Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Jāmaina izpratne par augu aizsardzību

Druva
00:00
26.03.2008
5

Pirms trim gadiem Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta zinātnieki sadarbībā ar SIA „Bioefekts” un a/s „Biolat” uzsāka projektu, lai pētītu mikrobioloģisko un augu preparātu lietošanas iespējas augu aizsardzībai. Šo tirgus orientēto projektu atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija.

Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Ilze Skrabule atzīst, ka interese par pētījumu rezultātiem bioloģisko miežu, rudzu, tritikāles, vasaras un ziemas rapša, zirņu un kartupeļu laukos bijusi liela visus gadus. Kad pētījums noslēdzies un rezultāti apkopoti, notika seminārs par augu aizsardzību bioloģiskajos laukos. To apmeklēja vairāk nekā simts Cēsu un citu rajonu bioloģisko lauksaimnieku, speciālistu un interesentu.

I. Skrabule vērsa uzmanību, ka augu aizsardzība bioloģiskajā lauksaimniecībā jāuztver nevis kā atsevišķi pasākumi, bet gan vienotas agrovides izveide: „Jābalstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, agronomisko pasākumu kopums. Otrkārt, bioloģiskajai saimniekošanai piemērotu sugu un pret kaitēkļiem un slimībām izturīgu šķirņu audzēšana. Ja laukaugus neizdodas nosargāt no slimībām un kaitēkļiem, tad ir arī trešais veids – augu apstrāde ar bioloģiskajiem preparātiem.”

Zinātnieki atzīst, ka agronomiskajiem pasākumiem ir liela nozīme. Augu maiņas jeb sekas ievērošana panāk ne tikai slimību un kaitēkļu ierobežošanu, bet arī augu nodrošināšanu ar barības vielām. I. Skrabule atzīst, ka jāņem vērā arī augu mijiedarbība, daži priekšaugi sekmē nākamā laukauga augšanu, bet citi to var traucēt.

Kā efektīvs agronomiskais pasākums tiek atzīta mistru audzēšana – ne tikai dažādu sugu, bet arī vienas sugas dažādu šķirņu. Cits variants ir sleju veidošana, mijoties laukaugiem. Piemēram, vienā lauciņā audzējot kartupeļus, otrā – kviešus, sugas savstarpēji ierobežos graudaugu vai kartupeļu slimību un kaitēkļu izplatību.

I. Skrabule uzsver, ka būtiski ir augus pilnvērtīgi nodrošināt ar barības vielām un mitrumu. Tad tie spēj labāk pretoties slimībām. Tāpat liela nozīme ir veselīgai sēklai. Ja sēklā slimības nav, risks laukaugam saslimt ir mazāks. Turklāt sēklu pirms sējas ieteicams iedzīvināt, tad augs ātrāk sāk attīstību, līdz ar to ir mazākas iespējas patogēniem izraisīt slimības. Sēklas iespējams apstrādāt arī ar fizikālām metodēm, piemēram, ar karstu ūdeni.

Svarīgi ievērot optimālu sējas laiku un izsējas normas. Sabiezinātā sējumā veidojas mitrāks mikroklimats un labāki apstākļi slimību izplatībai. Pārāk retos sējumos lielākas iespējas ir saaugt nezālēm, arī raža var nebūt pietiekama, tomēr slimības varētu izplatīties mazāk.

I. Skrabule skaidro, ka ziemāju slimības iespējams ierobežot arī ar augsnes apstrādi. Ja sējumus ecē un uzirdina, veidojas labāks mikroklimats. Arī kartupeļiem patīk uzirdināta augsne. Augsnes apstrāde veicina arī nezāļu ierobežošanu. „Graudaugu un nezāļu slimības bieži vien ir vienādas, tādēļ lauka, tā malu kopšana un grāvmalu izpļaušana arī ierobežo slimību izplatību sējumā,” atzīst I. Skrabule.

Lai gan agronomiskajiem pasākumiem ir liela nozīme, tomēr visefektīvākā metode ir saimniekošanas veidam un konkrētai vietai piemērotu laukaugu sugu un pret slimībām un kaitēkļiem izturīgu šķirņu izvēle.

I. Skrabule uzsver, ka augu bioloģiskās apstrādes līdzekļus izmantot vajadzētu tikai papildus agronomiskajiem pasākumiem. Preparātus gatavo no dabiskas izcelsmes vielām – zaļām ziepēm, kūdras ekstraktiem, no dabiskām minerālvielām – minerāleļļām, sēra, kālija – alumīnija alauna. Preparātus veido arī no augu un dzīvnieku izcelsmes ekstraktiem, kā arī no mikroorganismiem. Pret kaitēkļiem izmanto arī to dabiskos ienaidniekus – kaitēkļu slimības izraisošus mikroorganismus, citus kukaiņus, putnus.

Mikrobioloģiskajos preparātos parasti iekļauj mikroorganismus, kas var būt slimību izraisītāju – patogēnu sēņu vai baktēriju dabiskie ienaidnieki vai konkurenti. Tie var stimulēt arī augu attīstību un veicināt izturību. Augus ar mikroorganismiem iespējams apstrādāt

miglojot, iestrādājot augsnē vai apstrādājot sēklu. ”Šis ir tikai viens no veidiem, pie tam pazīstamākais, kā izmantot mikroorganismus augu aizsardzībai. Mazāk pazīstama ir mikroorganismu ieviešana vidē un savairošanas veicināšana. Tomēr vislabāk, ja saimniecībā nodrošina vidi, kurā saglabājas slimību ierobežojoši mikroorganismi. Jāizvairās no agrotehniskām darbībām, kas varētu tos iznīcināt. Šis paņēmiens ietver vides daudzveidības saglabāšanu. Svarīgi nodrošināt videi raksturīgo bioloģisko daudzveidību un ierobežot kādas sugas pārmērīgu savairošanu,” uzskata I. Skrabule.

Ļoti labi palīgi augu aizsardzībā var būt preparāti no augu ekstraktiem. No sūrenes, ķiploka, sīpola, čilli pipariem, Nīma koka rūpnieciski ražo dažādus preparātus, to iedarbība ir tūlītēja. Tie var darboties arī kā augšanas stimulatori, traucēt vai aizkavēt patogēnu un kukaiņu attīstību. Tomēr apstrāde ar šiem preparātiem jāveic bieži, jo tos ietekmē vides faktori.

Zinātnieki atzīst, ka mikrobioloģisko un augu ekstraktu darbība nav tik efektīva kā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu iedarbība, turklāt tos ietekmē dažādi faktori, tai skaitā nokrišņi, mitrums, saules stari, gaisa temperatūra.

I. Skrabule uzskata, ka jāmainās izpratnei par augu aizsardzību – ja konvenciālos laukos uzsver slimību un kaitēkļu ierobežošanu, tad bioloģiskajos laukos būtiski nepieļaut patogēnas sugas pārmērīgu savairošanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
17

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
278

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi