“Šogad tāda jocīga ziedēšana – ceriņi un tulpes reizē, bet jasmīni un lupīna uz Jāņiem jau noziedējuši. Agrie ziedi aizkavējās, vēlie pasteidzās,” satikta siena vālā, saka Ausma Krūmiņa un atceras, ka bijis gads, kad jau aprīļa beigās pie daudzdzīvokļu mājām zāle pļauta, bet paši reiz 6.jūnijā purvā ar rokām sienu pļāvuši. Katra vasara citādāka gan ar savu atnākšanu, gan saules dāsnumu.
Kaut pensijā, Ausma kopā ar dzīvesbiedru Jāni saimnieko savos divos hektāros, tur govi un teļu, arī vistas, pīles un ar visiem darbiem paši vien tiek galā. Izņemot vienīgi aršanu un mēslu vešanu. “Lēnā garā. Kamēr ar sienu tiekam galā, vasara cauri. Mēs jau kā senāk liekam gubās. Kamēr šķūnī dabū, laika vaļoties nav,” saka Ausma. Kaimiņi gan atzīst, ka cits jau sen būtu metis mieru saimniekošanai, bet Ausma, kā gaismiņa uzaususi, tā dārzā vai pļavā. Viņa dzīvo dzīvoklī un līdz kūtiņai, arī dārzam ar roku aizsniegt nevar. Ausma gan atzīst, ka viss tepat blakus un liela pastaiga vienmēr veselībai derīga.
Turpat dārziņā tiek izaudzēts viss pašu galdam. Kāds gardums lopiņiem. Arī puķes prasa laiku un rūpību. “Kad vīri kopā sanāk, viņi runā par veselību, kad sievas satiekamies, par puķēm. Kāda kurai uzziedējusi, kādas jaunas sēklas iegādātas,” smejot par puķu mīlestību saka Ausma un piebilst, ka pēdējos gados dārzs iekopts mazāks, kādreiz bijis krietni lielākā platībā. Sarunā ieklausījies, dzīvesbiedrs lietišķi piebilst: “Kādreiz jau uz mūrīša arī jāpasēd.” Lai gan tam atliek vien rets brīdis. Ausma pieradusi, ka allaž daudz jāstrādā. Ilgus gadus kopsaimniecībā bijusi slaucēja, vēlāk skolā apkopēja. Laika un spēka vienmēr pieticis gan darbam, gan sirds priekam. “Ausmiņa allaž citus uzmundrina. Viņa nekad nav bijusi no čīkstētājām,” atzina pagasta lauksaimniecības konsultante Benita Zvejniece.
Vasarā Ausmas vaļasprieks ir puķes, bet, kad siltais laiks aizskrējis, katrs brīvāks brīdis tiek pavadīts pie stellēm. Šovasar arī stelles nestāv mierā, jāsteidz noaust īstos Piebalgas brunčus, lai novada svētkos par tiem varētu priecāties ne tikai pašu ļaudis, bet arī kaimiņi un tālāki viesi. Lielos plecu lakatus Ausma jau pabeigusi. “Pie stellēm laiks skrien citādāk. Man patīk aust, redzēt, kā veidojas raksti, kādi tie audumā, pēc brunčos vai lakatā,” saka audēja Ausma Krūmiņa. Audēju pulciņā viņa ir tā, kura prot citas pārsteigt gan ar kādu gardu kūku vai maizīti, gan uzmundrināt, kad pārņem nogurums.
Ausmai šodien vārda diena. Par tās svinēšanu gan viņa neko daudz nestāsta, vien piebilst: “Kas no Jāņiem būs palicis pāri, to likšu galdā.” Lai gan katrs ciemiņš zina, ka tā nebūs. “Kad Jāņi nolīgoti, tad arī Ausmas. Tāpat jau mājā pasvinam,” atzīst vecpiebaldziete Ausma Krūmiņa un steidz pie darba. Svinēšana ikdienas ritmu neizjauks, darāmais jāpaveic.
Komentāri