Trešo mācību gadu sākumklašu skolēni apgūst kristīgo mācību. Tas ir izvēles priekšmets, kuru bērniem izraugās vecāki. Izvēle ir starp ētiku un kristīgo mācību.
Cēsu 1. pamatskolā kristīgo mācību apgūst 41 skolēns un, salīdzinot ar citām skolām rajonā, tas ir ievērojams daudzums. Gaidot Adventi, skolotāja Ieva Praznicāne ar saviem audzēkņiem – pirmo triju klašu skolēniem izveidojusi tematisku vakaru “Dieva likumi”. To skolā bērni parādījuši draugiem, vecākiem, skolotājiem. Šonedēļ mazie cēsnieki uzstājās arī skolu direktoru vietnieku sanāksmē, stāstot par katru no desmit baušļiem, to nozīmību mūsdienās. Uzvedumu papildina atraktīvas un arī pārdomu pilnas dziesmas. Nobeigumā sniegt muzikālu apsveikumu aicinātas Tabita Marhela un Iveta Reķe – kristīgās mūzikas ansambļa “Ceļš” dalībnieces.
“Ir skolas, kur kristīgās dzīves vērtības netiek aktualizētas. Maz par tām runā, vēl mazāk cenšas izzināt,” secinājusi Ieva Praznicāne. “Tomēr Ziemassvētku pasākumos skan tradicionālās garīgās dziesmas, kur slavē Dievu, Jēzu Betlēmē. Lielākais šai pasaulē nav pielāgojams, manipulējams lielums, kuru bez bažām var pastiept, kā kurā brīdī ērtāk, kuru reizēm var izmantot savu vajadzību sasniegšanai. Dieva vārdu pieminēt nozīmē nostāties viņa īstenības – paša lielā spēka priekšā. Var izšķirties par viņu nedomāt. Jokot nedrīkst. Ikviens cilvēks sirds dziļumos glabā sakrālas, reliģiskas izjūtas. Mūsdienu lielākais trūkums – garīgā kompasa, orientiera trūkums.”
Skolotāja, veidojot Adventes ieskaņu, ņēmusi vērā, ka katram ir sava pieredze, savs skatījums – bērniem, vecākiem, skolotājiem. “Visnozīmīgākais ir bērna teiktais vārds. Bērns ir piepildīts. Parasti iztukšots ir pieaugušais. Bērna piepildītība izpaužas dzīvespriekā, mīļumā, paļāvībā. Pieaugušā iztukšotība atklājas bailēs, satraukumā, aizspriedumos, kareivīgumā.
“Ar sievu esam kristieši, mūsu bērni apmeklē svētdienas skolu, tāpēc kristīgās mācības izvēle skolā bija pati par sevi saprotama,” vecāku viedokli pauda Indulis Jirgensons. “Ceru, ka pakāpeniski kristīgā mācība skolā ieņems vēl lielāku vietu. Esmu dzirdējis, kā kādreiz skolās stundas sākušās ar lūgšanu. Toreizējie audzēkņi šādas lūgšanas atzīst par labām. Kāpēc lai labais skolā neatgrieztos? Taču nevēlos, lai skola kaut ko uzspiež. Visam jāienāk caur sirdi.”
Vairāki no Cēsu 1. pamatskolas bērnu vecākiem atzina, ka viņu izvēli, kuru priekšmetu mācīsies bērns, lielā mērā noteikusi skolotāja personība. “Man šķiet, ka kristīgo mācību nevar pasniegt jebkurš, ja vien apguvis kursos. Te svarīgi mācīt ar pārliecību, būt skolotājam – personībai, un Ieva Praznicāne tāda ir, ar savu skatījumu, pieredzi, ko cenšas nodot bērniem. Ieguvēji esam arī mēs, vecāki,” teic Andreta Rasmussena. “Uzvedums uzrunāja katru, jo bija kā mācību stunda par desmit baušļiem arī mums, vecākiem. Mēs nejutāmies pasīvi skatītāji. Dzirdētais lika aizdomāties. Pārdomas turpinās, tās nebeidzās ar stundu. Izvēli par labu kristīgai mācībai esam izdarījuši arī tāpēc, ka ētikas pamatus bērni apgūst, par tiem runā katrā normālā ģimenē. Kristīgā mācība paplašina redzesloku.”
Trešo un otro gadu kristīgo mācību apgūst Zalaku ģimenes bērni. Par to, ko uzzinājuši skolā, viņi stāsta mājās, raisās sarunas. Par Adventes noskaņām veltīto vakaru skolā tēvs Armands Zalaks teic: “Vienkāršais un sirsnīgais stāstījums par desmit baušļiem mums, vecākiem, lika aizdomāties. Bērnu atvērtība, muzikālais noformējums uzrunāja, aizgrāba sirdi.”
Komentāri