Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projektā “Militārais mantojums” izveidots vienots militārā mantojuma tūrisma piedāvājums.
Sadarbības partneri – 14 no Latvijas un 11 no Igaunijas – satikās un apmeklēja Mores kauju muzeju un Līgatnes padomju bunkuru. Tie ir vieni no ap 600 objektiem abās valstīs, kas vēsta par neseno vēsturi – 1. un 2.pasaules karu, nacionālo partizānu kustību, padomju okupāciju un neatkarības atjaunošanu.
“Militārais mantojums ir ik uz soļa, to ieraugām, ja tam pievērš uzmanību. Vēl pirms dažiem gadiem, meklējot internetā kaut ko par militāro mantojumu, Latvijā bija vien daži objekti. Par militāro tūrismu nerunāja. Pēdējās desmitgadēs daudzi patiešām unikāli objekti ir gājuši bojā tikai tāpēc, ka tika atstāti bez saimnieka un izlaupīti, daudz no tiem nodots metāllūžņos, cits sadedzināts. Tagad par militāro mantojumu Latvijā zina,” saka projekta vadītāja Kurzemē Jana Kalva, bet Vidzemes Tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijāts uzsver, ka tūristiem svarīga ir infrastruktūra, būtiski, lai ir ne tikai saturīga, mūsdienīgi pasniegta informācija, bet lai objekts iekļaujas maršrutā, kurā nodrošināts tūristam nepieciešamais. “Līgatnes bunkurs viens pats arī nepastāvētu. Te apkārt ir dzīvība, cilvēku plūsma. Tas svarīgi tūrismā,” atgādina J.Kalva.
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” un projekta “Militārais mantojums” vadītāja Asnāte Ziemele pauž pārliecību, ka militārais mantojums labāk nekā vēstures grāmatas atklāj dažādas aizvadīto gadsimtu, gadu desmitu lappuses. “Dažādos laikos šis mantojums uzslāņojies, militārām vajadzībām atkārtoti izmantotas tās pašas vietas un stratēģijas. Mēs stāstām vēsturi, parādot šīs vietas. 1.pasaules kara ierakumus izmantoja arī 2.pasaules karā, un tie mežos ir redzami. Katrai vietai, katram objektam svarīgi ir stāsti, personīgās pieredzes. Projektā tieši stāstiem, cilvēku pārdzīvotajam, atmiņām pievērsta liela uzmanība. Tās ir tikpat svarīgas kā pieminekļi,” saka A.Ziemele un vērtē: “Mores muzejs ir apbrīnojams. Mērķtiecīgi, piesaistot projektu finansējumu, pētot un sarunās ar aculieciniekiem izzināti notikumi, lai par tiem stāstītu apmeklētājiem. Līgatnes bunkurs – stāsts par Padomju Savienību savā bezjēdzībā, netaisnībā un sevis aizsardzībā.”
Līgatnes bunkura gide Inese Nikopensius “Druvai” pastāsta, ka tie, kuri brauc ekskursijā, zina par šo objektu, viņiem ir pamatinformācija, bet grib redzēt savām acīm. “Ir arī tādi, kuri izsaka domu, ka gribētu te padzīvot,” bilst gide un uzsver – interese par šo militāro objektu nemazinās. Brauc dažādas paaudzes, pirms pandēmijas bija daudz ārzemnieku.
Apzinot militārā mantojuma objektus, izdotas brošūras ar karti piecās valodās: latviešu, igauņu, krievu, somu, vācu, angļu. Tāpat projekta ietvaros veikti uzlabojumi vairākos militārā tūrisma objektos. Līgatnes bunkurā sakārtota siltumapgāde un ventilācija, iegādāti stendi un tērpi gidiem. Vēl iecerēts sagatavot vizuālu materiālu par bunkuru. Nofilmētais būs redzams sociālajos tīklos.
R.Sijāts pastāsta, ka rudenī Ieriķu stacijā tiks uzstādīts stends – virtuālā realitāte, kurā būs Cēsu kauju atainojums. “Šī divu gadu laikā bija tikai otra projektā iesaistīto tikšanās, jo pandēmijas dēļ nevarēja tās rīkot. Tikāmies tiešsaistē, un tā tika plānoti darbi. Vasarā, Cēsu kauju atceres laikā, visi būsim Cēsīs, pārrunāsim izdarīto, būs arī diskusija par brīvības cīņu piemiņas vietu iekļaušanu militārā mantojuma maršrutos. Kolēģiem rīkosim ekskursiju pa Cēsīm un apkārtni, vietām, kas saistās ar Cēsu kaujām,” pastāsta R.Sijāts.
To, ka, sasaistot dažādus objektus, vēstures faktus, cilvēku atmiņas, dzīvi atklājas gan zināmā, gan mazzināmā vēsture, uzsver gan latvieši, gan igauņi. Mūsu valstu vēsturē tik daudz kopīga – pasaules kari, brīvības cīņas, nacionālo partizānu kustība, dzīve zem padomju varas un neatkarība.
Komentāri