Praktiskajā grāmatā “Labu apetīti, ūdens tūristi!” iespējams uzzināt, kādus ēdienus gatavo un našķus bauda iedzīvotāji un ceļotāji deviņu Vidzemes upju krastos.
Grāmata ir apliecinājums skaistām un senām pavārmākslas tradīcijām Vidzemē, vietā, kur plūst Gauja, Salaca, Vaidava, Pededze, Brasla, Rūja, Amata, Tirza un Aiviekste.
Grāmatā tiešām lasāmas ēdienu receptes, bet daudz uzzināms par Vidzemes upju raksturu, ūdenstūrisma iespējām. Šeit var izlasīt, kas jāapskata upju krastos, daudzās mazajās pašvaldībās, attālos laukos, kurienes apskates objekti nereti paslīd garām lielajiem Latvijas tūrisma katalogiem. Te rakstīts arī par to, kādas izklaides iespējas un nakšņošanas vietas piedāvā Vidzemes pilsētu un lauku uzņēmēji, kuri visās sezonās labprāt ver viesu namu, kafejnīcu un atpūtas kompleksu durvis Vidzemes izzinātājiem.
Citādā pavārgrāmata tapusi ar Eiropas Savienības Phare 2003 programmas atbalstu, to izdevis nodibinājums “Vidzemes attīstības aģentūra.”Grāmatas izdošanu līdzfinansējušas 39 lielākas un mazākas Vidzemes pašvaldības, kuras iesaistījušās ne tikai projekta informatīvās daļas “Deviņas upes Vidzemē”, bet arī ”Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā” projektā, kura mērķis ir attīstīt ūdenstūrismu Vidzemē, radot nozares institucionālo, zināšanu un infrastruktūras pamatu.
Projektā ir iesaistīti arī lietuviešu un igauņu kolēģi, tāpēc Vidzemes attīstības aģentūra, kura realizē un plāno arī projektā paredzētā praktiskā nodrošinājuma ieviešanu ūdenstūristu apmešanās vietās, upju krastmalu sakārtošanu, uzsver, ka vērtīga lieta būs arī jaunas pieredzes gūšana no kaimiņvalstīm.
“Būtiski, ka aizvien vairāk vidzemnieku atradīs arī jaunas darba vietas tūrisma nozarē, kā arī vairosies pieprasījums pēc citiem pakalpojumiem un lauksaimniecības produktu piedāvājuma,” vērtējot jau izdarīto, sacīja projekta vadītāja Liene Ivulāne un piebilda, ka, re-alizējot pārrobežu projektu, bija ieplānotas arī tūrisma speciālistu un uzņēmēju mācības, par tām interesi izrādījuši 36 dalībnieki no Valmieras, Alūksnes un Madonas.
Pašvaldības, kuras iesaistījušās vērienīgajā projektā, kurā plānots izmantot 338 tūkstošus eiro, par svarīgāko uzskata tūristiem svarīgās infrastruktūras sakārtošanu. Jau šajā gadā un pavasarī plānots deviņu upju krastos, kur ir iecienītas ūdenstūristu apmešanās vietas, uzstādīt gan norādes, gan celt nojumes, likt galdus un solus, ierīkot velosipēdu stendus, izveidot ugunskura vietas. No mūsu rajona Phare 2003. gada ”Pārrobežu sadarbības programmā Baltijas jūras reģionā” iesaistījusies Jaunpiebalgas un Straupes pašvaldība.
“Gaujas krastos pagasta teritorijā jau ir iekārtotas vairākas tūristu apmešanās vietas, bet jāsakārto Braslas krasti. Ir ļoti izdevīgi, ka tūrisma jomas attīstībai var izmantot arī prāvākus līdzekļus. Visvairāk bija nepieciešams uzstādīt norādes, tāpat uzmanība jāpievērš krastu ainavai, sakoptībai. Tas taču ir tik saprotami, ja ir vieta, kur atpūsties, tad tur var iekurināt ugunskuru, atsēsties, ir konteineri, tualetes. Ja to visu atstāj pašplūsmā, tad cik ilgi kokus cirtīs un krastus piemēslos. Ne jau tikai pie mums, daudzviet un gadu gadiem tā notiek,” sacīja Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā tieši ūdenstūristu skaits pieaug. Vidzemi apskata ne tikai latvieši no citiem novadiem, bet laivošanu izvēlas arī ārzemnieki. To, ka mūspusē pietrūkst ūdenstūristu apmešanās vietu, nenoliedz arī zemnieku saimniecības “Sandas” īpašniece Lelde Pole, kura jau daudzus gadus nodarbojas arī ar tūrisma inventāra nomu.
“Ārvalstnieki, īpaši amerikāņi, nesaprot, kāpēc, ja ir tūristu apmetne, tur nav ne iepirkšanās vietu, ne dušu. Šis noteikti ir solis uz priekšu,” sacīja Lelde Pole, kura novērtē VAA iniciatīvu nozari pilnveidot, vien uzskata, ka ūdenstūrismu Latvijā ļoti iespaido arī klimats. Piemēram, šovasar lielā sausuma dēļ pat Gaujā laivas sēdušās uz sērēm, tāpēc, uzņēmējasprāt, kritiskāk vajadzējis vērtēt mazo upju piedāvājumu tūristiem, jo arī Amata ūdenstūristus, adrenalīna meklētājus, pie sevis pārsvarā aicina pavasaros, palu laikā. Šeit gan jāpiebilst, ka projekta realizētāji tieši upju gultnes maiņas arī definējuši kā vienu no problēmām, jo sirsnīga laivošana it kā piestāv dziļajām upēm. Projekta realizētāji uzsver, ka ūdenstūristi ierasti ir piedzīvojumu meklētāji, nevis vieglas dzīves tīkotāji, tāpēc pēc interesantā Vidzemes dabas mīļotājiem nebūs kabatā jāmeklē. Norādes, informatīvie materiāli mudinās apskatīt vienu no Latvijas skaistākajiem novadiem.
Komentāri