Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Graudkopji šogad prognozē 220 miljonu eiro zaudējumus un vēršas pēc atbalsta pie valdības

Druva
10:50
27.11.2014
7

Saistībā ar graudu cenu straujo kritumu, papildu izmaksām kulšanas sezonas laikā, kā arī ievērojamiem izdevumiem, pavasarī pārsējot laukus, graudkopības nozarei šogad būšot sagaidāmi 220 miljonu eiro zaudējumi. Līdz ar to Lauksaimniecības kooperatīvu vadītāji aicina situācijas risināšanā iesaistīties Zemkopības ministriju un valdību, aģentūru LETA informēja kooperatīvu pārstāvji.

Saskaņā ar kooperatīvu datiem pārtikas kviešu cenas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada septembrim samazinājušās par 36,6% jeb 86,30 eiro par vienu graudu tonnu. Septembrī ir piedzīvota zemākā pārtikas kviešu cena – 149,5 eiro par tonnu, kamēr 2012.gadā šajā pašā laikā pārtikas kviešu cena sasniedza 520 eiro. Graudkopji lēš, ka cenas samazinājums, ziemāju pārsēšana, kā arī papildus kaltēšanas izmaksas slapjās ražas dēļ šogad radījušas zaudējumus 220 miljonu eiro apmērā. Augsto izmaksu dēļ daudzām saimniecībām draud bankroti, taču situācijas dramatismu līdz šim ir mazinājuši kooperatīvi, kuri kreditē zemniekus.

“Līdz šim cerējām tikt galā pašu spēkiem, taču zemā graudu cena komplektā ar augstajām izmaksām pārsēšanas un mitrā rudens dēļ ir darījušas savu. Jāņem vērā, ka arī iepriekšējais ražas gads nebija īpaši veiksmīgs. Iznākumā situācija daudzās saimniecībās ir ļoti smaga,” norādīja kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Arī kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža atzina, ka daudziem zemniekiem situācija ir ļoti sarežģīta, jo ienākumi nesedz izdevumus. “Atšķirībā no citām nozarēm graudkopība prasa ieguldījumus visa gada garumā, bet norēķināšanās ir tikai vienreiz. Zemgale ir īpaši sarežģītā situācijā, jo, kā atzīst pat ļoti pieredzējuši agronomi, šāda apmēra ziemāju izsalšana nebija iepriekš pieredzēta. Vasarāji ir mazāk ražīgi nekā ziemāji, sarežģītie novākšanas apstākļi ļoti sadārdzināja kaltēšanas izmaksas, un tas viss ietekmēja graudu kvalitāti. Taču visā pārējā pasaulē ir rekordražas un cenas ir būtiski kritušās,” sacīja Ruža.

Viņš arī norādīja, ka patlaban “Latraps” vēl kreditē savus zemniekus, bet nevarēs to darīt ilgstoši, jo “neesam banka, mums ir cits bizness”.

Tikmēr kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča norādīja – lai gan biržās graudu cena pēdējās dienās nedaudz kāpusi, zemniekiem tas nedod nekādu labumu, jo lielākā daļa graudu jau ir pārdoti. “Šobrīd šī cenas celšanās pat nāk viņiem par sliktu, jo līdz ar graudu cenu aug visu nepieciešamo izejvielu cenas,” sacīja uzņēmējs.

Kā ziņots, šonedēļ zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Lauksaimnieku konsultatīvās padomes laikā tikās arī ar kooperatīvu vadītājiem, norādot, ka nozare varot cerēt uz atbalstu. “Dienaskārtībā ir arī jautājums par atbalstu graudkopjiem, kuriem šogad graudu pārprodukcijas un zemo cenu dēļ neklājas viegli,” sacīja Dūklavs.

Šajā sezonā kopējā graudaugu raža Latvijā ir apmēram 1,916 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados.

Graudaugi tika iesēti 644 000 hektāru platībā, kas ir par 10% jeb 60 000 hektāru vairāk nekā 2013.gadā.

Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
35
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi