Cēsu rakstnieks Osvalds Mauriņš savai 80 gadu jubilejai gatavojās moderni. Šoziem pabeigtais jaunākais romāns „Pīlādžogu elēģija” vispirms publicēts interneta vietnē. Tas lasāms adresē edruva.lv Līdz ar pirmajām pavasara vēsmām, marta vidū klāt bija arī 80. dzimšanas diena, un rakstnieka, dzejnieka, humorista un makšķernieka plašais paziņu loks Cēsīs sarosījās ievērojamo notikumu nosvinēt, pasniedzot īpašu dāvanu. Par to ar lielu prieku rūpes uzņēmās senioru koris „Ābele”. Kora diriģente Līga Priedīte, pārcilājusi atmiņā aizrautību, kā pirms trīs un vairāk gadu desmitiem viņas vīrs komponists Valters Kaminskis meklējis iedvesmu jaunu dziesmu sacerēšanai un reiz laimējusies arī lieliska radošu spēku savienība arī ar dzejas laukā strādājošo Osvaldu Mauriņu. Koris „Ābele” ar Valtera Kaminska un Osvalda Mauriņa dziesmu „Rozes tumši sarkanās” sāka rakstnieka jubilejas sarīkojumu. Ar prieku dzejas autors atsauca atmiņā dziesmas tapšanas laiku, novērtēja atdzimšanu pēc gadiem un sarīkojuma izskaņā izteica savu vēlēšanos – dzirdēt dziesmu no spēka gadiem vēl vienu reiz. Vēlāk jubilārs atzina, ka „Ābeles” dziedātāju sagādātā dāvana viņu ļoti ielīksmojusi, likusi atcerēties laiku, kad rakstījis dzeju, un ar sev piemītošo humoru piemetināja: „Labi gan, ka šo nodarbi jau sen esmu beidzis. Es netiktu šim laikam līdzi. Daudz ko no jaunās dzejas nesaprotu.” Jubilejas vakaram scenāriju bija veidojusi režisore Rasma Bērziņa, un viņai faktu materiālu, izteiksmes veidu, vārdu un domu krāsainība nebija tālu jāmeklē. Rakstnieks jau visu pats reiz bija pateicis – vai tās būtu biogrāfiskas atmiņas, atziņas, dzeja, romāni vai humoreskas, vai pat makšķernieka stāsti. „Mīlestība ir mūsu spēks un gods, kamēr vēl dzīvojam, kamēr vēl esam uz šīs zemes. Ar mīlestību mēs paliksim mūžībā,” lūk, viena no atziņām, kas sen kā izsprukusi no Osvalda Mauriņa rakstu darbiem un sen kā sākusi savu dzīvi visaptverošajā virtuālajā pasaulē internetā. Par radošu un ilggadīgu veikumu Cēsu kultūrvides veidošanā Osvalds Mauriņš jubilejā tika pagodināts arī ar Cēsu novada domes Atzinības rakstu. Jubilejas sarīkojumā Cēsu Izstāžu namā bija pulcējusies rakstnieka paaudze, un gandarījums par radoši un darbīgi piepildītu mūžu tika izteikts ne tikai dziesmās, vārdos un aplausos, arī sarkani kvēlošā rožu klēpī. Osvalds Mauriņš tiešā vai netiešā veidā savos tekstos allaž tiecies apliecināt dzīves sulīgumu, arī par spīti gadiem, kas nāk klāt. Dots devējam atdodas. Jubilāra viesi dzīvesprieku tik dedzīgi izdziedāja dziesmās, it sevišķi, kad bija sākusies saviesīgā daļa, ka nule kā tapušais astoņdesmitgadnieks un viņa ģimene bija saņēmusi lielisku lādiņu ceļā uz nākamām jubilejām. Mairita Kaņepe
Komentāri