Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Kad tiesa piespriež piespiedu darbus

Druva
00:00
08.03.2008
7

Gatavojot februāra tiesas atskatu, ievēroju, ka tiesa bieži likuma pārkāpējus soda ar piespiedu darbiem.

Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš skaidro, ka kriminālsods – piespiedu darbs – izveidojies kā alternatīva soda veids brīvības atņemšanai. Turklāt pirms dažiem gadiem spēkā stājušās izmaiņas Krimināllikumā, kuras paredz vēl plašākas iespējas kā sodu piemērot piespiedu darbu. Šobrīd tiesas un prokurori, gatavojot nolēmumus, aizvien biežāk izmanto šo soda veidu. 13 lati vai 75 santīmi?

J. Zārdiņš atzīst, ka, izmantojot šo soda veidu, ir daudz ieguvumu, galvenokārt ekonomiski.

“Katrs ar brīvības atņemšanas sodu notiesātais valstij dienā izmaksā vairāk nekā 13 latu, bet piespiedu darbos notiesātais kā probācijas klients izmaksā 75 santīmus. Atšķirība ir liela. Un mēs nodokļu maksātājiem varam pajautāt, vai viņi no saviem nodokļiem ir gatavi atdot šos 13 latus par cilvēka turēšanu brīvības atņemšanas iestādē. Notiesājot likuma pārkāpēju ar kriminālsodu – piespiedu darbu, cilvēks nezaudē iepriekšējo darba vietu, maksā nodokļus un vēl par savu nodarījumu, strādājot piespiedu darbus, atlīdzina sabiedrībai. Klāt nāk arī audzinošais moments. Tā kā piespiedu darbi no ekonomiskā viedokļa nav slikti,” vērtē Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Cērt krūmus, remontē telpas un skalda malku

Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Iveta Zušmane stāsta, ka katram piespiedu darbos notiesātajam darbu piemeklē tuvāk viņa dzīvesvietai.

“Ikvienam šim cilvēkam ir tiesības strādāt no darba brīvajā laikā. Lai gan jāsaka -lielākā daļa no viņiem strādā gadījuma darbus. Runājot kopumā par šiem cilvēkiem, jāsaka- ir daļa, kuri apzinās, ka sods ir piespriests, viņi ir gatavi to izciest un strādā. Bet ir cilvēki, kuri to neapzinās un nesaprot līdz mirklim, kamēr nonāk tiesā otrreiz, kad probācijas dienests piespiedu darbus prasa aizstāt ar arestu,” stāsta I.Zušmane un atklāj, ka visbiežāk likuma pārkāpējiem pašvaldībās piespiedu darbos nākas veikt ceļmalu krūmu izciršanu vai malkas sagatavošanu ziemai.

“Šie cilvēki tiesas piespriestās piespiedu darbu stundas nereti nostrādā arī, remontējot lauku skolu iekštelpas vai labiekārtojot apkārtni. Pēdējā gadā arī ar Cēsu pilsētas domi izveidojusies atzīstama sadarbība, nodarbinot ar piespiedu darbiem notiesātos pilsētas sakopšanā un labiekārtošanā,” stāsta vecākā referente. Vainīgs alkohols

Jautāta, vai nereti nav tā, ka pēc tiesas sprieduma, saņemot šādu sodu, likuma pārkāpēji jūtas atviegloti, I.Zušmane saka: “Iespējams, sākumā viņi tā arī domā. Taču, kad saskaras ar realitāti, saprot, ka tas tik vienkārši nav. Stundas par neko neieskaita. Darbs jāpadara. Pieļauju, ka daudziem iznāk vilties, ka nevarēs laiku pavadīt, sēžot siltās telpās, jo jāstrādā fizisks darbs,” stāsta vecākā referente un informē, ka katru mēnesi ar piespiedu darbiem tiek notiesāti aptuveni desmit rajona iedzīvotāji.

“Lielākā daļa notiesāto ir sodīti par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā un bez tiesībām. Daļa no viņiem ir jaunieši, kuri autovadītāja tiesības nav vēl ieguvuši, vai vīri gados, kuriem tās reiz ir bijušas, bet pašlaik atņemtas. Viņi nav gājuši tās pārlikt un turpina braukt. Pie mums nereti nonāk arī tie, kuri izvairījušies no uzturlīdzekļu maksāšanas, tīši bojājuši vai iznīcinājuši svešu mantu, kā arī tie, kuri gada laikā atkārtoti pieķerti tirgojam tautas valodā saukto krutku,” stāsta I.Zušmane un uzsver, ka lielai daļai, kuri ir braucēji bez tiesībām un alkohola reibumā, patiešām ir lielas problēmas ar alkoholu.

“Šādā situācijā ir grūti organizēt soda izpildi, lai viņi piespriestās stundas nostrādātu. Daži nekādi nevar ierasties darba vietā konkrētā laikā. Ir gadījumi, kad ierodas darbā alkohola reibumā vai smagās paģirās. Nesen uz tiesu ir aizsūtīts pieteikums par piespiedu darbu aizstāšanu ar arestu vienam šādam klientam. Ar viņu tika izmēģināts viss, sākot no brīdināšanas, izskaidrojošām pārrunām, līdz pat darba devēja maiņai. Diemžēl nekas nelīdzēja – pārkāpumi turpinājās”, stāsta Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente. Pozitīvi un negatīvi

Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Liene Sloka piebilst, ka bijušas situācijas, kad ar piespiedu darbiem notiesātie paliek pamatdarbā tajā vietā, kur izcietuši piespriesto sodu.

“Tā ir ļoti pozitīva pieredze. Taču gadās, ka ir klienti, kuri pēc tam, kad tiesa ir piemērojusi viņiem piespiedu darbus, kļūst ļoti slimīgi. Nereti tās ir tautā sauktās vienas

dienas slimības. Diemžēl bieži vien notiesātie neapzinās, ka rezultātā šīs stundas tik un tā būs jānostrādā,” komentē L.Sloka.

“Maksimālais termiņš, ko tiesa var piespriest, ir līdz pat 280 stundām piespiedu darbos. Taču jāsaka, dažreiz mums pašiem un darba devējam ar šiem cilvēkiem ir tik daudz darba, ka šķiet, piespiedu darbi piespriesti mums, bet ne vainīgajam,” piebilst I.Zušmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
10

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi