Ivars Vanags, pašnodarbinātais: – Sociāldemokrātiem. Viņi ir pierādījuši, ka darbojas daudzmaz godīgi. Rīgā Gundara Bojāra laikā sāka celt sociālās mājas, arī mazturīgie saņēma lielāku atbalstu nekā citās pilsētās. Tautas partijai, lūk, neuzticos visvairāk. Gunārs Strujēvičs, taksists: – Es pats sev neuzticos, kur nu vēl kādai partijai. Arī uz vēlēšanām neeju. Ja kas neizdodas, esmu vainīgs pats un citus, arī politiķus, nelamāju. Sandis Bergmanis, skolnieks: – Es varu uzticēties tādai partijai, kas ir godīga pret cilvēkiem, bet tādu nezinu. Latvijā viss notiek naudas dēļ. Nav vērts iet uz vēlēšanām, ja arī ievēlēs citus, nekas te nemainīsies. Marianna Laicāne, bezdarbniece: – Par politiku īpaši neinteresējos. Tā jau tikai Atmodas laikā līdz četriem rītā varēja sēdēt pie TV un klausīties. Meklēju darbu, un tikai tagad saprotu, kāda situācija ir valstī. Trīs gadus nostrādāju Īrijā. Esmu sapratusi, ka varu paļauties tikai uz sevi. Nevienam politiķim neinteresē, kā cilvēki dzīvo. Ilze Krustiņa, pastniece: – Godmanim vēl ticēju, viņš vismaz centās kaut ko darīt. Var jau būt, ka kāds politiķis vēl ir solīds, gudrs un godīgs, bet partijas ir kā mafija, viena otrai rokas mazgā. Jānāk jauniem cilvēkiem, bet nav jau tādu, kas gribētu. Kā tiksim no tās bedres ārā, nezinu.
Komentāri