Rudenī pierasts, ka jau zināmos ezeros, dīķos, tīrumos pirms tālāka ceļa uz dienvidiem atpūšas gulbji. Mārsnēnos, Jaunraunā, Veselavā jau redzami pirmie bari.
Ornitologs un gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko atzīst, ka Latvijā vēl nav daudz gulbju. “Lielākoties tie ir vietējie ziemeļu gulbji, kas te ligzdoja, ir arī pa kādam caurceļotājam. Tie barojas pa ziemāju laukiem, tīrumiem, kur novākta kukurūza, sadīguši graudi,” stāsta ornitologs un uzsver, ka vēl ziemeļos ir pietiekami silts un putniem nav iemesla steigties uz dienvidiem. Citus rudeņus šajā laikā bijuši daudz lielāki bari, kuros kopā vairāki simti gulbju. Patlaban Kurzemē esot vien vairāki tūkstoši putnu, citus gadus – desmitiem tūkstoši.
“Kļūs vēsāks, tad arī atlidos. Ja dienā plus grādi, naktī mīnusi, tas gulbjiem netraucē. Galvenais, ka ir lauksaimniecības zemes, kur baroties,” pastāsta D.Boiko un uzsver, ka putnu lidošana uz siltajām zemēm atkarīga tikai no laikapstākļiem. “Ja pēkšņi uznāks aukstums, var gadīties, ka aizlidos tranzītā. Katrs rudens un pavasaris ir citāds, tieši tas ir interesanti. Ir gulbji, kuriem kā stārķiem ir savs grafiks, kuri noteiktā laikā lido uz dienvidiem. Vairākkārt gadījies, kad gulbji oktobra beigās, novembra sākumā aizlido uz Vāciju, tad Latvijā kļūst siltāks, viņi atgriežas, kad te kļūst aukstāks, aizlido,” novērojumos dalās D. Boiko un ar smaidu piebilst, ka tas tikai liecina, ka arī putniem nav skaidrs, kāds būs laiks.
Pērn Latvijā bija silta ziema, te pārziemoja ap tūkstoti ziemeļu gulbju un pāris tūkstoši paugurknābju gulbju. Ja ir auksta ziema, tad drosmīgi palikt Latvijā ir tikai daži desmiti ziemeļu gulbju, un, ja jūra aizsalst, paugurknābju gulbju pie mums ir pāris simti.
Lauksaimnieki, protams, būtu priecīgi, ja gulbji ātrāk aizlidotu prom. “Gulbjiem ir tradicionālas apstāšanās vietas, kur tie jūtas droši un ir barība. Problēmas lauksaimniekiem nemazināsies, jo gulbju mazāk nepaliek. Tikai mazo gulbju, kas ligzdo Krievijas Ziemeļos, populācija pēdējos gados nedaudz samazinās. Bet tie tikai pavasaros un rudeņos pārlido Latvijai. Taču ziemeļu gulbju skaits pieaug, jo ir, kur ligzdot un baroties. Paugurknābju gulbji pēdējos gados arī sākuši baroties tīrumos, ne tikai dīķos un ezeros.
Latvijā ir apgredzenots vairāk nekā pusotrs tūkstotis gulbju. Šogad D.Boiko vadībā apgredzenoti 83. Tas ornitologiem ļauj izsekot putnu ceļus.
Komentāri