“Izmantojot valsts un ES finansējumu, jau tuvākajā laikā Cēsīs ir iespējams izveidot vienu no pieciem reģionālajiem atbalsta punktiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur risināt dažādus jautājumus, bet galvenais, veicināt speciālo nodarbinātību. Un beidzot arī varētu izveidot garīgās veselības centru, kur ar iedzīvotājiem strādātu speciālisti, kas apvienojušies multidisciplinārajā komandā,” skaidroja starpnozaru sadarbības biedrības “Daiva” valdes priekšsēdētāja Ligita Embrekte un piebilda, ka vēl šajā gadā pašvaldības speciālistiem vajadzētu ķerties pie projektu izstrādes.
“Ir zināms, ka nākamajā gadā Eiropas sociālais fonds tieši šādiem projektiem dos naudu. Līdzekļus apsolījusi arī Labklājības un Veselības ministrija. Jautājums, vai naudu paņemsim,” tā L.Embrekte, atzīstot, ka sabiedrībā veidojas pareizāka izpratne par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vajadzībām. Ligita Embrekte kopā ar vairākiem Vidzemes reģiona speciālistiem jau 2004. gadā izstrādāja “Vidzemes sociālās integrācijas programmu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem”. To valsts līmenī atzina par labu esam, un idejas izmantoja vairāku nolikumu un likumu tapšanā, bet pagaidām neko no labi izdomātā nav izdevies realizēt dzīvē.
“Joprojām Vidzemē nav neviena dienas centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, nav specializēto darbnīcu, nav specializēto darba aģentūru. Kurzemē un Rīgā ir. Kāpēc? Pašvaldības to nav izdarījušas. Nebija izpratnes, nebija arī finansējuma. Tagad situācija mainās, tāpēc uzsveru, nevajag cerēt, ka šo iespēju izmantos un visu paveiks nevalstiskās organizācijas. Šo naudu var paņemt pašvaldības, jo līdzekļus taču dos lielām organizācijām un tām, kuras jau ir sociālo pakalpojumu sniedzējas,” uzsvēra Ligita Embrekte, bet neslēpa, ka laikā, kad notiek administratīvi teritoriālā reforma, liela uzdrīkstēšanās būtu izveidot reģionālo atbalsta punktu cilvēkiem ar šo invaliditāti un problēmām.
“Tomēr, kāpēc ne? Esmu runājusi ar kolēģiem citos sociālās aprūpes centros, viņi ir pārliecināti, ka Cēsīs šo darbu varētu izdarīt. Tas ir argumentēti, jo mums ir iestrādes, kādu citviet nav,” sacīja L.Embrekte.
Speciālisti uzsvēruši, ka pašlaik mainās arī iespējas, kā invalīdi un īpaši cilvēki ar garīgās veselības problēmām var saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Agrāk Nodarbinātības valsts aģentūras mērķgrupa bija arī šie cilvēki, tagad funkcijas ir pārdalītas un valstī plāno veidot atbalstītā darba aģentūru.
“Pietrūkst vai faktiski nav apmācību programmu cilvēkiem ar zemu intelektu. Esmu piedalījusies vairākos EQUAL projektos, kur sekojušas atziņas, ka iespēja apgūt jauno un strādāt ļoti maina dzīvi invalīdiem un cilvēkiem ar nopietnas slimības diagnozi. Viņi retāk ārstējas slimnīcā, lieto mazāk medikamentu, veidojas labākas attiecības ģimenē. Ja mēs Cēsīs izveidotu reģionālo atbalsta punktu, tad varētu runāt arī par izglītības, mūžizglītības jautājumiem,” pamatoja Ligita Embrekte un piebilda, ka sabiedrībai nav nekāda pamata domāt, ka šīs problēmas attiecas uz ļoti sīku iedzīvotāju daļu. Cēsu rajonā uzskaitē pie psihiatra esot vismaz divarpus procenti rajona iedzīvotāju, daudzi apmeklē individuālās, privātās konsultācijas, problēmas fiksē ģimenes ārsti.
“Uzskaite nav pilnīga. Un tagad sabiedrībā ir tendence, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no izdegšanas sindroma, vairāk ir depresijas gadījumu. Kas notiek? Ir augstas darba devēja prasības un pašu darbaholisms. Arī jauni cilvēki nesaprot, ko nodara savai veselībai. Mēs pašlaik ļoti izšķērdīgi tērējam savu garīgo potenciālu,” rezumēja Ligita Embrekte.
Komentāri