Vairāk nekā 300 rajona kultūras darbinieki un radošās inteliģences pārstāvji, pašvaldību vadītāji tikās ikgadējos svētkos.
Kultūras ministrijas stratēģijas nodaļas konsultante radošo industriju un kultūras tūrisma politikā Ieva Cire atgādināja, ka Cēsu
vārds pēdējā gada laikā vairākkārt izskanējis ar aktīvo, radošo kultūras dzīvi. “Kultūras devums nav redzams uzreiz, bet tam ir būtiska nozīme ilgtermiņa attīstībā. Un Cēsu rajona vadītāji, kultūras darbinieki to saprot,” uzsvēra Ieva Cire. Viņas teikto papildināja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, atgādinādams, ka rajona kultūras darbinieki ir tie, kuri saglabā latviskās tradīcijas, kopj un nes tautā paaudžu kultūras mantojumu. “Nākamais gads mums visiem būs īpašs. Jo kuplā skaitā piedalīsimies Dziesmu un Deju svētkos. Esmu pārliecināts, ikviens koris un deju kolektīvs godam pārstāvēs savu pagastu, rajonu,” sacīja Andris Neimanis un apsolīja, ka rajona padome iespēju robežās finansēs amatiermākslas kolektīvu dalībnieku piedalīšanos svētkos.
Svētku reizē Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par profesionālu darbu novada vēstures pētniecībā un ieguldījumu muzeja darba popularizēšanā saņēma Cēsu muzeja speciāliste krājuma uzskaites darbā Dace Cepurīte, par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu novada vēsturiskās atmiņas saglabāšanā atbildīgā par arhīvu muzejā Valija Šalgunova.
Skujenes pagasta Sērmūkšu bibliotēkas vadītājai Vijai Indriksonei Atzinības raksts par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu
iedzīvotāju bibliotekārajā apkalpošanā, bet Jaunpiebalgas mūzikas skolas pedagoģei Mārai Vīksnai par ilggadīgu un radošu ieguldījumu mūzikas dzīves veidošanā un attīstībā, atzīmējot 45 darba un 65 dzīves gadu jubileju.
Valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” Atzinības rakstu saņēma Jāņmuižas sieviešu vokālā ansambļa vadītājs 40 gadus Leons Āķeris par profesionālu un radošu darbu mūzikas dzīves veidošanā, Līgatnes jauktā kora diriģents Mārcis Katajs par ieguldījumu kordziedāšanas tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, aušanas darbnīcas „Vēverīšas” vadītāja Dagnija Kupče par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Piebalgā un Piebalgas novada tautas tērpu kolekcijas izveidošanu, Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs par atbalstu un ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā un attīstībā, Priekuļu kultūras nama vadītāja Inga Krafte par radošu iniciatīvu kultūras dzīves veidošanā, Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna par pašaizliedzīgu un radošu darbu kultūras dzīves veidošanā , Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna par atbalstu un iniciatīvu kultūras tradīciju saglabāšanā pagastā, Cēsu Tautas teātra režisors Juris Feldmanis par ilggadīgu ieguldījumu amatierteātra mākslas attīstībā.
Kolēģu apsveikumus saņēma ikviens, kam šogad apaļa dzīves vai darba jubileja. Dažs uz svētkiem ieradās ar lielu ziedu klēpi. Ikviens gaviļnieks tika pie īpaša valsts kultūras inspektores Ilzes Kalniņas sarūpēta spilvena, kas domāts sapņošanai. “Sapņi ir tāpēc, lai tos piepildītu, lai būtu, kas paceļ spārnos,” tā Ilze Kalniņa. Cēsu domes deputāts Jānis Beikmanis, novērtējot svētku dalībnieku lielo pulku, atzina, ka rajona kultūras darbinieki ir paliekoša vērtība. “Cilvēki, kuri citiem rīko svētkus, beidzot var nedomāt par darbu, atpūsties,” novēlot radošas veiksmes, uzsvēra Jānis Beikmanis.
To, ka tie bija īpaši svētki īpašiem cilvēkiem, apliecināja arī pazīstamais dziedātājs Viktors Lapčenoks, kurš bez viltus priecājās par draisko gaisotni un apgarotajiem svētku dalībniekiem.
“Šāda kopā sanākšana ir vajadzīga, to jau pierāda tas, ka svētki notiek 12. reizi un ar katru gadu dalībnieku skaits aug,” “Druvai” atzina Skujenes pašvaldības vadītājs Jānis Sekste un piebilda, ka svētki dod stimulu darbam.
“Reizi gadā ir mūsu svētki. Tos gaidām, gatavojamies, tas ikdienas ritmā ir tāds jauks brīdis,” sacīja ilggadēja Cēsu kultūras centra darbiniece Velga Ezergaile.
Par svētku noskaņu gādāja gan Viktors Lapčenoks un čigānu ansamblis, gan “Kantoris 04”. Līdz rīta gaismai.
Komentāri