Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Jau desmit gadus grupas “Tonick” puišus kopā vieno mīlestība pret mūziku

Kristīne Lāce
12:03
12.11.2019
52

Grupa “Tonick” nesen atzīmēja desmito jubileju. Ikdienā puiši darbojas dažādās nozarēs, bet visus vieno viens – mīlestība pret mūziku.

Grupā, kas darbojas Cēsīs, spēlē taustiņinstrumentālists un vokālists Vadims Kameņevs, otrs grupas vokālists un solo ģitārists ir Mārtiņš Rieksts, ritma ģitārists – Andis Raitums, basģitārists – Jānis Namnieks un bundzinieks – Romans Feoktistovs. “Tonick” koncertē visā Latvijā gan publiskos, gan privātos pasākumos. Par “Tonick” ikdienu un sasniegumiem stāsta Vadims Kame­ņevs.

– Ja sākotnējās vīzijas bija dzīvoties pa klubiem un festivāliem un grupas dibināšanas pirmajos gados piedalījāmies konkursos, piemēram, Latvijas Televīzijas konkursā “Troksnis”, kluba “Če­tri balti krekli” konkursā “Treš­diena-studentu sestdiena”, kur bieži bijām labāko grupu trijniekā, tad pēdējos gados esam kāzu muzikanti. Mums vairāk gribētos uzstāties festivālos, bet nesanāk, jo festivāli sāk meklēt muzikantus pēdējā brīdī. Kad festivālu organizatori uzrunā mūs, datumi jau ir rezervēti .

Varam lepoties, ka mums ir viens dziesmas “Balerīna” video­klips, ko var redzēt TV ekrānos. Tā tapšana bija interesanta visiem grupas dalībniekiem. Šobrīd intensīvi strādājam arī pie vairākām savām dziesmām, kuras ierakstīsim studijā, lai tās skanētu radio un soci­ālajos tīklos. Paskatīsimies, kā tas viss notiks.

– Kāds ir bijis grupas un paša mūzikas ceļš?

– Visi esam iepriekš saistīti ar mūziku – dziedājuši korī, mācījušies Cēsu 1.pamatskolā un spēlējuši kādu mūzikas instrumentu, darbojušiesansambļos vidusskolas laikā.

Es mācījos Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, man ļoti nepatika spēlēt klavieres, nepatika solfedžo. Reiz skolotāja pat palūdza, lai nemūžam vairāk nedziedu. Pēc vidusskolas absolvēšanas domāju, ka mūzika tiks nolikta malā un iešu pavisam citu ceļu. Bet pagāja pāris gadu, un atgriezos mūzikā – sāku spēlēt klavieres un pat dziedāt! Daži mazi apstākļi summējās un nemanot piespieda nonākt pie tā, kas, šķita, nemūžam vairs neatgriezīsies. Tagad, kad tiekos ar citiem absolventiem, reizēm mazliet jokaini, ka potenci­ālie klaviermeistari un citi jaunieši, no kuriem mūzikā varēja gaidīt lielas lietas, sevi ar mūziku vairs nesaista, bet es, kurš nemācījās un tajā laikā nākotni ar mūziku nesaistīja, spēlēju grupā!

– Kā pirms desmit gadiem radās ideja par grupu?

– Pirmsākumi meklējami tepat Cēsīs. Man pie fonogrammām spēlēt nepatika, sāku meklēt un fantazēt par “dzīvās” mūzikas grupu. 2009.gadā satiku Kristapu Radvilaviču, otru grupas dibinātāju, kurš arī loloja ideju par grupas izveidošanu, un teicu, ja viņš varēs visu “pacelt”, saorganizēt un atrast džekus, es piedalos. Aptu­veni pēc mēneša Kristaps aicināja uz mēģinājumu. Soli pa solim izveidojās “Tonick”. Trīs kolēģi gan mainījušies, bet grupa turpina pastāvēt. Atmosfēra tajā ir fantastiska visos posmos, arī šobrīd.

– Kā radās nosaukums, un ko tas īsti nozīmē?

– Jāsaka, mēs nekad neesam mācējuši atbildēt uz šo jautājumu. Grupas tapšanas laikā pārskatījām dažādus variantus, bet beigās tas Tonick pats atnāca. Kura galvā, nemāku vairs atbildēt. Tas vārds atnāca pie mums un visiem patika!

Par nosaukuma nozīmi… Popu­lārākais, ko cilvēki runā – tas ir dzēriens džins ar toniku – tā ir kā pievienotā vērtība gan kokteilim, gan ballītei. Ja paskatās no muzikālās puses, tad mūzikā ir sastopams termins – tonika.

– Vai atminies “Tonick” pirmo uzstāšanos?

– Pirmais koncerts bija “CATA” kultūras namā, Draudzīgā Aici­nājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Ziemassvētku pasākumā. Tā kā trīs grupas dalībnieki bija šīs skolas absolventi, tad Oskars Gailītis mums piedāvāja uzspēlēt. Pie­kritām un pirmo reizi izlīdām no pagrīdes mēģinājuma telpām, un spēlējām auditorijai. Tā lēnu garu viss sākās…Un tagad varam lepoties, ka esam spēlējuši jau vairāk nekā 250 kāzās un vairāk nekā simts citos pasākumos.

– Skatītāju zāles vienmēr bijušas pilnas?

– Tikai vienu reizi, tas bija pirms astoņiem gadiem, auditorijā bija līdz desmit cilvēkiem. Tas bija kādā Rīgā klubā, kas bija tāds pagrīdes variants, un mēs paši nezinājām, uz kurieni braucam uzstāties. Arī Rīgas publikai nebijām pazīstami, jo grupa kā nekā jauna. Tā nu sanāca, ka koncertu klausījās mūsu draudzenes un pāris cilvēku, kuri tajā brīdī atradās klubā. Tas bija tāds mazais šoks, kas lika pamosties un saprast, ka mēs kaut ko informatīvi darām nepareizi. Tā bija interesanta pieredze.

– Vai mūzikas stils desmit gados mainījies?

– Sākumā sevi pozicionējām kā pop-roka grupu ar vēlmi izpildīt savas dziesmas un populārus coverus. Tagad, spēlējot kāzās un korporatīvajos pasākumos, vairāk izpildām šlāgerus, nevis savas sirdsdziesmas. Tas nav nekas slikts, grupas attīstās dažādos stilos.

Rakstām arī savas dziesmas. Bieži vien vārdu autors esmu es, pie mūzikas daudz palīdzējis Mār­­tiņš un arī pārējie grupas biedri ir pielikuši savu pirkstu. Pēdējā laikā ar savu liriku mēdz izcelties arī Andis. Viņš raksta latviski, man tuvāka angļu valoda. Pateicoties tam, ka tekstus dziesmām viņš raksta latviski, noteikti būs dzirdams arī kāds šlāgergabals.

– Ir kādas kāzas, kuras spilgti palikušas atmiņā?

– Vienas no interesantākajām bija, kur precējās tautisko dejotāju pāris, arī viesi pārsvarā bija dejotāji. Tie uznācieni, kādus viņi rādīja, bija neaprakstāmi stilīgi. Viņi bija ļoti saliedēti. It kā mēs bijām aizbraukuši, lai taisītu pasākumam šovu, bet beigu beigās paši vairāk bijām skatītāji, jo ballīti “uzbūra” viņi.

– Kam par šiem desmit gadiem vēlaties teikt paldies?

– Noteikti vislielākais paldies jāsaka vecākiem, jo bez viņiem nekas nebūtu izdevies. Tad, kad vecāki redzēja, ka mēs “aizdegamies” par grupu, viņi deva finansiālu atbalstu, lai mēs visu uzsāktu un varētu iegādāties skaņu un gaismas aparatūru. Protams, paldies arī draugiem. Viņi vienmēr atbalsta un ir patiesi, ir konstruktīva kritika. Un paldies arī sievām un draudzenēm, ka vienmēr atbalsta un nav izvirzījušas ultimātu, ka būtu jāizdara izvēle starp viņām un muzicēšanu (smejas). Šādi gadījumi no citiem mūziķiem ir bieži dzirdēti.

– Ko no grupas varam gaidīt nākotnē?

– Mēs saprotam, ka jaunāki nepaliksim. Kamēr esam jauni, skai­sti un interesanti (smejas), vajadzētu pašiem sarosīties un nākt klajā ar kādu jaunumu. Tuvākajā laikā vēlamies pastrādāt pie savas mūzikas, paeksperimentēt dažādos stilos, cerot, ka kaut ko varēs dzirdēt arī radiostacijās. Noteikti nāksim klajā ar jaunajām dziesmām un ierakstīsim albumu, lai būtu kaut kas paliekošs gan pašiem, gan klausītājiem. Turpi­nāsim korporatīvo un kāzu dzīvi ar cerību, ka tiksim vairāk spēlēt uz festivālu skatuvēm. Ceram arī ierakstīt kādu videoklipu, bet tas viss – soli pa solim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi