Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Ķiršu un ābeļziedu kupenās

Druva
23:00
13.05.2008
3

Raunas pagasta „Maijplauku” saimniece Rūta Mīlberga gatavojas šā gada augļu un ogu ražai. Lai tie nogatavotos skaisti, jāiegulda liels darbs un rūpes.

Augļu dārzs ir apmēram četrus hektārus liels. Tajā aug saldie un skābie ķirši, ābeles, jāņogu, upeņu un ērkšķogu krūmi. Šogad apmēram pushektāru lielā platībā stādītas plūmes.

Latvijas augļkopju asociācijā atzīst – četri hektāri Latvijas mērogiem ir liela platība, turklāt jo īpaši tādēļ, ka „Maijplaukās” strādā bioloģiski.

Augļkopība uzsākta nesen – tikai 2005. gadā. „Maijplauku” saimniece skaidro, ka augļu dārzs ir ģimenes tradīcija: „Vecāki iestādīja veco, lielo ābeļdārzu. Maza būdama, noskatījos, kā viņi tajā darbojās.”

Dārzā nepārtraukti jāiegulda darbs. Saimniece skaidro, ka jāizzāģē vecie un vairs neražojošie kociņi un krūmi. Piemēram, šogad iestādītie ķirši ražos vien pēc trim gadiem un labu ražu dos apmēram piecus gadus. Tad nepieciešams stādīt jaunus ķiršu kociņus.

Ja krūmu vai koku nomoka slimības, kaitēkļi, kurus neizdodas iznīdēt, to nākas nozāģēt. Tādēļ dārzu jācenšas pasargāt ar dažādām bioloģiskām metodēm, jo ķīmiskos preparātus bioloģiskajiem saimniekiem nav ļauts izmantot. Saimniece skaidro, ka izdevīgi audzēt šķirnes, kas izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem. Tomēr augu slimības dārzam neiet secen. Inficējas gan ērkšķogu krūmi, gan jāņogas un upenes, kurās iemetušās ērcītes. Šogad radusies jauna nelaime – daļā upeņu stādījumu ieaugusi vārpata. R. Mīlberga, lasot speciālo literatūru un apmeklējot kursus, apzina dažādās metodes, ar kurām augus pret slimībām un kaitēkļiem aizsargā ar bioloģiskām metodēm. Pret slimībām efektīvi iedarbojoties pelni, kurus saimniece nežēlojot uzber krūmu un koku saknēm un pašiem kokiem. Lai ābolus nebojātu tārpi, pie koku saknēm tiek bērti kartupeļi – tad tārpi salien tajos. Cīņā ar vārpatu starp ogulājiem tiks salikts siens un izmantots īpašs bio līdzeklis, kas to sadalīs.

Lai gan strādāt bioloģiski nav viegli, tomēr R. Mīlberga skaidro, ka šo ceļu izvēlējusies: „jo pašai gribas tīrāku produktu un vēlos tādu piedāvāt arī pircējiem” .

Cilvēki aizvien vairāk sākot novērtēt ekoloģiski audzēto, un tieši šādus produktus pērk vairāk. Iespējams, nākotnē bioloģiski audzētie un ražotie produkti arī maksās vairāk. Tomēr līdz šim „Maijplauku” raža nav pārdota dārgāk par konvenciālajos dārzos iegūto.

Ogas un augļus saimniece pārdod Cēsu un Rīgas tirgū. Savulaik R. Mīlberga braukusi pat uz nakts tirgu galvaspilsētā. Rīgas Centrāltirgū noiets ir lielāks nekā Cēsīs, iespējams, tādēļ, ka mazpilsētā lielai daļai iedzīvotāju pašiem ir kaut viena ābelīte, upeņu vai jāņogu krūms. Rīgā pieprasītas ir visas ogas un augļi, taču Cēsīs visvairāk pērk ķiršus un upenes. „Pasakainu naudu neiegūstu, taču zaudējumu arī nav. Ieguldītais darbs jau gan ir liels,” vērtē R. Mīlberga, atzīstot, ka augļkopība ir viņas sirdslieta. Vērtējot, ar kuriem augļiem vai ogām iespējams vislabāk nopelnīt, viņa atzīst, ka tie ir ķirši. Tomēr to audzēšana ir grūtāka, ķiršu kociņi ir klīrīgāki. Rīgā labi pērk arī ērkšķogas un upenes.

Tā kā pērn bija izteikts ķiršu un ābolu gads, šogad raža, visticamāk, būs mazāka. Toties būs daudz jāņogu, kam noiets gan nav īpaši liels. Tomēr vislielākās bažas ir par salnām, jo tās ražas apjomus var ietekmēt kritiski.

Augļkope stāsta, ka ir interesējusies par izaudzētā pārdošanu pārstrādei, tomēr uzņēmumi jau noslēguši līgumus un jauni sadarbības partneri tiem vairs nav nepieciešami.

Lai palielinātu ražas izmantošanu, R. Mīlberga pieļauj domu, ka nākotnē varētu spiest ābolu sulu vai piedāvāt saldētas ogas, šīs produkcijas sagatavošanai iegādāties saldējamo skapi. Tomēr saimniecei pagaidām nav pārliecības, vai spētu izpildīt pārtikas drošuma prasības, vai šādai produkcijai būtu pieprasījums un vai šāda darbība atmaksātos.

Četri hektāri ir pietiekami liela platība, to vienai grūti apkopt, tomēr R. Mīlberga ir enerģiska. Viņa uzsver, ka ir ļoti pateicīga kaimiņiem, kuri augļkoku un ogulāju platības palīdz apkopt ar lielo tehniku, liela nozīme ir arī dēla atbalstam un palīdzībai. Tā kā raža ik gadu ir liela, tad jāmeklē ogu un augļu lasītāji, kurus atrast nemaz nav tik viegli.

Saimniecība saņem arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
29

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
291

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi