Cēsu vecpilsētā, Pils ielā, divas nedēļas strādāja arheologi. Viņiem palīdzēja vēstures studenti, kuriem darbs izrakumos bija prakse, iesaistījās arī brīvprātīgie.
“Bijām domājuši, ka šovasar pabeigsim, bet tā nebūs,” saka arheoloģisko izrakumu vadītājs Mārcis Kalniņš.
Izrakumi turpinājās tajos pašos izrakuma laukumos kur pērn. Pirmajā, kas tuvāk Skolas ielai, kur bija senākie atradumi, bedres vienā malā darbus var beigt, bet tuvāk Pils iela, iespējams, ir pilsētas aizsargmūris. “Ēkas sienai tas mūrējums pārāk masīvs. Ka tas ir aizsargmūris, tā ir interpretācija,” skaidro M.Kalniņš. Aptuvenās pilsētas robežas līdz 17.gadsimtam nav zināmas. Taču jau 15.gadsimtā aizsargmūris bijis, droši vien arī agrāk un vēlāk pārvirzīts. Šodien Cēsu senpilsēta ir 27 hektāri, tas ir, ieskaitot arī pils teritoriju.
“No iepriekšējiem izrakumiem zināms, ka pa vidu abiem tagadējiem laukumiem ir siena,” stāsta izrakumu konsultante, arheoloģe Laura Lēģere un atgādina, ka senākā Cēsu karte ir no 17.gadsimta beigām. Kāda pilsēta bija pirms tam, kādas bija aizsargsistēmas, nav zināms,” saka L.Lēģere.
Šovasar arheologi tikuši līdz 16.gadsimta beigām, tātad tikts par simts gadus tālākā pagātnē nekā zināmā. Otrā izrakumu laukumā, kā lēš arheologi, vismaz pusmetrs vai vairāk vēl jārok. Patlaban izrakumu bedre ir teju divi metri. “Šajā laukumā izteiktu konstrukciju nav, ir viens dedzis baļķis no siju vai ēku sienu konstrukcijas, lemsim, varbūt speciālisti varēs kaut ko noteikt, jākonsultējas,” stāsta M.Kalniņš.
Izrakumu laukumos redzams, ka Cēsis pa 800 gadiem ir paaugušās par divi, komats, pieciem līdz trim metriem. Tik dziļu kultūrslāni ar savu darbību radījis cilvēks. “Cēsīs gruntsūdeņi ir augstu, pie baznīcas metru, pusotra dziļumā jau parādās ūdens. Tas tiek skaidrots, ka kādreiz bija Jāņa dīķis, tas atradās pretī tagadējiem pils vārtiem. Nav ziņu, ka kapsētai, kas bija pie baznīcas, būtu bijušas problēmas ar augstiem gruntsūdeņiem. Nav zināms arī, cik liela bija kapsēta ap baznīcu. Taču šajos izrakumos gruntsūdeņi vēl netraucē,” pastāsta L.Lēģere, bet M. Kalniņš piebilst, ka nav arī zināms, vai dīķis bija speciāli rakts, vai tur tika ņemts māls būvniecībai un tā izveidojās dīķis, kas, iespējams, savāca ūdeni no tuvējās apkārtnes.
Šī vasara izrakumu dalībniekiem lielus atradumus neatklāja. M.Kalniņš rāda spēļu kauliņu. Tas ir vai nu no dambretes, vai tajā laikā populāras spēles “Dzirnavas”. Atrasta 1727.gada, Katrīnas I laika, piecu kapeiku monēta un Tērbatas bīskapijas Hermana II (1552. – 1555. gads) vērdiņš. Atradumos naglas, būvdetaļas, dažāda keramika, arī ievesta. Ir arī sarūsējis dzelzs priekšmets, kad attīrīs, tad skaidri zinās, bet, iespējams, tas ir bultas gals. Starp atradumiem adatu un īlenu gali, atslēga, krellīte un citu priekšmetu fragmenti.
“Nav noteiktu datējošu atradumu. Ir logu stikli, 17.gadsimta dekorētu krāšņu podiņu fragmenti. Nav jau zināms, kādas izskatījās mājas, dokumentos parādās īpašnieku vārdi un atzīmes, vai logos bija stikli. Ir skaidrs, ka Cēsis bija nozīmīgs tirdzniecības centrs. Cēsīs bija rāte, kas negribēja atpalikt no mestra, ir melngalvji, kuri apmetās tikai lielos centros. Iespējams, bija arī Melngalvju nams,” rosinošu ieskatu Cēsu senvēsturē paver arheologs.
Kā interesantu atradumu arheologi min ķieģeli ar pārnadža pēdas iespiedumu. Parasti ķieģeļu žāvētavā pastaigas laikā pēdas atstāj suņi, kaķi vai putni. Atrasti arī kaķa žokļi, tātad arī pirms 400 gadiem Cēsīs dzīvoja kaķi.
Atradumos ir tūkstošiem kaulu. Tie vēl jānotīra, tad redzēs, vai zemē saglabājušies pārtikas atkritumi, vai kāds kauls apstrādāts. “Kauli arheoloģiskajos izrakumos pilsētās ir raksturīgi. Atkritumus no pilsētām Latvijā sāk izvest tikai 20.gadsimtā. Pētniecībai tas rada milzīgu apjomu,” bilst L.Lēģere.
Arheologi atzīst, ka studenti, mācoties praksē arheoloģiju, daudz paveikuši. Bijis prieks arī par brīvprātīgajiem, kuri strādāja izrakumos. “Viņi 80.gados bijuši studentu celtnieku vienībā, kuri strādāja izrakumos Cēsu pils pagalmā. Kā viņi stāstīja, toreiz bija tika jānes spaiņi un jāstumj ķerras, tagad varēja parakt,” pastāsta. L.Lēģere.
Šovasar izrakumos atrastais tiks apkopots. Par to, kas šajā vietā notiks tālāk,vai zemes gabals tiks atstāts pētniecībai, jālemj novada domei. “Taču, lai te jebko celtu, pētniecībai ir jāturpinās. Ar to, kas līdz šim atklāts, pirmo metru zemes uzraudzības kārtībā var rakt ar traktortehniku, bet tālāk jāveic arheoloģiskā izpēte. Norakt pilsētas senāko vēsturi nedrīkst,” vērtē L.Lēģere un uzsver, ka tas, protams, prasa resursus. Izrakumu bedre kļūst dziļāka, un ir aizvien grūtāk strādāt , arī ar to jārēķinās.
Komentāri