100 jauni stacionārie fotoradari un 30 pārvietojamās ātruma kontroles mērierīces uz Latvijas ceļiem varētu parādīties 2011.gada rudenī, tomēr visu fotoradaru pilnīga uzstādīšana prasīs vēl dažus mēnešus, līdz ar to šis process pilnībā varētu noslēgties ap gadumiju, preses konferencē prognozēja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Līgumu ar fotoradaru konkursa uzvarētāju, trīs juridisko personu apvienību, kurā ietilpst AS “Vitronic Baltica” kopā ar vācu kompāniju “Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme” un SIA “Komerccentrs DATI grupa”, plānots noslēgt līdz 1.jūnijam, solīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone.
Zivtiņš izteica lielu pateicību IeM darbiniekiem, kuri esot ieguldījuši milzīgus resursus fotoradaru konkursa organizēšanā. Viņš norādīja, ka pēc jauno ātruma kontroles mērierīču parādīšanās uz ceļiem satiksmes drošības rādītāji Latvijā būs strauji pietuvojušies vidējam Eiropas Savienības valstu līmenim.
To, kur izvietot stacionāros fotoradarus, izlems Valsts policija, izvērtējot, kuros ceļu posmos notiek visvairāk avāriju. Kopumā uz Latvijas ceļiem tiks izvietoti 160 stacionāro fotoradaru ietvari un pirms katra no tiem tiks uzstādītas brīdinošas ceļazīmes, tomēr 60 no visiem uzstādītajiem ietvariem būs tukši, proti, tajos patiesībā neatradīsies ātruma mērierīces. Autovadītāji nevarēs zināt, kuros fotoradaru ietvaros mērierīces ir un kuros to nav, tādējādi, lai izvairītos no soda, atliks vien nepārsniegt ātrumu nevienā no šiem ceļa posmiem.
Uz jaunākajām lāzera tehnoloģijām bāzētās braukšanas ātruma kontroles mērierīces “PoliScan Speed” izstrādājusi vācu kompānija “Vitronic”, kuras vienīgais īpašnieks un prezidents ir inženierzinātņu doktors Norberts Štains. Šodien notikušajā preses konferencē viņš vairākkārt uzsvēra fotoradaru labākās īpašības – tos var uzstādīt gan līkumos, gan tuneļos, gan vietās, kur ir vairākas braukšanas joslas abos virzienos. Šie fotoradari automātiski atšķir kravas automašīnas no vieglajām, tādējādi arī vietās, kur kravas un vieglajām automašīnām ir atšķirīgi atļautie braukšanas ātrumi, ierīce spēj kontrolēt abus divus.
Maksimālā kļūda, ko radars var pieļaut, fiksējot objekta ātrumu, ir 3%. Lai gan stacionāro fotoradaru sistēma ir sertificēta darbībai bez operatora, radara fiksēto pārkāpēju transportlīdzekļu valsts numurzīmju nolasīšana nebūs automātiska – to darīs cilvēki. Tādējādi arī tiks izslēgta iespēja, kad soda kvīti saņem policija, ugunsdzēsēji vai ātrā medicīniskā palīdzība, kuras brigāde ir steigusies uz izsaukumu ar ieslēgtām bākugunīm.
“Jūs nevarat cerēt, ka jūs nepiefiksēs, ja pārsniegsiet ātrumu, pat tad, ja brauksiet cieši “astē” citai automašīnai,” sacīja Štains.
Faili ar fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem – pārkāpēju automašīnu fotoattēli ar datiem par braukšanas ātrumu – tiks glabāti mērierīces datu nesējā, bet vietās, kur būs pieejams internets, šie dati tiešsaistes režīmā tiks nosūtīti operatoriem, kuri saņemto informāciju apstrādās, lai pēc tam sagatavotu soda kvītis pārkāpējiem.
Stacionārie fotoradari tiks pieslēgti pastāvīgam elektroenerģijas avotam, bet pārnēsājamie darbosies ar akumulatoriem. Stacionāro fotoradaru ietvari papildus tiks aprīkoti ar aizsardzības sistēmām un signalizācijām, kas pasargās dārgo tehniku no vandaļiem un zagļiem. Programmatūra, kas nepieciešama fotoradaru informācijas nolasīšanai un apstrādei, ir savietojama ar dažādām operētājsistēmām, aģentūrai LETA skaidroja “Vitronic” pārstāvji.
Fotoradaru izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas Štains gan neatklāja, norādot, ka tās ir ļoti grūti noteikt, jo ne visos gadījumos sistēmas ir vienādi nokomplektētas, turklāt arī uzstādīšanas apstākļi katrā konkrētā gadījumā var ievērojami atšķirties.
Fotoradari spēs fiksēt vismaz 100 kadrus sekundē un ātruma pārkāpēji tikšot reģistrēti arī sliktos laika apstākļos, taču šeit gan nevar garantēt, ka transportlīdzekļa valsts numurzīmi galu galā varēs nolasīt operators, kurš pēc tam šo informāciju apstrādās. Radaru spēja funkcionēt esot pārbaudīta -30 grādu temperatūrā un +45 grādu temperatūrā pēc Celsija skalas.
IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone preses konferencē uzsvēra, ka fotoradaru projekta īstenošana iezīmē jaunu posmu ceļu satiksmes drošības un ceļu satiksmes nelaimes gadījumu prevencijas jomā, kas ļaus daudz precīzāk un efektīvāk kontrolēt braukšanas ātrumu “melnajos punktos”, sasniedzot galveno mērķi – samazināt satiksmes negadījumu skaitu.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Samaksas kārtība komersantam par pakalpojuma sniegšanu – pārkāpuma ceļu satiksmē fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” paredz, ka komersants, kas veiks 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi un uzstādīšanu, saņems 35% no naudas sodiem, kas iekasēti, izmantojot šos fotoradarus. Procentos tiks ieskaitīts arī pievienotās vērtības nodoklis.
Minētais regulējums būs pamats finanšu līdzekļu apritei starp Valsts kasi, Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.
Kā ziņots, slēgtajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi par uzvarētāju atzīta trīs juridisko personu apvienība – AS “Vitronic Baltica” kopā ar vācu kompāniju “Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme” un SIA “Komerccentrs DATI grupa”.
Fotoradaru piegāde, uzstādīšana un uzturēšana minētajai uzņēmumu apvienībai piecu gadu laikā varētu izmaksāt aptuveni 11,25 miljonus latu, secināms no Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētā paziņojuma par fotoradaru konkursa iepirkuma procedūras rezultātiem, kur šāda summa minēta kā kopējā līgumcena.
LETA
Komentāri