Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicināti, vakar tūkstošiem pedagogu apvienojās protesta gājienā pa Rīgas ielām.
Ar plakātiem, kas aicina pievērst uzmanību izglītībai, valdībai izvērtēt riskus, kas var rasties, krasi samazinot valsts finansējumu, pedagogi, nākuši pa Tērbatas ielu, gājienā apstājās iepretī Ministru kabineta ēkai. „Šobrīd jūtamies uzmanības centrā, mūsu viedokli par iespējamo finansējuma samazinājumu jau uzklausījuši trīs televīziju un arī radio žurnālisti. Mūsu plakāti nepārprotami liecina, par ko mēs esam un ko sporta skolu pedagogi, sākot no janvāra, jau zaudējuši,” no notikuma vietas Rīgā „Druvai” ziņoja Cēsu pilsētas sporta skolas direktora vietniece Rudīte Vanadziņa. „Sporta skolu pedagogu atalgojums jau samazināts par 25 procentiem, kā dzird, tad valdība visai izglītības nozarei gatavojas finansējumu vēl samazināt par 20 procentiem. Esam sitiena priekšā. Pat nezinām, uz ko gatavoties.”
Pie gājiena dalībniekiem runāties bija iznākusi izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa piestāja arī pie Cēsu rajona delegācijas, kura bija kupli pārstāvēta – vairāk nekā 270 skolotāju. „Ministre lika saprast, ka algu samazinājums ir neizbēgams, un jautāja, no kā labāk noņemt – no likmes vai slodzes,” pastāstīja cēsniece Agrita Pilābere. „Protestētāju ir ārkārtīgi daudz. Cilvēki ir pieklājīgi un uzvedas cienījami, skaļāki ir vienīgi treneri, kuriem līdzi svilpes. Brīdī, kad iznāca finanšu ministrs Einars Repše, gan sacēlās noraidošu saucienu vētra.”
Gājiena dalībnieku vidū bija arī pirmsskolas izglītības skolotāji. Priekuļu bērnudārza skolotāja Daina Slotina apliecināja pedagogu bažas, ka valdības politika ne tikai jau samazinājusi darba samaksu un grasās to darīt vēl, bet apdraud izglītības pēctecību un pirmsskolas izglītību kā tādu.
Pulciņa skolotāja Sandra Egle pastāstīja, ka piedalīšanās protesta gājienā ir likumsakarīgs solis, jo arvien vairāk pār izglītību savelkas melni mākoņi. „Man ir sliktas priekšnojautas. Ja nu politika aiziet tik tālu, ka rudenī interešu izglītība no valsts nedabū neko un visus pulciņus nākas finansēt vecākiem, kā jau tas notiek ārzemēs un nemaz
nav tas labākais piemērs,” prognozēja S.Egle.
„Uz Rīgu braucu ar smagu sirdi. No rīta televīzijā dzirdēju runājam izglītības ministri, kura lika saprast, ka pavisam drīz atlaišana draud visiem pensionētajiem skolotājiem. Kā tā var rīkoties? It kā pensijā viņus gaidītu pārticīga dzīve?” bažījās Inga Andersone no Līvu pamatskolas. „Es braucu uz Rīgu, lai atgādinātu, ka pedagogu darbs ir radošs, no skolotāja tiek gaidīta liela atdeve, visu laiku jābūt piepildītam, spējīgam dot. Uz to mēs gadiem tikām rosināti, aicināti ņemt kredītus un papildus mācīties augstskolās. Vai tagad varēsim kredītus atdot?”
Ojārs Bicāns, direktors skolā, kura Cēsīs īsteno iekļaujošo izglītību, dodot iespēju bērniem ar īpašām vajadzībām nemācīties internātskolā, bet vispārizglītojošā, uzskata, ka protestēšanai īsti nav pamata: „Latvijas izglītībā vēl ir pietiekami daudz sociālisma. Izglītībai piešķirtie valsts līdzekļi netiek ekonomiski izlietoti. Sakārtojot izglītības sistēmu, skolotājiem var samaksāt vismaz pusotru reizi vairāk. Arī pašreiz tas būtu iespējams, ja ļoti efektīvi pastrādātu, pārveidotu, skolotājiem nemaz neko nenoņemot, bet samazinot apjomus –
mazāk skolu, mazāk skolotāju, pārstrukturētas internātskolas, kurās viens skolēns gadā valstij izmaksā pat desmit tūkstošus latu. Mēs nevaram vairs atļauties tik dārgu un neekonomisku izglītības sistēmu.”
No Cēsu 2. pamatskolas pieci skolotāji brauca uz Rīgu, lai piedalītos protesta gājienā. „ Es neteicu, ka nevajag piedalīties. Katram ir tiesības izteikties,” uzsver O.Bicāns. „Taču pagaidām neredzu
kopsaucēju, zem kā protestējot parakstīties. Valsts jau tagad mēģina sistēmu pārstrukturēt, veidojot principu „Nauda seko skolēnam”, bet daudzi ir pret šo jauno iniciatīvu. Taču tieši naudas trūkums valsti spiež rīkoties, un kāpēc gan tādā situācijā nesakārtot izglītības sistēmu, noliekot to uz ekonomiskiem pamatiem?”
Komentāri