Cēsnieks, veterinārais ārsts Andis Grasis, kas specializējas zirgu aprūpē un ārstēšanā, iegādājies Latvijā reti sastopamu diagnostikas iekārtu – portatīvo elektrokardiogrāfijas (EKG) aparātu „Televet 100″, ar kura palīdzību var veikt tik svarīgo slodzes un pēcslodzes sirds un pulsa diagnostiku gan zirgiem, gan suņiem, nepieciešamības gadījumā arī citu sugu dzīvniekiem. Zirgiem šādas diagnostikas iespējas ir īpaši nozīmīgas. Stacionāri EKG ir iespējams veikt, tomēr nopietni runāt par zirga darbaspējām un trenētības pakāpi var, tikai novērojot zirgu slodzes laikā un tā organisma reakciju pēcslodzes periodā. Šos rādītājus citādi fiksēt nav iespējams, tikai lauka apstākļos. Diemžēl stacionārie aparāti nepieļauj tādu iespēju.
Aparātu piestiprina zirgam, datus līdz pat 30 stundām var ierakstīt ciparu kartē un pēc tam analizēt, var arī diagnostiku veikt turpat lauka malā datora ekrānā. „Pirmais klients jaunajam aparātam bija zirgs, par kuru saimniece teica: “Liekas, it kā kaut kas nav kārtībā, bet kas, konkrēti pateikt nevaru.” Paklausījos sirds darbību miera stāvoklī – noviržu nebija. Aparāts parādīja, ka, slodzei beidzoties, sirdī notiek pilnīgs „haoss”. Tad arī izrunājāmies, viss salikās kopā. Uzzināju, ka rikšos iet zirgs nebija piedabūjams, domājuši – slinkums, kaprīze. Bet izrādījās – sirds “nevelk”,” stāsta dakteris.
Nākamais, ko Andis Grasis gribētu iegādāties, ir portatīvais rentgena aparāts, taču pagaidām tam vēl nav līdzekļu, šī aparatūra ir ļoti dārga. Varētu pretendēt uz Eiropas fondu atbalstu, viņš bilst, bet šādiem projektiem iespējamais finansējums varētu būt tikai aptuveni 40% no aparatūras vērtības. Jelgava ir vienīgā vieta Latvijā, kur veic stacionārus rentgena uzņēmumus zirgiem. Nākamais tuvākais rentgens ir klīnikā Tartu (Igaunijā). Skumji, bet ar to ir stipri par maz.
Andis Grasis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas veterinārmedicīnas fakultāti ka veterinārārsts pabeidza 1994. gadā. „Skola galvenokārt iemāca domāt un meklēt, pārējais nāk ar laiku,” saka dakteris. Lai strādātu sekmīgi un kvalitatīvi, nepārtraukti jāmeklē iespējas papildināt zināšanas semināros. Pēc studijām A. Grasis pirmos gadus strādājis par veterinārārstu Rīgas rajonā, bet pamazām specializējies zirgu veterinārmedicīnā. Tagad ar citu dzīvnieku ārstēšanu viņš cenšas nenodarboties, kā pats saka : „Negribu citam maizi atņemt. Un visu par visiem dzīvniekiem nevar zināt neviens, jāspecializējas, ja grib darboties kvalitatīvi. Es jau smejos, govs, neskatoties uz veikto ārstēšanu, izdzīvos… Zirgi ir daudz jūtīgāki. Vari censties un izdarīt par visiem simts procentiem, bet tomēr kaut kas neizdosies.”
Andis meklējis iespējas stažēties pie kolēģiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Kārtējā seminārā, iepazīstoties ar Dānijas vadošās zirgu klīnikas vadītāju, pārrunātas stažēšanās iespējas, kolēģis neatteicis, atlicis vien vienoties par abpusēji pieņemamu laiku. Nu jau pagājis gads, kopš Andis Grasis atgriezās no zināšanu papildināšanas Dānijas lielākajā zirgu klīnikā Ansagerā, kur iepazina modernās ārstēšanas un diagnosticēšanas metodes.
„Dānijā skaidri redzēju, kā mums vēl trūkst, ko vajadzētu ieviest, ko varētu darīt labāk un vieglāk. Atvedu dažādas idejas, kā racionalizēt darbu,” stāsta A.Grasis.
Jautāts par tendencēm, problēmām zirgu turēšanā, dakteris rezumē: „Gribētos, lai tiem tiktu sniegta adekvāta palīdzība. Nesaku, ka tam jābūt tieši man, bet jābūt zinošam speciālistam. Ir gadījies sniegt neatliekamo palīdzību tad, kad ir par vēlu, jo kādam nav bijis drosmes savlaicīgi pateikt: „Es to nezinu, jums jāgriežas citur.” Un ir sadarītas lielas muļķības, kamēr nonāk pie speciālista. Var taču kaut vai pa telefonu konsultēties. Reizēm no malas situācija šķiet sliktāka nekā patiesībā, tomēr, runājot par zirga veselību, nopietnību adekvāti var novērtēt tikai zinošs speciālists.
Nav nekas šausmīgs, ja zirgu atstāj ārā kaut visu gadu – par to nebūtu nevienam jāuztraucas. Daudz būtiskāk, vai dzīvnieks ir pietiekami paēdis un vai ir brīvi pieejams svaigs dzeramais ūdens. Zirgs nav obligāti jāstumj stallī. Pat 30 grādu salā var dzīvot ārā, tikai jānodrošina vieta (piemēram, nojume), kur patverties no nokrišņiem un vēja tad, kad zirgs pats to uzskata par nepieciešamu . Protams, nevar tā – turēt galvenokārt stallī un pēkšņi uz ilgu laiku atstāt laukā lielā salā.
Strādājot nācies sastapties ar saimnieku dažādu attieksmi pret dzīvniekiem. Ir redzēts, ka govis tur kūtī, kurā mēsli cilvēkam līdz potītēm, dzīvniekiem nebija iespējas apgulties. Esmu dzirdējis, ka kukaiņu atbaidīšanai ieteikts līdzeklis, kuru lieto, kad sastiepj stiegras. Bet zirga īpašnieks brīnās, ka kukaiņi tāpat kož, netiek atbaidīti. Nevarētu teikt, ka zirgu skaits samazinās, darba zirgu pat ir vairāk, un vienmēr būs cilvēki, kam zirgu turēšana ir vaļasprieks.”
Komentāri