bieži neiznāk pateikt paldies” – tā vēstuli par SIA “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāju Aiju Balodi sāk 14 firmas strādnieki un speciālisti. Viņi raksta: “Viņa ar savu uzņēmību un gribasspēku panākusi sabiedrības attīstību. Saimniecībā pagājuši tie laiki, kad pamatā strādājām ar vecu tehniku. Izmantojot Eiropas naudu un kredītus, atjaunots tehnikas parks un modernizēta 200 slaucamo govju novietne “Birzgaļi”. Mūsu priekšniece ir prasīga, tādēļ panākts liels saražotās produkcijas kāpums. Brīžam ikdienā liekas, ka viņa piekasās, bet, kad redzams rezultāts, saprotam – tā vajadzēja, un skarbākais vārds tiek aizmirsts.

Aija Balode atrod arī laiku darboties dažādās lauksaimniecības organizācijās gan valstī, gan rajonā. Viņa kā vadītāja domā par mūsu sadzīves un darba apstākļu uzlabošanu, kopā pavadām brīvo laiku, svinam svētkus, braucam ekskursijās, uz teātru izrādēm. Darba steigā vadītāja nekad neaizmirst darbiniekus dzimšanas dienās.” Par Aiju Balodi vēl Normunds Ruķis piebilst, ka viņa domā ne tikai par savu saimniecību, bet arī Strasbūrā aizstāvējusi visu intereses.

Par raunēnieti Uldi Rudzīti Dzintra Herbsta, Inga Bridāga, Sarmīte Gūta, kuras sevi dēvē par vides veselības fanēm, uzsver, ka viņš ir ne vien veiksmīgs uzņēmējs, kurš izveidojis veselības saimniecību, bet arī vada mācības citiem.

Dzintars Tauriņš “Druvas” aptaujā ieteica rozuliešus Tatjanu un Imantu Rjazanovus. “Rozulā, kas bija galīgi panīkusi, viņi atvēra veikalu. Nu vismaz kaut kas ir. Laipni un atsaucīgi cilvēki.”

“Man gribas ieteikt vēl gados jaunu, enerģisku, strādīgu un drosmīgu pasākumu īstenotāju Jāni Plūmi Raiskuma pagastā,” tā vēstulē raksta E.Zuzāne. Viņa atzīst, ka Jānis un sieva Egita ir ne tikai veiksmīgi zemnieki un uzņēmēji, bet ik gadu sarīko vērienīgus sporta svētkus – vienīgo kultūras pasākumu Kūdumā. “Šī vieta jau kļuvusi par nostūri, arī pasta nodaļa tiek likvidēta. Tāpēc jo īpašs prieks par tādiem cilvēkiem kā Plūmes, kuri kaut nedaudz te uztur dzīvības pulsu. Jānis ir vienkārši labs cilvēks. Kaut mēs būtu bagātāki ar tādiem.”

“Druvas” lasītāji gan zvanīja, gan rakstīja vēstules, lai aptaujā ieteiktu pašvaldību vadītājus un darbiniekus. “Ir cilvēki sapņotāji un cilvēki darītāji. Dzīvē vajadzīgi kā vieni, tā otri. Bet sevišķi nozīmīgi ir tie, kuros apvienots sapņotājs un darītājs,” tā vēstuli redakcijai sāk vecpiebaldziete Erna Krišjāne stāstu par Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētāju Voldemāru Cīruli. “Viņš saskata pagasta dzīvē būtiskās problēmas, veiksmīgi prot sarindot tās pēc nozīmības un svarīguma, kā prioritātes izvirzīdams pagasta cilvēku garīgās, materiālās un sadzīves vajadzības, sava novada vēsturisko vērtību saglabāšanu un godā turēšanu, jaunās paaudzes izglītošanu un audzināšanu, kā arī Piebalgas novadam raksturīgo dabas ainavu un dzīves tradīciju izkopšanu un saglabāšanu.” Erna Krišjāne raksta par Vecpiebalgā paveikto, par to, kā ikdienas dzīve kļūst gaišāka, par pašvaldības iesaistīšanos projektos, starptautisko sadarbību, vērienīgu pasākumu rīkošanu un vēl daudz ko citu. “Es nedomāju, ka vairākos gados uzslieta kāda, kaut vai sabiedrībai noderīga, sporta zāle ir lielāks nopelns kā tas, kas dažos gados paveikts pagastā, rūpējoties par vecpiebaldzēniem. Nav lielāka, svētāka un atbildīgāka uzdevuma cilvēka mūžā kā rūpēties par savas valsts, pagasta līdzcilvēku labklājību un pastāvēšanu.” Par savu Voldemāru Cīruli vēstuli uzrakstījuši vēl 28 vecpiebaldzēni. “Cilvēki sajūt to, ka priekšsēdētājs prot saskatīt tās iespējas, kas dotas šodienas laukiem un palīdz tās īstenot. Voldemārs Cīrulis ir godavīrs, kurš godīgi tur cilvēkiem doto vārdu un tukšu nesola, domas un lēmumus nemaina, ja tie radušies kopā ar domubiedriem, pamatīgi izsverot.”

Rajona padomes sociālā dienesta vadītāju Ģertrūdi Šulmeisteri biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valde “Druvas” aptaujai iesaka, jo viņa ir zinoša, daudz strādā, apveltīta labām organizatoriskām spējām, sniedz būtisku atbalstu rajona NVO, vienmēr ir klāt rajona lielākajos notikumos, mīļa, labestīga, sirsnīga, jebkurš cilvēks var viņai uzticēties. Ģertrūde Šulmeistere ir sociālā darba etalons.” Savukārt vēstulē, kuru parakstījuši 12 cēsnieki, par viņu teikts: ” Ģertrūdes kundze spēj ieklausīties un iedvesmot gados vecos cilvēkus. Darbojamies vairākās NVO un esam gandarītas, ka vecļaužu pasākumos neiztrūkstoši piedalās Šulmeisteres kundze.”

Vairāki cēsnieki aptaujā ieteikuši Cēsu ainavu arhitektu Jāni Sirlaku. Edīte Bagutska viņa veikumu raksturo īsi:” Par ieguldījumu Cēsu apzaļumošanā un sakārtošanā jubilejai.”

To, ka Amatas novada ļaudis godā un augstu vērtē savas pašvaldības vadītāju Elitu Eglīti, apliecina vēstule, kuru parakstījis vairāk nekā pustūkstotis cilvēku. Līdztekus daudzajiem paveiktajiem darbiem uzsvērts arī, ka Elita ikdienas aizņemtībā atrod laiku teātra spēlēšanai.

Gan kolēģi, gan skolēni un viņu vecāki aptaujai ieteikuši pedagogus Inesi Lāci, Ausekli Ķibildu, Egonu Bušu, Arni Ratiņu, Daci Bicāni, Mirdzu Lībieti, Innu Semjonovu.

Par pagājušā gada aptaujas laureāti Inesi Lāci arī šogad skolēni saka labus vārdus. Citu vidū uzsver arī to, ka ļoti interesanti un saprotami māca latviešu valodu. Regīna un Roberts Musti par Egonu Bušu saka: “Cilvēcīgs pret bērniem, daudzus paglābis no klaiņošanas. Pedagogs, kurš prot runāt ar bērniem.” Paulis Java par Innu Semjonovu saka: “Par to gaisotni, kāda valda skolā un Cēsu sabiedrībā starp krieviem un latviešiem, viņas loma nav novērtēta. Ja visās Latvijas krievu skolās būtu tādi direktori, mums nebūtu problēmu, kuras ir sabiedrībā.” “Viņa ir kā zeltspārīte bitīte. Spēks, dāsnums kūsā pāri. Līdzjūtību velta arī vientuļajām kaimiņienēm,” tā par Mirdzu Lībieti saka Alise Putene. “Skolotājs Auseklis Ķibilds bija mana dēla klases audzinātājs un mācīja fiziku. Cienu viņu, viņa paveikto, tāpēc esmu pārliecināta, ka viņš ir “Gada cilvēks,” tā Grieta Grosberga Stalbē.

Aptaujā pieteikti kultūras darbinieki – muzejnieks Tālis Pumpuriņš, tekstilmāksliniece Dagnija Kupče, bibliotekāre Lauma Zaļaiskalna, Dzidra Kuzmane – Ķencis, mūziķis Visvaldis Grāvītis, “Harmonijas” vadītāja Dzidra Olengoviča, vēsturnieks Viljars Tooms, gids Roberts Osītis.

Par Viljaru Toomu Margareta Skrastiņa saka īsi: “Man patīk, kā viņš raksta.” Savukārt vecpiebaldziete Vija Tetere raksta: “Personīgi Jolantu Borīti nepazīstu, bet, izlasot par viņas uzņēmību, atbildību, organizētību, par neizmērojamām darba spējām, sadarbību, sapratu, ka šim cilvēkam jākļūst par “Gada cilvēku”. Cilvēku, kuri spēj piepildīt savus sapņus, nav daudz. Spēj tik tādi, kas apveltīti ar īpašām spējām un raksturā ir cieti, nelokāmi, zina, uz kurieni iet.” Par Mārsnēnu pagasta bibliotekāri vēstuli uzrakstījusi Vita Butēvica un to parakstījuši 67 pagasta iedzīvotāji. “Viņa līdztekus savam darbam prot risināt arī dzīvē sasāpējušas problēmas, ir gluži kā psiholoģe. Ne tikai izskaidro, bet palīdz. Viņu vērtējam kā vienu no izpalīdzīgākajiem, zinošākajiem, darbīgākajiem cilvēkiem pagastā,” teikts vēstulē.

Alda Alberte no Tirzas balso par Ķenci: “Patiesībā rakstu daudzu tirzmaliešu un apkārtējo pagastu iedzīvotāju ieteikumā. Mūsu izvirzāmais cilvēks uz pjedestāla ir kāds īstens Latvijas patriots no Piebalgas puses – Ķencis jeb Dzidra Kuzmane.”

“Visvaldis Grāvītis ir godam pelnījis saukties par “gada cilvēku” – to apliecināja arī viņa 75 gadu jubilejas svinībās tautas balss – Vika ir Cēsu simbols”, tā rakstīts vēstulē, kuru parakstījuši daudzi pašdarbnieki un viņu vadītāji.

“Druvas” aptaujai ieteikts kristīgās draudzes “Sadraudzība” mācītāji – Jānis Mucenieks un sv. Jāņa baznīcas draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs. “Viņš spēj vispārcilvēcisko savienot ar kristīgo,” tā G. Ulmane par Jāni Mucenieku. “Vasarā kādā sestdienā, kad kāzinieki tikko bija aizbraukuši, gadījās būt sv. Jāņa baznīcā. Dievnams bija tukšs, izpušķots. Pa paklāja celiņu uz altāri lēnām gāja divi cilvēki – mācītājs un palīdze. Gāja lūgt Dievu. Varbūt viņi lūdza par jauno ģimeni, varbūt par sevi, varbūt par Cēsīm. Bet man atliek lūgt Dievu, lai arī mūsu pilsētā novērtē Didža Kreicberga devumu,” raksta Māra Klāva.

Cēsu pilsētas sporta skolas darbinieces aptaujā ieteica savu direktoru Mārtiņu Niklasu. Ieteikums īss: “Mūsu direktors to sen jau ir pelnījis.” Bet Kristīne Sekace vēstulē par Aigaru Miklāvu raksta: “Viņš ir cilvēks ar lielo burtu, jo ne katrs varētu to, ko viņš. Cilvēks ratiņkrēslā spēj vairāk nekā citi.” Lasītāji labus vārdus teikuši arī par sporta entuziastu Andri Siksni un šaha veterānu kopā aicinātāju Ernestu Anžanu.

“Druvas” aptaujā stāstīts par mediķiem Voldemāru Vaitovski, Andu Skrastiņu un Irēnu Dubulti. Gurtiņu ģimene par Irēnu Dubulti: “Cilvēciska un laipna.” Biruta Ruņģe par Voldemāru Vaitovski: “Izpalīdzīgs.”

Vēl aptaujā pieteikta “Solo” konditore Linda Afanasjeva, jo ir labs cilvēks. Rita un Verners Broki par šīgada vislabāko cilvēku nosauc Viktoru Jemeļjanovu. Arkādijs Suškins 30 Cēsu uzņēmēju kluba biedru vārdā ieteica Ievu Jansoni par to, ka 12 gadus ziedojusi, lai klubs strādātu.

“Druvai” prieks arī par to, ka ieteikto vidū ir mūsējie – Andra Gaņģe un Valda Rozenberga.

Rīt uzzināsim, kuri šogad tiks pie “Gada cilvēka” tituliem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi