Nereti gan jaunieši, gan gados vecāki cilvēki izjūt vientulību un dažkārt arī sociālo atstumtību. Tā ir viena no laikmeta iezīmēm.
Lai lauztu mītus, mazinātu šo sajūtu un plaisas paaudžu starpā, Priekuļu vidusskolā vecāko klašu skolēni un novada seniori tikās praktiskā un iedvesmojošā domnīcā “Vēlās brokastis ar savējiem. Kā sadarboties paaudzēm”. Pasākumā piedalījās arī Sociālā dienesta un citi pašvaldības darbinieki, Labklājības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Vispirms pasākuma dalībniekus pārsteidza Mārtiņbērni, Priekuļu vidusskolas skolēni, kas gan noskaidroja sanākušo apķērību, aicinot atminēt mīklas, gan visus iekustināja dancī, tā svinot Mārtiņus.
Metodikas “Sociālais darbs kopienā” mācību un arī pasākuma vadītāja Inese Šubēvica ar aizraujošiem uzdevumiem rosināja visus iepazīties tuvāk, gan noskaidrojot, no kādas apdzīvotās vietas kurš ieradies, gan izspēlējot citus dalījumus, piemēram, kuram vairāk patīk suņi, kuram kaķi, kam vilcieni, kam autobusi. Un noskaidrojās arī dziedāšanas un dejošanas, gulēšanas vai ēšanas cienītāji.
Seniori te varēja vairāk uzzināt par sociālajiem tīkliem. Ar tiem iepazīstināja Priekuļu vidusskolas audzēknis Saulis Laputevs, pastāstot par to atšķirībām, par vietni, kur var rast idejas jaunām ēdienu receptēm. Saulis arī sniedza ieskatu, kas ir mākslīgais intelekts, parādot, cik ātri tas sagatavo prasīto, piemēram, ēdiena recepti, kā arī pēc dalībnieku nosauktajiem atslēgvārdiem rada dzejoli. Kad seniori rosināja pavaicāt mākslīgajam intelektam laika prognozi, tas atzina, ka nevar to pateikt precīzi, bet norādīja dažādus avotus, kur tā pieejama. Noslēgumā drosmīgākie nofilmēja īso video “TikTok” vietnei. Savukārt skolēns Roberts Jelnieks, kuram tuvas ir sporta dejas, mācīja valsi un ča-ča-ča, radot īpašu kopības sajūtu. Seniore Dzintra Zālīte vadīja kartīšu izgatavošanas meistarklasi. Pasākumā darinātās kartītes būs apsveikums novada vientuļajiem senioriem Ziemassvētkos.
Saulis Laputevs “Druvai” pastāstīja, ka sākotnēji prezentācija kopā ar Robertu tapa sociālajās zinātnēs, bet, uzzinot, ka tiek rīkots šāds pasākums, secināja, ka tā būtu brīnišķīga iespēja dalīties ar savām zināšanām: “Man patīk gatavot viegli uztveramas prezentācijas, iekļaujot tajās pašus galvenos punktus, arī par šo tēmu to bija viegli izdarīt.” Viņš vērtē, ka šādi pasākumi ir svarīgi kā jauniešiem, tā senioriem. Tajos veidojas kopības sajūta, arī pieredzes apmaiņa: “Man patīk redzēt priecīgus cilvēkus, un te visi ir tādi. Ir ļoti laba sajūta,” atzina Saulis. Arī vidusskolniece Dagmāra Brante pastāstīja, ka ir jauki iepazīties un parunāties: “Ir interesanti – gan uzzināt viņu pieredzi, gan dalīties ar savām zināšanām.”
Liepēniete Dzidra Bērziņa atklāja, ka uz pasākumu braukusi ar domu – kas gan prātīgs no tā varētu iznākt. “Bet pēc kopīgi pavadītā laika esmu stāvā sajūsmā. Mana mazmeita arī mācās 12. klasē, bet viņa ir Rīgā. Te varēju sarunāties un tuvāk iepazīt līdzīga vecuma jauniešus, un man tas ļoti patika. Noskaņa bija brīnišķīga, visi bija atvērti un pretimnākoši. Tas, vai šādi kopīgi pasākumi ir vajadzīgi, ir atkarīgs no katra jaunieša un seniora, vai esam gatavi viens otru pieņemt. Bet es uzskatu, ka vajag. Esam dažādas pasaules – starp senioriem un jauniešiem ir viena paaudze, bet te mēs visi tik viegli un aizraujoši kopīgi darbojāmies. Te ir jaunieši, kas grib un prot komunicēt un kam ir, ko pateikt,” atzina Dz.Bērziņa. Domājot, ko seniors var dot jauniešiem, viņa teica: “Jaunieši ir ļoti gudri. Bet viņiem trūkst sakņu – dzimtas sakņu. Par tām laikam ģimenēs maz runā. Vajag zināt vēsturi, ja nezina savu vēsturi, nevar dzīvot arī nākotnē. Bet arī vēsture jāmāk pasniegt interesanti, tie varētu būt personīgie stāsti, piedzīvojumi, kas vairāk uzrunā un aizrauj.”
Daloties tajā, ko jaunieši un seniori paņems līdzi no pasākuma, visi sacīja, ka tie būs smiekli, prieks un atvērtība. Seniori novērtēja jauniešu draudzīgumu un vēlmi sadarboties, apgūto deju un iegūto informāciju par digitālo vidi, jaunieši – senioru atraktivitāti un zināšanas.
Apdomājot, kādā formātā gribētu īstenot nākamo tikšanos, ideju bija daudz: gan kopīga ēst gatavošana, mācoties nacionālās virtuves ēdienus, latvisko ābolmaizi un piedomātu galda klājumu, gan izzinošs pārgājiens, kopīga slēpošana vai ekskursija, kas varētu būt arī mākslas plenērs, gan kopīgi vaļasprieki vai jaunu prasmju apgūšana – adīšanas vai tamborēšanas vakari, Ziemassvētku dzejolīšu mācīšanās, līnijdejas, zināšanas par daiļdārza iekārtojumu, svētki latviskās tradīcijās, pieredzes apmaiņa par dzimtas vēsturi, sarunas par senvārdiem, kā arī mākslīgā intelekta “izkošana”.
Domnīca tika rīkota Labklājības ministrijas organizētās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros, kas šī gada rudenī notiek visā Latvijā, noslēdzoties pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”. Tā mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī.
Komentāri