Svētdien pēc svētkiem veltītā dievkalpojuma Rīgas Domā – no pulksten 13.12 Latvijas austrumos līdz 13.40 rietumos, brīdī, kad saule atrodas visaugstāk, visos pagastos un pilsētās tiks pacelti Dziesmu svētku karogi, ā simboliski atklājot svētkus. Īpašos karogus svētku dalībnieki vilks mastos pie kultūras iestādēm, domēm, īpašās vietās. Tie visu svētku laiku
plīvos 420 Latvijas vietās.
Katrs svētku karogs ir īpašs. Tā radīšanā piedalījies ikviena pagasta un pilsētas koris, deju kolektīvs, folkloras grupa, arī amatierteātri, jo bija piedāvāta iespēja svētkiem iedziedāt savu zīmi. Šīs svētku zīmes uzdrukātas uz īpaši veidotā karoga.
Karoga pacelšanas brīdī būs klāt interesenti. “Svētku atklāšana novados ir simbolisks un vienojošs brīdis. Svētku dalībnieki, kas dosies uz Rīgu, un mājāspalicēji kopā pacels karogu, kas plīvos līdz pat svētku pēdējai dienai, sagaidot
dalībniekus mājās. Tā ir skaista, bet aizmirsta tradīcija – pavadīt savējos un novēlēt izdošanos, “ par ideju viedokli pauž svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis. Karoga pacelšanas mirklis tiks iemūžināts fotogrāfijā. Iesūtītos attēlus paredzēts izmantot kā XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku atklāšanas pasākuma scenogrāfijas elementus Dziesmu svētku parkā. Vakar visur, kur svētdien pacels svētku karogus, precīzi paredzētajā laikā notika tehniskais mēģinājums. “Centra darbinieki sanācām kopā, nofotografējāmies, aizsūtījām bildes, lai pārliecinātos, vai nofotografēto mirkli protam elektroniski aizsūtīt. Viss izdevās. Tiesa, bijām norūpējušies, bet svētdien smaidīsim” stāsta Cēsu kultūras centra pasākumu producente Inga Kreile. Cēsīs Dziesmu svētku karogs plīvos Vienības laukumā līdzās Latvijas un Cēsu karogiem. “Karogu uzvilkt esam lūguši ilggadējos Dziesmu svētku dalībniekus, pazīstamus kultūras darbiniekus Astrīdu Kamšu un Visvaldi Grāvīti, kuru devums Dziesmu svētku kustībā ir nenovērtējams, “ atklāj Inga un atzīst, ka svētdien tapušās bildes noteikti paliks vēsturē.
Lai gan tika ziņots, ka Dziesmu svētku karogus “Latvijas Pasts” pagastos un pilsētās nogādās bez steigas un visi tos saņems pirms Jāņiem, tā gluži nav. Šodien tos vēl gaida daudzviet.
“Karogu saņēmām vakar. Pastniece bija ielikusi pastkastē. Kaimiņi Vecpiebalgā un Inešos saņēma jau agrāk,” pastāsta Dzērbenes tautas nama vadītāja Daina Šmite un atzīst, ka karogs ir tiešām skaists un pie Dzērbenes pils plīvos visu Dziesmu svētku nedēļu, atgādinot par šīgada lielāko notikumu. Vakar karogu saņēma cēsnieki, priekulieši, vaivēnieši. “Panervozējām gan. Zvanījām uz pastu, uz Rīgu, jo bija jau pēdējais brīdis,” domās dalās Cēsu kultūras centra vadītāja Laimdota Lapiņa.
Līgatnē saule ir zenītā plkst.13.24. Tad jauktais koris Augšlīgatnē, bet deju kolektīvs “Zeperi” Līgatnē mastā uzvilks svētku karogus. Tas būs sveiciens ar vēlējumiem tiem, kuri brauc uz Rīgu, un tiem, kuri paliek mājās. Kopā atklāsim Dziesmu un Deju svētkus,” stāsta
Līgatnes kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Katrīna Šteina. Augšlīgatnē svētku karoga zīmē kora iedziedātā
dziesma “Gaujas laivinieks”, bet pilsētā plīvos svētku simbols ar “Zeperu” skandēto dziesmu pašiem par sevi. Te svētkus palīdzēs iedziedāt senioru ansamblis “Mantojums”.
Visu svētku laiku, sākot ar
Latvijas koru konkursu koru kari, Līgatnes kultūras namā uz lielā ekrāna ikviens varēs sekot līdzi svarīgākajiem notikumiem. “Tā ir iespēja būt kopā, kopā skatīties koncertus, just līdzi savējiem,” bilst Katrīna Šteina.
Straupē Dziesmu svētku karogs mastā tiks uzvilkts plkst. 13.25, kad kopā sanāk pagasta koris un triju paaudžu dejotāji, bet Raiskumā plkst.13.28 par svētku brīdi gādās pagasta koris.
“Ceriņkrāsas karogu jau esam saņēmuši, tas plīvos pie Veselavas muižas. Karogā dejotāju ieskandētā “Āvu, āvu baltas kājas”. Pulksten 13.28 vilksim karogu mastā, sāksies svētki,” stāsta Veselavas tautas nama vadītāja Emerita Gruzde.
Vecpiebalgas novada kultūras dzīves rīkotājas jau krietni pirms lēmuma, ka karogi jāvelk mastā, kad saule zenītā, bija vienojušās, ka to darīs pusdivos dienā. “Uz koros un deju kolektīvos iesaistījušies cilvēki no visiem pieciem pagastiem, svētkos visos arī plīvos
karogi,” pastāsta Vecpiebalgas novada kultūras nodaļas vadītāja Zigrīda Ruicēna.
Nedēļu Latvijā plīvos karogi, kuri pretī debesīm sūtīs vēstījumu par pagasta vai pilsētas cilvēkiem, kuriem sirdī dziesma, kuri ir daļa no lielā kopkora
Mežaparka estrādē, kuri veido deju rakstus stadionā, piespēlē Rīgu ar koklēm un taurēm, pārsteidz ar amatu prasmēm.
Sarma Klince
Komentāri