Ekonomikas, finanšu un vadības zinātņu studenti par galveno stabilitātes rādītāju nosaukuši garantijas darba dabūšanai.
Nodrošinātu darbu kā stabilitātes sinonīmu uzrādījuši 65,2% aptaujāto, bet par otro stabilitātes pazīmi liktais lats saņēmis tikai 10,6% balsu. Šāda atbilde nebūt nav pašsaprotama no censoņiem, kuriem vajadzētu kļūt par saimniekiem arī darbaspēka tirgū. Viņiem taču būtu nevis jāsaņem garantijas par darbu no kāda cita, bet gan pašiem jāpiedāvā darba iespējas citiem, kuri, paši negribot vai nespējot būt par saimniekiem, pārdos savas ārstu, matemātiķu vai grāvraču prasmes. Šādu liecību par to, ka kaut kas tomēr nav kārtībā ar Latvijas izglītību, ekonomiku vai varbūt ar Latvijas jauniešiem, ļoti vērienīgā aptaujā noskaidrojusi Ekonomistu apvienība 2010. Uz jautājumiem atbildējuši gandrīz divi tūkstoši no 25 tūkstošiem studentu, kuri 12 Latvijas augstskolās studē ekonomiku, finanses un vadības zinātnes. Salīdzinājumam jāatgādina, ka standartgadījumos sociologi uzskata par pietiekamu aptaujāt tūkstoti cilvēku, kuru atbildes tiek uzdotas par visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju viedokļu sadalījumu. Ekonomistu apvienība 2010 šobrīd var atļauties lielākus izdevumus, jo tās sabiedriskās aktivitātes vismaz līdz Spīdolas balvas pasniegšanai šā gada novembrī sponsorēs SEB banka un Lattelecom.
Jauniešu gaidas saņemt darba garantijas nav vienīgās, par ko jāraizējas ekonomiskā liberālisma skolu (vai ievirzi, vai simpātijas) pārstāvošajai Ekonomistu apvienībai 2010. Vairākums no noteiktu atbildi devušajiem jeb 44,8% respondentu kopskaita pauduši, ka Eiropas Savienība pašreizējā ekonomiskajā situācijā drīzāk traucē nekā palīdz, bet 38,6% atzinuši ES pozitīvo iespaidu. No vienas puses, šādas atbildes it kā būtu vērstas pret brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustību, par kuras garantu sevi uzdod ES. No otras puses, nav izslēgts, ka jauniešu atbildēs skan kritika ne tikai pret šīm ekonomisko liberāļu vērtībām, bet arī pret to trūkumu, jo daži ES kritiķi tur saskata vairāk sociālisma (sociālo garantiju, plānošanas u. tml.), nekā kādreiz bija Padomju Savienībā.
Pētījuma autoru rīcībā ir milzum daudz datu, kurus varētu analizēt daudz dziļāk par atbilžu variantu biežuma saskaitīšanu. Piemēram, būtu iespējams noskaidrot, cik lielā mērā studenti pauduši savu viedokli, kas nesakrīt ar kopējām tendencēm respondentu apkārtnē (augstskolā), un cik daudzos gadījumos studenti ir apliecinājuši savu lojalitāti augstskolai un atsevišķiem profesoriem.
Par svarīgākajiem Latvijas attīstības un ekonomikas izaicinājumiem 2009. gadā jaunieši kopumā nosaukuši bezdarba, nodokļu un valsts budžeta samazināšanu, kas daudz neatšķiras no masu saziņas līdzekļos tiražētajiem politiķu un dažnedažādu ekspertu viedokļiem. Jaunieši piekrituši tam, ka vajadzīgas reformas medicīnā, bet reformas tiek izteiktas ar pievilcīgām vārdu virknēm. Jā, reformas vajag, bet ar nosacījumu, ka medicīniskos pakalpojumus apmaksā galvenokārt valsts budžets (43,7% aptaujāto), vai arī, ja valsts subsidēšot tikai sociāli neaizsargāto ārstēšanu, pārējo interesēs “pilnveidojot veselības apdrošināšanas sistēmu” (49,6%). Līdzīgus pilnveidojumus par valsts naudu viņi atvēl arī izglītības sistēmai. Šķiet, ka aptaujāto vecuma grupa un studijās iegūtās vai vismaz iegūstamās specifiskās zināšanas nav novērsušas viņus no tām pašām sociālās realitātes izteikšanas formulām, uz kurām orientējas visa Latvijas sabiedrība.
www.launatneslietas.lv
Komentāri