Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Ja problēmu nerisina, kašķis vien sanāk

Druva
23:00
07.09.2007
8

Kuram gan lauciniekam savu reizi nav gadījies, ka kaimiņa lopi izbradā vai pāriet pāri dārzam, pļaviņai. Tāpēc jau konflikts nerodas, viņi viens otru saprot, tā var gadīties.

Veselavas pagasta padomes administratīvā komisija jau gadiem sēdēs izskata kaimiņattiecības. Ne jau tāpēc, ka veselavieši tik nesaticīgi dzīvotu. Pagasta zemnieks Andris Actiņš kļuvis par komisijas pastāvīgo klientu. Arī vienā no pēdējām sēdēm atkal tika spriests par viņam piederošajiem gaļas lopiem, kuri noēduši un nobradājuši kaimiņa pļavu.

“Nevar saskaitīt, cik reizes Andra Actiņa govis esam prom dzinuši, ganījuši, viņam zvanījuši,” saka “Aleju” saimnieks Ainis Kaliksons un piebilst, ka ne jau katru reizi policiju sauks. Kā stāsta A.Kaliksons, šovasar kaimiņa govis savā pļavā saticis 28.maijā, 5.jūnijā, 21.jūnijā, 5.jūlijā. 12.jūlijā policists sastādījis aktu. “Zāle nobradāta, ne vairs tīt ruļļos, ne pļaut,” piebilst “Aleju” saimnieks.

Līdzīgus stāstus administratīvā komisija uzklausījusi arī agrāk. Protams, tikai tos gadījumus, kad cietušie izsaukuši policiju un sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Janvārī kaimiņš Jānis Lazdiņš sešos no rīta pie savas kūts atrada svešus lopus. Tie, labi paēduši, gulēja pie skābbarības ruļļiem. 12 rituļi bija stipri bojāti, pieci daļēji. Lopi bija noēduši un nobradājuši hektāru jaunā zālāja. Saimnieks negaidītos ciemiņus aizdzinis uz Andra Actiņa novietni un izsaucis policiju. Var vien piebilst, ka J.Lazdiņa saimniecību kaimiņa mājlopi apciemojuši ļoti bieži un arī postījuši.

Pērnvasar lopi izbradāja “Oškalnu” mājas pagalmu, apstādījumus, dārzu. Saimniece Ruta Krastiņa toreiz administratīvās komisijas sēdē teikusi: “Šoreiz mazsvarīgs ir materiālais zaudējums, bet vēlos, lai vienreiz par visām reizēm tiktu novērsta A.Actiņa lopu staigāšana pa apkārtējo māju dārziem.” Šajā sēdē, kā liecina protokols, Andris Actiņš paskaidroja, ka gan no rīta, gan vakarā lopi bijuši aplokā: “Ne es, ne kāds cits lopus tur nav atgriezis, tādēļ uzskatu, ka mani liellopi tur nav bijuši.”

Vienreiz lopi bijuši pie jaunceļamā benzīntanka, citreiz stāvējuši uz ceļa un mātei ar sešgadīgu bērnu nācies ziemā ceļa gabalu brist apkārt pa sniegu. Situāciju ir daudz un dažādas.

Pēdējā administratīvās komisijas sēdē, kurā tika spriests par nodarījumu “Alejām”, “Brīvnieku” saimnieks Andris Actiņš bija filozofisks un apsveica administratīvo komisiju, ka tāda pastāv un nav vairs partijas komitejas un čekas. Par to, ka kaimiņi neapmierināti, arī viņam savs skaidrojums – tiek meklēts kašķis, nevis risināta problēma, tā ir – kaimiņi aiz skaudības sūdzas. Vēlāk gan Andris Actiņš komisijas locekļiem pastāstīja, ka beidzot ir iegādājies kārtīgu elektrisko ganu un lopi no aploka ārā netiks. Tiesa, Eiropas Savienībā tādus lietot nedrīkstot. “Ne jau tikai mani lopi, tikuši ārā, nodara zaudējumus. Puikas bija elektrisko ganu atvienojuši, es nesūdzējos. Meža zvēri sarāvuši, es nesūdzējos. Gaļas lopi ir mierīgi, pieklājīgi, no tiem nav jābaidās, “ tā Andris Actiņš.

“Par Andra Actiņa lopu postījumiem esam lēmuši vairākkārt. Tāpat mūsu lēmumi vairākkārt pārsūdzēti Administratīvajā tiesā un atstāti spēkā. Atliek cerēt, ka situācija mainīsies, kā solīja Andris Actiņš,” “Druvai” sacīja pagasta administratīvās komisijas priekšsēdētājs Ingus Eislers. Cer arī visi Andra Actiņa kaimiņi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
6

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi