Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ikdienai pa vidu puķes un aušana

Druva
23:00
25.06.2007
5

“Šogad tāda jocīga ziedēšana – ceriņi un tulpes reizē, bet jasmīni un lupīna uz Jāņiem jau noziedējuši. Agrie ziedi aizkavējās, vēlie pasteidzās,” satikta siena vālā, saka Ausma Krūmiņa un atceras, ka bijis gads, kad jau aprīļa beigās pie daudzdzīvokļu mājām zāle pļauta, bet paši reiz 6.jūnijā purvā ar rokām sienu pļāvuši. Katra vasara citādāka gan ar savu atnākšanu, gan saules dāsnumu.

Kaut pensijā, Ausma kopā ar dzīvesbiedru Jāni saimnieko savos divos hektāros, tur govi un teļu, arī vistas, pīles un ar visiem darbiem paši vien tiek galā. Izņemot vienīgi aršanu un mēslu vešanu. “Lēnā garā. Kamēr ar sienu tiekam galā, vasara cauri. Mēs jau kā senāk liekam gubās. Kamēr šķūnī dabū, laika vaļoties nav,” saka Ausma. Kaimiņi gan atzīst, ka cits jau sen būtu metis mieru saimniekošanai, bet Ausma, kā gaismiņa uzaususi, tā dārzā vai pļavā. Viņa dzīvo dzīvoklī un līdz kūtiņai, arī dārzam ar roku aizsniegt nevar. Ausma gan atzīst, ka viss tepat blakus un liela pastaiga vienmēr veselībai derīga.

Turpat dārziņā tiek izaudzēts viss pašu galdam. Kāds gardums lopiņiem. Arī puķes prasa laiku un rūpību. “Kad vīri kopā sanāk, viņi runā par veselību, kad sievas satiekamies, par puķēm. Kāda kurai uzziedējusi, kādas jaunas sēklas iegādātas,” smejot par puķu mīlestību saka Ausma un piebilst, ka pēdējos gados dārzs iekopts mazāks, kādreiz bijis krietni lielākā platībā. Sarunā ieklausījies, dzīvesbiedrs lietišķi piebilst: “Kādreiz jau uz mūrīša arī jāpasēd.” Lai gan tam atliek vien rets brīdis. Ausma pieradusi, ka allaž daudz jāstrādā. Ilgus gadus kopsaimniecībā bijusi slaucēja, vēlāk skolā apkopēja. Laika un spēka vienmēr pieticis gan darbam, gan sirds priekam. “Ausmiņa allaž citus uzmundrina. Viņa nekad nav bijusi no čīkstētājām,” atzina pagasta lauksaimniecības konsultante Benita Zvejniece.

Vasarā Ausmas vaļasprieks ir puķes, bet, kad siltais laiks aizskrējis, katrs brīvāks brīdis tiek pavadīts pie stellēm. Šovasar arī stelles nestāv mierā, jāsteidz noaust īstos Piebalgas brunčus, lai novada svētkos par tiem varētu priecāties ne tikai pašu ļaudis, bet arī kaimiņi un tālāki viesi. Lielos plecu lakatus Ausma jau pabeigusi. “Pie stellēm laiks skrien citādāk. Man patīk aust, redzēt, kā veidojas raksti, kādi tie audumā, pēc brunčos vai lakatā,” saka audēja Ausma Krūmiņa. Audēju pulciņā viņa ir tā, kura prot citas pārsteigt gan ar kādu gardu kūku vai maizīti, gan uzmundrināt, kad pārņem nogurums.

Ausmai šodien vārda diena. Par tās svinēšanu gan viņa neko daudz nestāsta, vien piebilst: “Kas no Jāņiem būs palicis pāri, to likšu galdā.” Lai gan katrs ciemiņš zina, ka tā nebūs. “Kad Jāņi nolīgoti, tad arī Ausmas. Tāpat jau mājā pasvinam,” atzīst vecpiebaldziete Ausma Krūmiņa un steidz pie darba. Svinēšana ikdienas ritmu neizjauks, darāmais jāpaveic.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi