Latvijas Krājbankas komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālists
40 procenti iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka naudas uzkrāšana ir nesaprātīga rīcība, liecina Latvijas Krājbankas veiktais pētījums. Šādi rezultāti liek secināt, ka iedzīvotāji vēl arvien “aizņemti” vienīgi ar tēriņu pozīcijām individuālajās naudas plūsmās, nevis domā par tēriņu un uzkrājumu veidošanas līdzsvarošanu nākotnē.
Visiem respondentiem tika uzdots jautājums: “Ņemot vērā augsto inflācijas līmeni un straujo vidējo darba algas pieaugumu, cik saprātīgi, jūsuprāt, rīkojas tie iedzīvotāji, kas šobrīd cenšas uzkrāt naudas līdzekļus?” Pētījumā tika aptaujāti iedzīvotāji visā Latvijā, un iegūtie rezultāti ir reprezentatīvi.
Kopumā tikai 28 procenti Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrāšanu uzskata par vairāk vai mazāk saprātīgu rīcību pretstatā 40 procentiem, kas to ir novērtējuši kā vairāk vai mazāk nesaprātīgu. Attiecīgi tikai 5 procenti iedzīvotāju šādu rīcību vērtē kā „ļoti saprātīgu”, bet 11 procenti – kā „ļoti nesaprātīgu”.
Par ļoti saprātīgu rīcību naudas līdzekļu krāšanu uzskata 12 procenti respondentu, kas ienākumus gūst no individuālā darba vai kā zemnieki. Šāds viedoklis ir arī 10 procentiem studentu un skolēnu, kā arī 6 procentiem cilvēku vadošos posteņos un 6 procentiem mājsaimnieču.
Naudas līdzekļu uzkrāšanu par „ļoti” vai „drīzāk saprātīgu” uzskata vairāk ģimeņu, kurās sarunvaloda ir krievu. Kopumā par krāšanu iestājās 35 procenti krieviski runājošo un tikai 24 procenti latviešu valodā runājošo.
Latvijas Krājbankas tautsaimniecības procesu analīzes grupa norāda, ka pētījuma rezultāti ir interesanti laikā, kad par vēlamo tiek izvirzīta pārmērīgā ar rūpniecību un eksportu nesabalansētā patēriņa pieauguma tempu samazināšana.
Tautsaimniecības procesu analīzes grupa pārliecināta, ka cilvēku aizspriedumi pret uzkrājumu veidošanu izskaidrojami ar plaši izplatīto uzskatu, ka nav vērts krāt laikā, kad inflācija “apēd” visu, kas sakrāts. Tiek piemirsts, ka pat niecīgs ienākums no uzkrātā kapitāla ļauj ievērojami samazināt inflācijas “apēsto” līdzekļu daļu, turklāt valdība atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos sabalansēt valsts ekonomikas attīstību, kā arī samazināt inflāciju.
Ir pamats secinājumam, ka cilvēkiem uzkrājumi saistās ar “vecmodīgu” uzvedības modeli. Iedzīvotāji pārsvarā vēl nespēj krāšanu un uzkrājumu veidošanu asociēt ar progresīvu domāšanas veidu un savas nākotnes naudas plūsmas plānošanu, lai gan līdzās depozītiem ir plašas iespējas izmantot arī citus uzkrājumu veidus: investīcijas vērtspapīros, investīciju fondos, uzkrājošajā apdrošināšanā un noguldījumos ar mainīgām procentu likmēm.
Latvijas iedzīvotāji izvairās patstāvīgi pieņemt lēmumus aktīvai savu līdzekļu pārvaldīšanai un palielināšanai, piemirstot, ka tā ir laba iespēja izveidot “drošības spilvenu” – garantiju savai finansiālai neatkarībai un manevrēšanas iespējām gadījumiem, kad viņus var ietekmēt svārstības globālajā vai nacionālajā ekonomikā, privātie un ģimenes apstākļi, kā arī situācijas maiņa darba tirgū.
Savukārt uzņēmuma “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot pētījuma rezultātus, izteicās, ka “tā kā publika par pareizāku rīcību uzskata naudas tērēšanu, nevis uzkrājumu veidošanu, valdības retorikā skanošie domu graudi par patēriņa mazināšanu un uzkrājumu veidošanas veicināšanu, šķiet, vismaz šobrīd nekrīt ļoti auglīgā augsnē.” SKDS vadītājs arī piebilst, ka, tā kā liela daļa sabiedrības neuzticas varas pārstāvjiem, valdībai būs grūti pārliecināt iedzīvotājus sākt rīkoties saprātīgi.
Komentāri