Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

Sarmīte Feldmane
00:00
07.11.2025
190
Parg Kapi

Te uzrunā vēsture. Pārgājienā pa Bērzaines kapsētu devās vairāk nekā 20 interesentu. FOTO: Sarmīte Feldmane

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro dvēseļu pārgājiens”.

Vairāk nekā 20 cilvēku interesentu kopai Novadpētnie­cības lasītavas vadītāja Elīna Rie­mere un Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inta Zaksa atklāja, ka pašas atkal pārliecinājušās, kādus dzīvesstāstus, vēstures notikumus atklāj pastaiga pa kapsētu.

Pārgājiens sākās Bērzaines kapsētā, par kuru pagājušā gadsimta 30.gados presē rakstīja:  “Cēsu Bērzaines kapsētai izraudzīta vieta jaunajā pilsētas teritorijas stūrītī, teiksmainajā Bēr­zainē, ko ar visu tiesību var saukt par Cēsu apriņķa   Šveici. Nav vietas mūsu dzimtenē dabas skaistuma ziņā, kas var  ar to mēroties. Bērzaines kapu kalniņš ir skaistākā Cēsu kapsēta, kādas nav nevienā Latvijas pilsētā.”

“Bērzaines kapsētā atklājām, ka esam radinieces. Intas vīra un manas dzimtas saknes savijas te, kapsētā,” pastāstīja Elīna un uzsvēra, ka, parokot dziļāk vēstures avotos, līdzīgi atklājumi var būt ne vienam vien.
Bērzaines kapsēta ir daļēji slēgta. “Kapsētas vecā daļa aizaug, reti kuri kapi ir kopti. Dzimtas iznīcināja vai aizveda prom no Cēsīm represijas un kari. 1874.gadā zemes īpašnieks Dā­vids Brūzis kapu kalniņu atvēlēja savai un citu atdusai. No viņa kapa palicis metāla krusts,” stāstīja novadpētniece.

No kapličas pa aleju interesenti devās pie pieminekļa Kurzemes un Zemgales bēgļiem, kas atgādina par 1. pasaules karu, kad 1915. gada aprīlī Cēsīs ienāca pirmie kara bēgļi. “Cēsnieki uzņēma vairākus tūkstošus cilvēku, kuri bija pametuši mājas. Bet, kaut tas bija pirms vairāk nekā simts gadiem, redzot, kas šodien notiek pasaulē, kā uzņemam un palīdzam bēgļiem no Ukrainas, sabiedrībā nekas nav mainījies. Bija neapmierinātie, kuri pauda pārliecību, ka pašiem daudz kā nav, kāpēc jāpalīdz citiem. Bija cēsnieki, kuri alkatīgi izmantoja situāciju, kaut vai, uzdoties par bēgļiem, ārstējās slimnīcā bez maksas. Starp bēgļiem bija arī Kurzemes lepnie saimnieki, kuriem nepieņemams, ka jāstrādā par kalpiem. Bet bēgļi bija latvieši un ne no citas valsts,” atgādinot vēsturi, padomāt par sevi rosināja Elīna. Bērzaines kapsētā ir atdusas vieta 472 bēgļiem, vēl viņi apglabāti arī Lejas kapos.

Tēlnieks Matiass Jansons    pastāstīja, ka piemineklī bijuši bronzas burti, tos paņēmuši vandaļi, bija palikušas vien tapiņas. Apkārt bija aizaudzētas tūjas. “Kad nodibinājās Latvijas valsts, tika celti pieminekļi Brīvības cīnītājiem un 1.pasaules karā cietušajiem. Jaunajiem tēlniekiem tā bija iespēja. Bija vajadzīgi pieminekļi, un tēlnieki varēja strādāt, attīstīt savas prasmes. Līdz tam profesionālu tēlnieku nebija, bija kapu mākslinieki. Pirmie vectēva Kārļa Jansona publiskie darbi ir kapsētās – gan šis, gan Līgatnē Paltmales kapos,” pastāstīja M.Jansons un piebilda, ka  Bēr­zaines kapsētā nav radu atdusas vietu. “Bet te ir mācītāja Volde­māra Maldoņa kapa vieta. Viņš salaulāja manu vecotēvu un vecomāti, tas notika “Siļķēs”,” atklāja tēlnieks.

“Man patīk lasīt uz pieminekļiem rakstītos vārdus. Kad kāds iekrīt acīs, kopā ar Elīnu mēģinām atrast vairāk informācijas. Piemēram, Aldonija Zēla. Par viņu 1967.gada “Padomju Druvā” rakstīts, ka labi strādājis viņas vadītais  sanitārās aptīrīšanas uzņēmums. Man iepatikās  Augusta Bundža bildīte piemineklī. Izrā­dījās, viņš ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris,” pastāstīja I. Zaksa.

Apzinot Bērzaines kapos apglabātos, meklējot vairāk informācijas, atklājusies arī kāda agrāko gadu nepareizība. “Bērzaines kapos ir piemineklis, tajā vārds, uzvārds, dzīves dati, bet par šo cilvēku parādās informācija, ka apglabāts Meža kapos, atdusas vieta nav zināma. Meža kapi ir digitalizēti, apkopotas ziņas no kapu grāmatām. Kā radušās šīs kļūdas, nav saprotams. Diemžēl atklājām vairākus tādus gadījumus,” pastāstīja E.Riemere. Pārrunājot šo situāciju, visi pārgājiena dalībnieki piekrita, ka arī Bērzaines kapsēta jādigitalizē, jāprecizē fakti.

Bērzaines kapsētā stāsti sekoja cits citam. Kā jau vecā kapsētā, daudz ir nekoptu kapa vietu.

“Bērzaines kapsētā atdusas daudzi kultūras darbinieki, grāmatnieki Ernests Dubavs, Jānis Ozols, dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs    Diženajo Bernhards un daudzi citi, kuri atstājuši nospiedumu Cēsu kultūras un mākslas dzīvē,” uzsvēra E.Riemere.

Lai pirms teju simts gadiem teiktais par Bērzaines kapsētu nepazustu laiku lokos, Centrālās bibliotēkas kolektīvs apņēmies sakopt vismaz kultūras darbinieku, kuriem nav piederīgo, atdusas vietas. “Pavasarī sāksim ar talku,” sacīja bibliotēkas direktore Lāsma Vasmane-Mašina.

Pēc Bērzaines kapsētas nelielas iepazīšanas pārgājiena dalībnieki devās uz Meža kapiem. Pie ieejas vārtiem K.Jansona veidotā “Zemes māte”. M. Jansons pastāstīja, kā top pieminekļi kapsētām, kādus tuvinieki izvēlas. Pastaigas gaitā tika pabūts  daudzu sabiedrībā pazīstamu cilvēku atdusas vietās.

Pārgājiena dalībnieces Baiba Karlsberga un Velga Velde no Priekuļiem un Anita Skrastiņa no Ģikšiem atzina, ka bibliotēkas rīkotajos pārgājienos var daudz uzzināt. Viņas bijušas arī iepriekšējos. Pārgājiena dalībnieces atklāja, ka Cēsīs ir daudz noslēpumu. “Varētu būt pilsētas garšu pārgājiens. Gadu gaitā pilsētā bijis tik daudz dažādu kafejnīcu, maiznīcu. Rakstnieks Miervaldis Birze ir piemirsts, viņa iecienītās vietas varētu izstaigāt,” ieteica novadnieces un uzsvēra, ka ir grūti pateikt, kas varētu ieinteresēt jauno paaudzi. “Pārsteidzoša ir bibliotekāru izdoma. Un noslēgumā vienmēr ir kāds īpašs pārsteigums,” sacīja B.Karlsberga, bet pārējie uzsvēra, ka arī nākamā gada kalendārā noteikti gribētu ierakstīt pārgājienus, pastaigas pa Cēsīm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
101

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
343
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi