Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Izveido izglābto grāmatu bibliotēku

Monika Sproģe
00:00
20.11.2019
3
Bibliot1 1

Līgatnes novada Springšļu dzirnavu komplekss jau vairākus gadus pieejams saviesīgiem pasākumiem, taču nu tur savas mājas radusi izglābto grāmatu bibliotēka, kuras savdabības un neatkārtojamā dizaina veidošanā piedalījušies iedzīvotāji no visas Latvijas.

Springšļu dzirnavu īpašniece un namamāte Viviāna Zipa ieved ēkā iekārtotajā semināru zālē, kurā izveidota bibliotēka – plauktos sagūlušas no liesmām izglābtās grāmatas. “Manā bērnībā grāmatas bija deficīts un prestižs,” saka saimniece, “vecākiem bija ļoti daudz grāmatu. Tā kā esmu vienīgais bērns ģimenē, vienmēr atradās laiks tās lasīt.”

Viņa norāda, ka grāmatas ceļu šurp atradušas, jo, mainoties laikiem, sabiedrībā mainījušās vērtības. Pirms trīs gadiem, kad Zipu ģimene no Rīgas pārcēlās uz Līgatni, līdzi ņēma gadiem veidoto ģimenes bibliotēku. “Zinājām, ka būs īpaša semināru zāle, kurā strāvos intelektuāla aura. Sapra­tām, ka šī arī ir tā telpa, kurā grāmatas iederēsies vislabāk. Nevie­na netika izmesta, neraugoties uz to, caur cik rokām tā ceļojusi, cik apmīļota un nobružāta, mūsu ģimenes skatījumā tai arvien ir liela vērtība,” saka saimniece.

Kad Springšļu dzirnavās viesojās žurnālisti, pavisam neviļus ieskanējās V. Zipas ideja par topošo semināra telpu un to, ka tā būs piemērota grāmatām. Izskaņā kluss aicinājums, ja nu kādam vecās grāmatas nav, kur likt, Spring­šļu dzirnavās tās mīļuprāt paņems.

“Mums nebija priekšstata, cik nopietnu problēmu ar šiem pāris vārdiem bijām aizskāruši. Pēc raksta publicēšanas no malu malām sāka zvanīt cilvēki. Veda grāmatas, ar asarām acīs teica paldies, ka dodam tām jaunas mājas. No viena plaukta, kurā bija mūsu un draugu grāmatas, izauga milzīga bibliotēka, grāmatām tajā ir viena kopīga iezīme – tās ir dāvinātas un atdotas ar laba vēlējumiem. Katra līdzi nes iepriekšējo māju enerģētiku. Visas grāmatas, kas nonāk šajā bibliotēkā, tiek lolotas. Turklāt vērtība ir ne tikai grāmatas, bet arī cilvēki, kuri par tām domā,” uzsver V. Zipa un saka paldies visiem, kas pret grāmatām izturas ar cieņu un mīlestību.

Darbs pie grāmatu kārtošanas plauktos aizsākts šopavasar un nesen pabeigts. Kārtošanā un šķirošanā iesaistīta visa ģimene un vēl pāris viesu nama darbinieku. Te var atrast dažādu latviešu un ārzemju klasiķu garadarbus, padomju laikā izdotās grāmatas. Ir dzeja, proza, enciklopēdijas un cita izziņas literatūra, grāmatas bērniem. Ir arī pa kādai izsmalcinātai noteikta žanra pērlei, kas šeit rodama tikai vienā eksemplārā.
“Grāmatas netiek vērtētas naudas izteiksmē. Uzsvars likts uz kultūrvēsturisko mantojumu,” saka V.Zipa, “sirsnīgs paldies arī pensionētajām latviešu valodas skolotājām, kuras atdāvinājušas savas privātās bibliotēkas, tajās daudz latviešu klasiķu darbu.”

Springšļu dzirnavu bibliotēka ne tikai gaida papildinājumu grāmatu plauktiem, bet arī dāsni dalās ar jebkuru, kurš ir ieinteresēts kaut ko paņemt līdzi, īpaši, ja kāds darbs ir vairākos eksemplāros. Ja tomēr iekārota kāda, kas ir vienīgā, arī iespējams kaut ko sarunāt.

“Vēlamies, lai cilvēki darbus izlasa, lai grāmatas atrod jaunas mājas. Piemēram, daļa pasaku grāmatu aizceļos pie mazajiem lasītājiem uz Ādažu Valdorfa skolu. Šis ir tautas bibliotēkas formāts, kurā katrs var nākt un paņemt ko savu, ja tādu atrod. Daļu grāmatu atdosim Līgatnes novadā izveidotajam Grāmatu galdam,” stāsta V. Zipa.

Viņa ir pārliecināta, ka sabiedrība pati sevi maldina, sakot, ka mūsdienās grāmatas vairs nelasa. “Lasa, un kā vēl! Tikai mainās mode, mainās interjers, un grāmatas vairs nav, kur likt. Šī telpa ir uzskatāms pierādījums tam, cik daudz vietas aizņem grāmatas, ne katrā dzīvoklītī ir tāda platība. Ja no vecvecākiem kāds aiziet mūžībā, var izrādīties, ka viņa dzīves laikā uzkrātās grāmatas fiziski nav, kur likt. Runa nav par to, ka latvietis nenovērtētu kultūrvēsturi, ka izbālētu cieņa pret grāmatām, stāsts ir par dzīvesvides un dzīvesveida maiņu, kas ietekmē privātās bibliotēkas. Tas, ka cilvēki vairs nelasa, ir tikai tukšas pļāpas. Turklāt latviskajā Līgatnē vecāka gadagājuma ļaudis mīļuprāt lasa arī krievu valodā,” pārdomās un novērojumos dalās Springšļu dzirnavu saimniece.

Viņa aicina iedzīvotājus cienīt un mīlēt iegādātās grāmatas, un tad, ja tām mājas plauktiņš kļuvis par šauru, neskopoties, bet dalīties ar citiem.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi