Katrs ceturtais Latvijas uzņēmējs uzskata, ka ekonomikas attīstības zemākais punkts ir jau pārvarēts, 22% pauž pārliecību, ka pašlaik ir sasniegts ekonomikas zemākais punkts, savukārt 37% pieļauj, ka Latvijas tautsaimniecība savu zemāko attīstības punktu sasniegs tikai nākamgad.
Par to liecina AS “SEB banka” sadarbībā arī pētījumu firmu SIA “Data serviss” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja.
Turklāt septembrī jau 14% uzņēmēju pauda viedokli, ka Latvijas ekonomikā augšupeja ir jau sākusies. Jūnijā šādi atbildēja vien 7%, bet šī gada janvārī tikai 1% respondentu.
Tajā pašā laikā redzama arī nenoteiktības palielināšanās jautājumā par Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesa virzību. Arvien vairāk uzņēmēju nav konkrēta viedokļa par ekonomikas zemākā punkta pārvarēšanu un Latvijas ekonomikas augšupejas atsākšanos.
Salīdzinot ar jūnija aptauju, respondentu skaits, kuriem nav viedokļa šajā jautājumā, septembrī palielinājies gandrīz divas reizes – no 19% līdz 36%.
“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka nenoteiktības palielināšanās lielā mērā saistīta ar to, ka uzņēmējiem joprojām nav skaidri “spēles noteikumi” nākamajam gadam, proti, kādas izmaiņas gaidāmas nodokļu politikā, vai un kuri nodokļi tiks palielināti un kurās jomās valsts plāno veikt izdevumu samazinājumus.
Pēc mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju domām, galvenais faktors, kas ietekmē Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesu, ir valdības darbs, jo 80% komersantu uzskata, ka visvairāk Latvijas ekonomisko atveseļošanos var ietekmēt Latvijas valdība. Jūnijā šādi atbildēja 73% aptaujāto.
“Valdības darba faktora svarīguma palielināšanās saistīta ar gaidāmo nākamā gada budžeta pieņemšanu un valdības lēmumiem saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem – pēc uzņēmēju domām, šie lēmumi būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību nākotnē. Visticamāk, ka nākamā budžetā pieņemtie lēmumi atstās ietekmi arī uz vispārējo uzņēmēju noskaņojumu un biznesa vērtējumu,” pieļauj Rudzītis.
Kā nākamie svarīgākie nosacījumi ekonomikas atveseļošanai minēti arī ikviena iedzīvotāja ieguldījums (41%) un uzņēmēju darbība (31%). Savukārt sabiedrisko aktivitāšu nozīmīgums ekonomikas atveseļošanās uzņēmēju acīs samazinājies – kritums par deviņiem procentpunktiem – no 28% jūnijā līdz 19% septembrī.
No 2009.gada oktobra “SEB banka” reizi ceturksnī publicē “SEB biznesa vides apskatu”. Tas atspoguļo Latvijas uzņēmēju viedokļu un noskaņojuma izmaiņas attiecībā uz uzņēmuma un uzņēmējdarbības stāvokli valstī, konkrēta uzņēmuma darbības rādītājiem, aktuālākajiem sava biznesa attīstības jautājumiem.
“SEB bankas” biznesa vides apskats tiek veidots, pamatojoties uz mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju un īpašnieku aptauju, kas veikta šogad septembrī, izmantojot telefoninterviju metodi. Pētījuma laikā ik ceturksni tiek aptaujāti 500 uzņēmēji. Pētījums tiek īstenots sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Data serviss”.
NOZARE.LV
Komentāri