Līgatnes pilsētā pie papīrfabrikas turpinās upes krasta noslīdeņa seku likvidācija.
“Krasts noslīdēja, puse ceļa, kas ved uz papīrfabriku, nobruka,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Pie papīrfabrikas sāka gājēju tiltiņa izbūvi. Tika iedzīti balsti, kas neilgā laikā noslīdēja par 30 centimetriem. “Krasta nogāze tiek nostiprināta un sakārtota drenāžas sistēma. Tā nodrošinās liekā ūdens savākšanu, kas varētu būt viens no noslīdeņa cēloņiem,” saka novada vadītājs un uzsver, ja šos neparedzētos darbus nedarītu, tad ātri vien pienāktu brīdis, ka ceļa uz papīrfabriku vienkārši nebūtu. Cilvēki jau kaut kā aizietu, bet produkciju no fabrikas aizvest nevarētu. Pusgadsimtu te brauca bānītis, veda ne jau vieglas kravas, krasts izturēja. Speciālisti pārliecināti, ka krasta nobrukšanu veicinājusi nepareiza saimniekošana. Pagājušā gadsimta 80.gadu beigās kanāls no dīķa pilsētas centrā līdz papīrfabrikai tika ielikts dzelzbetona caurulē. Laikam darbs nav bijis īpaši kvalitatīvs, ja tagad radušās problēmas, kuras, visticamāk, radījusi ūdens noplūde. Krasta noslīdeņa seku likvidācija ir sarežģīts inženierkonstruktīvs risinājums. Līgatnes novada vadītājs uzsver, ka nedrīkst kaut ko darīt, pirms nav kārtīgi izpētīts, kāpēc inženieri 19.gadsimtā rīkojušies tā un ne citādi. Šodienas cilvēks diemžēl mēdz kļūdīties. “Daudzviet Līgatnē bijuši krastu noslīdeņi. Daudziem nepievēršam uzmanību, jo tie neietekmē mūsu ikdienas gaitas, bet ir tādi, kas var radīt apdraudējumu iedzīvotājiem un infrastruktūrai. Vēl diezgan nesen likvidējām noslīdeņa sekas Zaķusalā, kur krasta nogruvums sāka apdraudēt dzīvojamās mājas. Līdzīga situācija ir Rīgaskalnā un citviet. Katram nogruvumam ir individuāls raksturs un cēloņi,” domās dalās Ainārs Šteins. Rīgaskalnā krasta brukšanas iemesls varētu būt no mājas jumta plūstošie lietus ūdeņi, kas netiek savākti, bet nonāk gruntī. Lai problēmu nebūtu, jāatjauno lietus notekūdens savākšanas sistēma. Noslīdeņa seku likvidēšana prasa lielus ieguldījumus, lai nostiprinātu krastu, nomainītu caurules, sakārtotu ielu. Sākotnēji rēķināts, ka nāksies ieguldīt 86 tūkstošus latu, bet šķiet, ka vajadzēs vairāk. 30 procenti izdevumu jāsedz pašvaldībai, pārējais ir valsts finansējums. Līgatnieši ļoti gaida, kad pie papīrfabrikas būs gājēju tiltiņš. Tas jau būtu bijis, ja ne krasta nogruvums un neparedzētie darbi. Sarmīte Feldmane
Komentāri