Dārzkopības saimniecībās gatavojas krūmmellenes. Zilas, garšīgas un pieprasītas ogas. Tās sauc arī par augstajām zilenēm, lielogu zilenēm, bet Latvijā nolemts dēvēt par augstajām krūmmellenēm.
Valts Strazdiņš Dzērbenes pagasta “Jaunmeķeļos” arī Latvijā iecienītās ogas audzē septīto gadu. Šovasar ražu dod 4,5 tūkstoši stādu.
“Krūmmelleņu audzēšana nav vienkārša un lēta. Brīžam gribējās beigt. Tika pieļauts daudz kļūdu, un katra maksāja. Divos hektāros ogulāju ieguldīti ap 150 tūkstoši eiro. Tādu kārtīgu ražu lasām otro gadu,” stāsta V.Strazdiņš un piebilst, ka nav lauksaimnieks un kļūdas sanā-kušas, uzticoties speciālistiem. Krūmmelleņu audzētājs atzīst, ka, visticamāk, konsultanti paši nezināja. “Vairākiem tika prasīts, sekoju ieteikumiem. Tad izrādījās, ka četrus, piecus gadus visu darījām nepareizi. Šķirnes, kuras iestādīju, jo tika solīts, ka augs Vidzemē, izrādījās piemērotas Dienvidfrancijai. Tās nācās izrakt. Saveda kūdru, zemes darbos tika ieguldīti tūkstoši eiro, izrādījās, ka nepareiza kūdra. Tad ieteica, ka vajag šķeldu, bēru to, atkal citi speciālisti – tas nav pareizi. Ogulāji esot jālaista katru dienu, stāstīja, cik milimetru ūdens vajag katram krūmam, tā arī darījām, saknes sāka pūt. Tad izlasīju kādas baltkrievu zinātnieces padomus un tiem sekojām. Piektajā, sestajā gadā nomainīju augsni, iestādīju dēstus, kam vajadzēja derēt Vidzemei,” pieredzes stāstā dalās V.Strazdiņš. Un piebilst, ka neizprot, kāpēc saņēmis kļūdainus padomus. Sarakste ar konsultantiem saglabājusies – padomi, kā nevajag darīt.
Krūmmelleņu audzēšanā iesaistīta visa ģimene. Darbus paveic paši, tikai vasarā tiek algots sezonas strādnieks. “Ķīmiju neizmantojam, ogulājus ravējam. Nevaru iedomāties, ka bērni nāk, lasa ogas dārzā, kur nezāles indētas. Laistīšana strādā, saulainu dienu gana, ogas gatavojas. Pagaidām paši tiekam galā,” teic saimnieks.
Apkārt dārzam sēta. V.Strazdiņš, vadājot pa dārzu, stāsta par šķirnēm, ogu atšķirību. “Katrai šķirnei savi plusi un mīnusi. `Patriot` Vidzemei piemērots, bet ogas ilgi neglabājas. Pasaulē tradicionāli audzē `Bluegold`, `Bluecrop` , tās aizņem vairāk nekā pusi stādījumu. Vidzemē cits klimats, it kā esam ceturtajā zonā, tomēr apstākļi skarbāki. Ja ticam globālajai sasilšanai, ka būs tādas ziemas, kā aizvadītā, tad var stādīt vienas šķirnes, ja tomēr var uznākt kārtīgs sals, jāizvēlas citas,” vērtē V.Strazdiņš.
Ogulāju dārzā aug arī Kanādas mellenes. Tās līdzīgas meža mellenēm, ogas nav lielas, mellenāji nav augsti. Tie augot pamazām vien noklāj lauku. “Kanādā tās vāc ar kombainu. Ik pa trim gadiem nopļauj, ataug. Varbūt varētu kādu tīruma stūri palaist mellenājos. Kanādas mellenes nav jālaista, kad saaug, nav jāravē,” spriež saimnieks un atzīst, ka pagaidām pircēji labāk izvēlas lielās ogas un negrib ticēt, ka mazās nav no meža.
Par noietu, kaut patlaban Latvijā ir krūmmelleņu audzēšanas drudzis, sūdzēties nevar. Rīdzinieki ogas novērtē. Arī “Jaunmeķeļos” ogas lasa ne tikai saimniecības spēkiem, ieinteresēti ir pašlasītāji. Lai gan ogu lasīšana nav īpaši reklamēta, tie, kuri grib pabūt svaigā gaisā un tikt pie garšīgām ogām, ceļu atrod.
“Krūmmelleņu audzētājiem vajadzīgs spēcīgs kooperatīvs, lai apvienotos un varētu ogas eksportēt. Skandināvijas valstis labprāt pirktu, bet vajag apjomus,” vērtē V.Strazdiņš.
Krūmmelleņu audzētājs lēš , ka šogad saimniekošana varētu būt pa nullēm. No katra stāda var nolasīt trīs līdz piecus kilogramus ogu, bet hektārā aug vairāk nekā divi tūkstoši stādu.
“Jaunmeķeļu” saimnieks atzīst, ka aizvien šaubās, vai audzēšanai izvēlēta pareizā kultūra. “Te ir vecvectēva zeme, tā jāapsaimnieko. Man tas tāds dārgs hobijs. Protams, ja nauda būtu ieguldīta citur, to atpelnītu daudz ātrāk. Krūmmellenes prasa lielus ieguldījumus. To audzēšanu uztur mana uzņēmējdarbība,” pārdomās dalās V.Strazdiņš.
“Jaunmeķeļos aizvien nav elektrības. Par tās ievilkšanu saimniekam piestādīts rēķins par 50 tūkstošiem eiro. Ūdenssūkņus darbina ģenerators, tā nodrošina arī apgaismojumu dzīvošanai pārbūvētajā klētiņā, kurai jau vairāk nekā 200 gadu. Saimnieks domā par saules paneļu izmantošanu.
“Iesākts ir, jāturpina. Jācer, ka turpmākajos gados veiksies labāk,” saka V.Strazdiņš un smaidot atgādina: “Ar ko atšķiras labs lauksaimnieks no slikta? Ar vienu nedēļu. Neizdarīsi pareizi un laikā, ražas nebūs.”
Komentāri