Rapša audzētājs nav pārliecināts, ka ES atbalsts papildinās viņa ieņēmumus.
Līgatnes pagasta “Avotiņos” rapsi sēj 40 hektāros. Puse apsēta aprīļa vidū. Tad lietus dēļ darbi apstājās. Ceturtdien sēju atsāka.
– Vēl neesmu izlēmis, vai rapsi biodegvielas ražotājiem, vai pārtikas pārstrādei. Pārdodot degvielas ražošanas uzņēmumam kā enerģētisko augu, varu saņemt Eiropas maksājumus, kas piešķirti šogad. Taču nezinu, vai tas ir izdevīgi, jo prognozēju, ka cenas izlīdzināsies. Biodegvielas ražotāji iepirkuma cenu samazinās, rēķinoties, ka lauksaimnieks saņem maksājumu, pārtikas ražotāji pacels, lai konkurētu. Un beigās, ar vai bez ES atbalsta, ieņēmumi par tonnu būs gandrīz vienādi, – saka saimnieks Juris Daģis.
J.Daģis atzīst, ka tā ir Latvijā it plaši sastopama parādība – līdzko par kādu lauksaimniecības nepārstrādāto produktu tiek piešķirts nacionālais vai ES atbalsts, tā iepirkuma cena sāk slīdēt uz leju. Daļa maksājuma, kas domāts lauksaimniekiem, nonāk pārstrādes uzņēmuma kabatā. Līdzīga situācija ir ar ieguldījumiem attīstībai. Kā ir atbalsts tehnikai, paaugstinās tās cenas.
“Avotiņos” rapsi sēj gadus piecus, tā ir starpkultūra, kas vajadzīga sēklaudzēšanas saimniecībā. Audzē vasaras rapsi. Tam stabilākas ražas. Ziemas rapsis gan sola lielāku ievākumu, taču tas vairāk pakļauts mainīgajiem ziemas laika apstākļiem.
Šopavasar laiks sējai īpaši netraucē, vērtē J.Daģis. Kaut bijuši slikti, lietaini periodi, pietiek arī labu dienu, lai apsētu tīrumus. Ar rapsi arī nevarot pārlieku steigties, skaidro augkopis. Pēc sadīgšanas tas var apsalt. Tīrumi, kas apsēti agrāk un jau ir sadīguši, salnās, ko sola maija sākumā, var apsalt.
Komentāri