Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kartupelim ciešs ziemas miegs

Monika Sproģe
00:00
20.12.2019
2
Kartupeliishi Fotomarta 1

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra kartupeļu pagrabā darbinieki pārlasa, šķiro un fasē sēklas kartupeļus. Pircēju interese par tiem esot kopš rudens, bet tirgošanā sēkla būs pieejama tikai janvārī.

Lai sēklas kartupeļi mērotu ceļu pie pircējiem, tie vispirms jāsertificē, jau 15. janvārī tie varētu būt pieejami tirgošanā. “Pašlaik tirgojam pārtikas kartupeļus, kas sašķiroti dažādās frakcijās atkarībā no pieprasījuma,” skaidro Sēklkopības daļas tehniķe Ieva Lozberga, kura uzrauga notiekošo kartupeļu pagrabā un piebilst: “Jāatzīst, ka šogad kartupeļi glabājas samērā labi.”

Pieprasītas ir dažādas šķirnes, bet lielāks noiets pazīstamajām. Daļa klientu jau rudenī pieteikuši nepieciešamos sēklas kartupeļu apjomus, taču to var darīt joprojām. “Līdz ar janvāra vidu tirgošanā parādīsies tādas agro kartupeļu šķirnes kā ‘Agrie Dzeltenie’ un ‘Monta’. No vidēji agrajām kartupeļu šķirnēm pārdošanā būs ‘Lenora’, bet no vidēji vēlām šķirnēm ‘Brasla’ un Imanta’,” skaidro tehniķe.

Rudenī pagrabā ievestas 604 800 tonnas kartupeļu. Līdz pavasarim visi uzglabātie kartupeļi tiks izšķiroti, tie, kas paredzēti tirgošanai, būs pārdoti. No katras novāktās šķirnes sēklai tiek safasēts vairāk nekā puse bumbuļu, to kvalitāti pārbauda Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori. Tāpēc ļoti svarīgi kartupeļu šķirošanu veikt rūpīgi un precīzi. Kartupeļu ražas šķirošana un sēklas fasēšana katrai novāktās ražas partijai tiek veikta vienreiz, ja pagraba mikroklimats ir uzturēts pareizi, atkārtota pārlasīšana parasti nav nepieciešama.

Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece Ilze Skrabule stāsta, ka Latvijā kartupeļu platības salīdzinājumā ar 2004.gadu samazinājušās apmēram uz pusi. Institūta speciālisti domā, tas var būt saistīts ar to, ka cilvēki izrēķinājuši – kartupeļus audzēt neatmaksājas -, vai arī iepriekšējos gados radušās problēmas ar ražas novākšanu vai realizāciju, kas licis pārdomāt kartupeļu audzēšanu. Tomēr ik gadu palielinās rūpnieciski pārstrādāto kartupeļu daudzums, tas liecina, ka kartupeļu audzētājiem nākotnes perspektīva ir sadarbība ar cietes un kartupeļu čipsu ražotājiem.

Kartupeļiem ļoti svarīgi ir ne tikai augšanas, bet arī glabāšanas apstākļi, kas nodrošina to kvalitāti. I.Lozberga stāsta, lai kartupeļi ziemā labi uzglabātos, nepieciešama ventilācija un noteikts gaisa mitrums, bet temperatūras režīms glabātavā jāpielāgo kartupeļu izmantošanas mērķim, caurmērā tā ir 5-6 grādi. Glabātavās kartupeļus var turēt sabērumos, ne augstākos par pieciem metriem, apcirkņos, koka, metāla konteineros vai kastēs. Galvenais, lai būtu gaisa apmaiņa un kartupeļiem nepiekļūtu sals. Priekuļu pētniecības centra kartupeļu pagrabos tupeņi glabājas gan apcirkņos, gan konteineros. Tehniķe vērtē, ka kartupeļi labāk glabājas apcirkņos, bet vieglāk strādāt ar konteineriem.

Pētniece Ilze Skrabule skaidro, ka apstākļiem glabātavā ir tieša ietekme uz kartupeļu miega periodu: “Līdzko kartupeļa bumbulis izveidojies un nobriedis, iestājas kartupeļa atpūtas periods – laiks, kad bumbulis neveido asnus pat tad, ja ir asnošanai labvēlīgi apstākļi, protams, ar nosacījumu, ka kartupelī notiek visi dzīvības procesi. Var pieņemt, ka šis periods sākas tūlīt pēc ražas novākšanas, tas var ilgt no piecām līdz 19 nedēļām atkarībā no šķirnes, bumbuļa augšanas un nobriešanas apstākļiem. Vēlāk iestājas miega periods, kad kartupeļi ir gatavi dzīt asnus, bet asnošanu aizkavē kāds ārējs faktors, piemēram, pazemināta temperatūra.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
58

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi