Higiēnas preces ukraiņu sievietēm savāktas

“Noslēdzies mūsu akcijas mēnesis! Esam ļoti gandarītas, ka Cēsu ļaudis sadarbībā ar visām Cēsu novada bibliotēkām ir savākuši ļoti daudz dažādu higiēnas lietu! Un tiešām prieks, ka atsaucīgo cilvēku ziedoto jau esam nodevuši biedrībai «Тavi draugi» un krava jau nedēļas beigās uzsāk ceļu uz Ukrainu!” par aizvadīto labdarības akciju, kurā cilvēki tika aicināti ziedot higiēnas preces ukraiņu sievietēm, kas arī aktīvi cīnās frontē, pastāsta viena no tās iniciatorēm Elīna Stapulone.

“Busiņš, kas dosies uz Uk­rainu, piekrauts pilns. Redzot ziedoto, uzreiz bija skaidrs, ka vieglo automašīnu nav pat vērts rezervēt, jo mantu tiešām daudz. Ir milzīgs gandarījums par paveikto šajā akcijā, kas mijās ar pārdomām, ka jārīko nākamā labdarības akcija,” saka E.Sta­pulone.

Viņa atzīst, ka akcijas sākumā nācies domāt, vai tai vispār būs atsaucība un, ja būs, cik liela. Tāpēc bijis prieks redzēt, ka cilvēkiem arvien rūp situācija Ukrainā, tur mītošo grūtības un daudzi arvien ir gatavi iesaistīties un palīdzēt ukraiņiem kaut ar mazumiņu. “Tika savākti 386 eiro un divas pilnas paletes ar higiēnas precēm. Ziedošanā piedalījās arī uzņēmumi un iestādes, tostarp Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola, Cēsu Instruktoru skola, Priekuļu boksa klubs. Katrā bibliotēkā, uz kurām cilvēki varēja nest ziedojamās lietas, arī bija vērojama ļoti liela atsaucība,” turpina akcijas iniciatore.

“Lielum lielais paldies visām organizācijām, ikvienam cilvēkam, kas bija kopā ar mums un atbalstīja, un ikvienam, kas nesa mantas uz bibliotēkām, kā arī visiem tiem, kas ziedoja biedrības «Tavi draugi» izveidotajā ziedojumu kontā. Ir liels prieks, ka mēs kā sabiedrība spējam parādīt, ka mums rūp Ukrainā notiekošais, ka neesam vienaldzīgi un arvien cenšamies un varam palīdzēt.”

Ģikšu bibliotēkas vadītāja Dace Lāce par aizvadīto akciju teic: “Cilvēki ir jāuzrunā. Man bija nolikta kaste ar uzrakstu “Ziedojumi Ukrainai.” Neviens pat nepavaicāja, kam tas. Pa­sākumos pie pensionāriem un bibliotēkā, kas notika 25.marta deportāciju piemiņai, uzrunāju cilvēkus, un tad tika saziedoti 100 eiro.” Skujenes bibliotēkas vadītāja Ieva Palkavniece par vietējo cilvēku aktivitāti saka: “Šobrīd ir tā, ka cilvēki vairs nevēlas dzirdēt, varbūt arī redzēt. Ir sāpīgi saprast, ka kara šausmas ir tepat netālu. Brīdī, kad iedzīvotāji tiek uzrunāti par to, ka var ziedot, atbilde ir tāda: “Pašiem ir trūcīgi ar iztikšanu, un šobrīd ziedot nevaru.” Tika uzrunāti daudzi, tika izliktas afišas gan pie veikala ziņojumu dēļa, gan netālu no ģimenes ārsta prakses vietas. Arī bibliotēkā afiša bija izvietota pie durvīm un citās labi redzamās vietās. Bet diemžēl atsaucības nebija.” Zosēnos veicies labāk, kā teic pagasta bibliotēkas vadītāja Irene Prīse, atsaucības nav trūcis: “Zosēnu sievietes vienprātīgi teica, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai jebkādiem līdzekļiem. Nevaram pieļaut, ka karš ienāk arī Latvijā.”