Tā reizē ir balle un satikšanās, un reizē kopīga atpūta. Nu jau 11. gadu rajona kultūras darbinieki satikās savos īpašajos svētkos. Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsu kultūras centrā valdīja īpaša noskaņa.
– Nav kalendārā ierakstīta kultūras darbinieku diena, mēs paši to izdomājām. Tagad varam sanākt kopā, atskatīties, ko gada laikā esam nozīmīgu paveikuši. Arī pateikt cits citam paldies par kopīgo darbu, apsveikt jubilejās, – “Druvai” atzina valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa. Savukārt rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Laimis Šāvējs svētkos uzsvēra, ka tas, ko kultūras darbinieki dara ikdienā, ir nenovērtējami. Katras valsts pamatā ir kultūras tradīcijas. Tikai kulturāli cilvēki spēj attīstīt valsti.
Todien kopā ar cēsniekiem bija arī Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece Una Sedleniece, kura izteica pārliecību, ka Cēsu rajona kultūras darbinieki allaž bijuši tie, kas ne tikai prot izmantot kultūras mantojumu, bet rada jaunas, atšķirīgas tradīcijas.
– Cēsu rajons iezīmējas kā savdabīga un nozīmīga kultūrvides teritorija Latvijas kartē, to spodrina cilvēki, kuri šeit dzīvo un strādā. Viņu darba rezultāts – teritorija kļūst konkurētspējīga un investoriem interesanta, – uzsvēra Una Sedleniece.
Šis gads, nudien, bijis vēstures ievērības cienīgu notikumu pilns. Ne vien Cēsu un Straupes 800 gade, arī Piebalgas novada svētki, kas pārvērta Kaivi, festivāli, izstādes, jaunas grāmatas un pētījumi. Precīzi šīgada paveikto raksturoja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, uzsverot, ka tikai visi kopā veikuši kopīgu pakāpienu nākotnē.
Reizi gadā tā ir īpaša diena, kuru gaida. Gluži kā pirmo tauriņu pavasarī. Varbūt tāpēc, bet varbūt ne svētku idejas autore Ilze Kalniņa svētkos runāja par tauriņiem, tauriņi rotāja lielo zāli un arī katrs svētku dalībnieks vismaz uz dažām stundām varēja justies kā tauriņš ziedošā pļavā, kura klātbūtne tiek novērtēta, atzīta. Tā jau ir tradīcija, ka tieši tad rajona kultūras darbinieki saņem apbalvojumus un apsveikumus. Šogad darba jubilejās tika sveikti 32 cilvēki, kuri šajā nozarē nostrādājuši no desmit līdz 50 gadiem, nozīmīgās dzīves jubilejās – 15, par īpašu ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā – septiņi.
Ziedi piesmaržoja zāli. Dziedāja Jānis Sproģis un viņa dziesmas aizveda gan vasarā, gan bērnībā, gan lauku sētā, gan atgādināja par mūžīgo mīlestību. Ne viens vien dziedāja līdzi. Un katram gribējās, lai nākotnē piepildās dziedātāja teiktais: “Jūsu darbs paliek bērnos un cilvēkos.”
Tovakar Kultūras ministrijas Atzinības rakstus un kolēģu apsveikumus saņēma mākslas pedagoģe Inese Vanadziņa par profesionālu un radošo darbu bērnu mākslinieciskajā audzināšanā, bibliotekāre Līga Bērce par ieguldījumu Cēsu centrālās un rajona pašvaldību bibliotēku darba attīstībā, muzejniece Vija Rozentāle par ieguldījumu muzeja attīstībā un izglītojošajā darbā, muzejniece Māra Baķe par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu novadpētniecībā un bibliotekāre Valda Ermane par ieguldīto darbu kultūrvēstures izpētē.
Savukārt v/a “Tautas mākslas centrs” Atzinības rakstus tovakar saņēma ilggadējā deju kolektīvu vadītāja Mirdza Sedleniece, kordiriģente Līga Priedīte, ansambļu vadītāja Maija Ozoliņa, pašvaldību vadītāji – Anna Caunīte no Kaives, Imants Kalniņš no Straupes un Gints Šķenders no Cēsīm. Koru virsdiriģents Mārtiņš Klišāns saņēma gan rajona padomes pateicības par ieguldījumu rajona kultūrdzīves procesos, gan v/a “Tautas mākslas centrs” Atzinības rakstus.
Rajona padomes Atzinības rakstu saņēma tekstilmāksliniece Dagnija Kupče, bet pateicības – skujeniete Solvita Krastiņa un Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, atzinības – kaivēniete Alda Riža, dzērbeniete Ilga Ozola, cēsniece Jolanta Borīte.
– Ikdienā viens darbs steidzina nākamo. Nemākam piestāt, padomāt, atskatīties. Kultūras darbinieku svētki ir tāda reize. To mēs zinām, gaidām. Tad var priecāties, – “Druvai” uzsvēra Ilze Kalniņa.
Komentāri