1. oktobrī spēkā stājās jaunie “Latvijas Gāzes” dabasgāzes tarifi. Mājsaimniecībām gāzes cena pieaugusi par 60 procentiem, rūpnieciskajiem lietotājiem – no 32 līdz 40 procentiem atkarībā no patēriņa apjoma. Vienlaicīgi stājās spēkā jauna siltumenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība. Darbosies regulatora apstiprināta tarifu skala, kurā aprēķināta maksa par megavatstundu atbilstoši tam, par kādu cenu “Latvijas Gāze” iepirks dabasgāzi no piegādātājiem. Jaunā kārtība ļaus siltumražotājam elastīgāk reaģēt uz gāzes cenu maiņu.
Katrai dabasgāzes patēriņa grupai noteikts atšķirīgs tarifs. Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, patērējot aptuveni četrus kubikmetrus mēnesī, faktiskie maksājumi par gāzi pieaugs no 1,57 līdz 2,08 latiem mēnesī. Tām, kas dabasgāzi izmanto apkurei, patērējot aptuveni 250 kubikmetrus mēnesī, maksājumi pieaugs no 50,69 līdz 85,23 latiem mēnesī.
Gāzes cenu kāpums ietekmēs
valsts ekonomiku kopumā, vairāk maksāsim par siltumu, arī ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem nāksies paaugstināt cenas, un tas viss nelabvēlīgi ietekmēs inflāciju. Tiek plānots, ka Cēsīs siltumenerģijas tarifs pieaugs vismaz par 22,8 procentiem, bet tarifs katram mēnesim var būt atšķirīgs, ņemot vērā gāzes cenu. Šis tarifs attieksies uz tiem patērētājiem, kuri siltumu saņem centralizēti, bet Cēsīs ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, kurām ir autonomā apkure. Pirms desmit gadiem pirmā savu apkures sistēmu izveidoja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Tālava” mājā Turaidas ielā 3. Kā pastāstīja sabiedrības valdes priekšsēdētājs Nikolajs Slotins, gāzes cenas pieaugums šajā apkures sezonā viņiem varētu būt aptuveni 40 procenti. Lai arī tas sadārdzinās siltuma cenu, tā vienalga būs mazāka nekā centralizētā siltuma saņēmējiem.
“Plānoju, ka aukstākajos ziemas mēnešos maksāsim 60 santīmus par kvadrātmetru. Mūsu pluss, ka nav nekādu blakus maksājumu, cik patērējam, tik maksājam. Tarifā ir tikai amortizācija un gāzes cena. Māja nosiltināta, veikts nepieciešamais, lai viss saražotais siltums paliktu ēkā. Mājas iedzīvotāji saprot, ka tarifi augs, bet vienalga mēs dzīvojam kā Dieva ausī. Pirms desmit gadiem uzstādītais apkures katls joprojām kalpo teicami, esam veikuši tikai profilaktisko apkopi,” stāsta N. Slotins.
Jaunās gāzes cenas satrauc arī ražotājus. Z/s “Kliģeni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško atzīst, ka gāzes cenas pieaugums ietekmēs uzņēmuma darbību: “Tagad veicam pārrēķinus, domājam par ražošanas organizācijas pārkārtošanu, lai jaunā cena nākamgad neietekmētu dārzeņu piegādi Latvijas tirgum.”
Par to, kā gāzes cena ietekmēs produkcijas cenu, vēl pāragri spriest, jo situācija neesot tik viennozīmīga. Pēc būtības produkcijas cenai vajadzētu pieaugt atbilstoši tam, par cik palielinās siltuma cena. Taču uzņēmējs norāda, ka jāņem vērā vairāki apstākļi: “Pirmkārt, pircēju maksātspēja, otrkārt, jārēķinās ar ievesto produkciju, kas ienāk no potenciāli siltākām zemēm. Pircējs tagad jo īpaši skatīsies uz cenu. Protams, zem pašizmaksas neiesim, bet ir skaidrs, ka ļoti maz naudas atliks ražošanas attīstībai. Tāpēc nākamgad nav ieplānoti nekādi lielāki projekti.
Šis ir ļoti smags pārdomu laiks, paredzēti arī nepopulāri pasākumi, lai uzņēmums izdzīvotu šo ziemu un nākamajā pavasarī varētu sekmīgi sākt ražošanu. Neba būvēju jaunu siltumnīcu kompleksu, lai tas pēc gada aizietu nebūtībā. Šobrīd jādara viss, lai uzņēmumu saglabātu, jo pēc gada vai diviem situācijai valstī taču vajadzētu uzlaboties,” saka A. Raubiško.
Komentāri