Noliekot ziedus pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Lejas kapos, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders teica: „Manuprāt, Latvijas valsts vēstures veidošanā Cēsu kauju nozīmīgums vēl līdz galam nav izvērtēts. Katru gadu, kad 22. jūnijā pulcējamies kopā, vēlamies Cēsu kaujām piešķirt arvien lielāku nozīmību, atgādinot un rosinot arī valstī un tās aizsardzības struktūrās šo vēsturisko notikumu pacelt augstākā vērtējuma līmenī. Pateicoties bijušajam Latvijas Bruņoto spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam, Cēsu kauju svarīgums valsts vēsturē savu nozīmību sācis atgūt. Lai Baltijas tautas būtu vienotas, tad varēsim būt neatkarīgi!”
Lejas kapos vienīgais no cēsniekiem piemiņas brīdī klāt bija Indulis Kaukulis. „Uz Cēsu kauju atceres pasākumu nācu, jo arī mans vectēvs un tēva brālis bija cīnītāji,” viņš teica.
Vienības laukumā piemiņas brīža dalībniekus uzrunāja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ģenerālinspektors, ģenerālis Juris Vectirāns: „Kad atceramies kaujas pie Cēsīm,
nedrīkst piemirst, ka tās nesa pirmās uzvaras, kas deva lielo uzvaru – brīvu Latviju. Šajās kaujās kopā ar Latvijas karavīriem cīnījās igauņu karavīri. Daudzi no viņiem latvju zemē palika uz mūžīgiem laikiem. Igauņi kopā ar latviešiem vienoti gāja kaujās. Cēsu kaujas apliecināja, ka gan latviešu, gan igauņu mērķis bija viens – brīvas un neatkarīgas valstis.” J. Vectirāns atgādināja, ka šajā dienā Rīgā, Esplanādē tiek atklāts
piemineklis pulkvedim Kalpakam. “Jāatceras, ka tautas, kuras godina savu vēsturi un varoņgarā ir vienotas, brīvības mērķus sasniegs vienmēr,” uzsvēra ģenerālis.
Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tomass Luks atzina, ka Cēsis igauņiem ir ļoti svarīga vieta. “Gribu pateikties latviešu tautai un Latvijas zemei par vienotību, par kopīgi izcīnīto brīvību. Daudzi igauņu karavīri dus Latvijas zemē. Tādēļ novēlu, lai mūsu tautu kopējā sadraudzība pastāv vienmēr,” aicināja vēstnieks.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris darba pienākumu dēļ Cēsīs nevarēja ierasties, bet piemiņas dienas dalībniekiem atsūtīja vēstuli, kurā uzsvēra Cēsu kauju nozīmību.
Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis atgādināja, ka, tāpat kā 1919. gadā, arī šodien kopā piemiņas dienā ir leģendārā Kuperjanova bataljona pārstāvji. “Aicinu stiprināt abu tautu vienotību, neaizmirstot cīnītājus, kuri krita par mūsu valstu neatkarību.”
Vienības laukumā uzstājās Bruņoto spēku štāba orķestris, bet Cēsu Izstāžu namā atklāja Igaunijas Republikas valsts apbalvojumu izstādi, kas apskatāma līdz 29. jūnijam. Svinīgajā brīdī
piedalījās arī Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tomass Luks. Izstādi atklāja triju Igaunijas Republikas apbalvojumu kavalieris, Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass: „Cēsu rajona padomei ir laba sadarbība ar Igaunijas ārlietu ministriju. Tādēļ šī izstāde ir Cēsīs, kas ir pirmā un, iespējams, vienīgā šāda veida izstāde, ko Cēsīm sagādāja Ārlietu ministrijas sekretārs Juris Treijs. To veidojusi Igaunijas Republikas valsts kanceleja sadarbībā ar ārlietu ministriju.”
Vēstnieks Tomass Luks latviski sacīja: „Man prieks būt kopā ar cēsniekiem šajā vēsturiskajā, igauņiem ļoti svarīgajā vietā un dienā. Domājot par mūsu kopīgo vēsturi, šī izstāde ir svarīga , jo arī latvieši, ne tikai karavīri, bet arī politiķi un zinātnieki apbalvoti ar Igaunijas republikas valsts apbalvojumiem.” Vēstnieks iepazīstināja ar septiņiem izstādē redzamajiem ordeņiem un medaļām. Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Velvele Igaunijas vēstniekam pasniedza grāmatu par Latviju un kā pirmajam – tikko iznākušo Cēsu 800 gadei veltīto fotogrāfiju albumu par mūsu pilsētu noskaņās un gadalaikos.
Māris Niklass ir vienīgais Cēsu rajonā, kura pūrā ir Igaunijas Republikas valsts apbalvojumi: „Esmu saņēmis divus ordeņus un vienu medaļu. 1992. gada 2. februārī Igaunijas valsts prezidents Lenarts Meri man piešķīra ordeni – Zelta ērgļa zelta krustu. Vēl esmu saņēmis Igaunijas Republikas aizsardzības ministrijas Atzinības krustu un Kaicelites (tas pats, kas latviešu Zemessardze) otrās šķiras Baltā krusta ordeni.” M. Niklasam tā ir Igaunijas valsts atzinība par veikto Cēsu kauju piemiņas saglabāšanā. “Gribu piebilst, ka igauņi Cēsu kaujas pratuši novērtēt daudz augstāk nekā mēs. Igaunijā tie ir valsts svētki. Jau 1919. gadā Dienvidigaunijā ar komandanta pavēli 23. jūniju svinēja kā Uzvaras dienu. Igauņi šo kauju nozīmību saprata tūlīt, bet mēs gadiem ilgi cīnāmies, lai pierādītu, kāda loma vēsturē bija Cēsu kaujām,” aizrādīja M. Niklass.
Komentāri