Ungurmuižas otrajā stāvā mirdz Ziemassvētki. Tie ar gaismu spēli piepilda telpas. Lampas, skulptūras, dažādi gaismas ķermeņi, ieguvuši gaismu no spuldzēm, spraucas cauri papīram un veido “Gaismas kultūrslāni”. Tā savu izstādi nosaukuši māksliniece Ērika Māldere un dizainers Aigars Lenkevičs.
“Kultūrslānis uzkrājas daudzu gadu garumā, brīvi, bez īpašas koncepcijas,” saka Ērika. Izstādē redzamie darbi ir tapuši gan ļoti sen, daži pavisam nesen. To vēsture ir dažāda, un katram darbam ir savs stāsts. “Ja māksliniece – grafiķe ar papīra mīlestību satiekas ar dizaineri, metālmākslinieku, tad rodas gaismas ķermeņi,” teic Ērika. Abi kopā ir 20 gadu, un abi atzīst, ka tas pietiekami saistoši, lai turpinātu. Un kopā tiek radīti gaismas ķermeņi.
“Vajadzīgs vadmotīvs un mērķis. Tad viss notiek,” pārliecināts Aigars. Viņš atminas, kā skolotājs, mākslinieks Pēteris Martinsons vienmēr atgādinājis – parakstiet savus darbus. “Kad zem darba liec savu vārdu, tas uzliek lielāku atbildību,” uzsver Aigars.
Mākslas zinātniece Baiba Eglīte, apskatot izstādi, atzīst, ka Ērika ir notvērusi gaismu. “Ar rokām, pieliekot domu, izdomu, top gaismas ķermeņi. Aigars ir atbalsts Ērikas trakumam un labestībai. Neuzkrītoši rada gaismas ķermeņu pamatu un apgādā tos ar strāvu. Cilvēks ir laika ritenī, tuvojas Ziemassvētki, kad apstāsies tumsa, lai ietu uz gaismu. Ungurmuižā gaisma mirdz,” vērtē mākslas zinātniece.
Ērikas Mālderes un Aigara Lenkeviča izstāde Ungurmuižā, visticamāk, nav nejaušība. Ērika pastāsta, ka vasarā abi atbraukuši uz Ungurmuižu, jo Ērika gribējusi Aigaram parādīt, kādā mājā gribētu dzīvot, cik daudz vēl darāmā, lai paši Dzērbenē atjaunotu veco māju. Sarunā ar Ungurmuižas vadītāju Ievu Ņevečerovu radās ideja par izstādi. “Darām, ko mākam, bet visbiežāk mūs izprovocē kaut ko darīt,” smej Ērika un nopietni piebilst: “Māksliniekam izstāde ir notikums, vērotājiem to grūti saprast. Izstāde ir kā publiska izģērbšanās, grūta darba rezultāts.”
Izstādes atklāšanā kopā ar māksliniekiem bija Ērikas pirmie skolotāji Biruta un Jānis Jansoni, Ērika bija viena no jaundibinātās Valmieras mākslas skolas audzēknēm. Bija atbraukuši tuvie cilvēki, draugi, arī taurenieši un dzērbenieši.
“Man gribas klusēt. To daru, kad kaut kas ļoti pārsteidzis vai kas ļoti patīk. Izstāde mums ir kultūrslāņa pārcilāšana. Un dāvana visiem Ziemassvētkos,” teic Ērika.
Cik gan dažādi var parādīt gaismu, ļaut tai piepildīt telpu un reizē noslēpties, dažādu krāsu papīrs izspēlē pārdomas, radot prieku.
Komentāri