Uz rekonstruējamā tilta pār Gauju pie Rāmniekiem aizvadītajā ceturtdienā bija vērojama īpaša rosība.
Uz balstiem novietoja tilta pēdējo metāla konstrukciju, un, kā norāda atbildīgais būvdarbu vadītājs Sandis Junkers, šis darbu procesā ir svarīgs mirklis. Jo īpaši tāpēc, ka metāla konstrukcija uz balstiem tika novietota ar Latvijā ļoti reti izmantoto uzbīdīšanas metodi. Kā vēsta VAS “Latvijas Valsts ceļi” informācija, līdz šim Latvijā tā izmantota tikai piecu tiltu būvdarbos.
Jau rakstīts, ka darbs pie tilta pārbūves sākās pagājušajā rudenī, kad tiltu slēdza satiksmei, un tiem, kuri tiltu izmantoja ikdienā, nācās izvēlēties apkārtceļu.
Pārbūve projektēta tā, lai nebūtu jāpārbūvē esošie tilta balsti, jo tie ir labā tehniskā stāvoklī. Jaunā virsbūve pielāgota balstu nestspējai, izvēlēts tehniski un ekonomiski izdevīgākais variants – tēraudbetona siju tilts, kas ir daudz vieglāks nekā monolīts dzelzsbetona tilts, līdz ar to uz pamatiem ir daudz mazāka slodze.
Gandrīz 100 m garais tilts pār Gauju pie Rāmniekiem Latvijas ceļu mērogiem ir liels, tāpēc tik garas un smagas sijas novietot uz tilta balstiem no krasta ar celtņiem nav iespējams, skaidro “Latvijas Valsts ceļi”. Izbūvēt “turas”, lai konstrukciju balstītu no apakšas, kas ir visbiežāk lietotā metode, būtu sarežģīti, ņemot vērā lielos laidumus un Gaujas mainīgos ūdeņus. Uzbīdot uz balstiem tērauda sijas, problēma tiek atrisināta, jo sijas kalpo kā “turas”, uz tām var veidņot un betonēt tilta plātni un pārējo virsbūvi.
Atbilstoši izmantotajai tehnoloģijai tērauda siju laidumus uzbūvēja krastā, lai pēc tam uzbīdītu uz balstiem. Divi uzbīdīšanas posmi veikti jau ziemā, no kreisā krasta balsta konstrukciju uzbīdot uz pirmo upes balstu un pēc tam otro. Kā informē “Latvijas Valsts ceļi”, uzbīdīšanas ātrums ir aptuveni seši metri stundā.
Šajā darbā svarīgākais ir precizitāte, arī tas, lai visi darbinieki ir sastrādājušies, katrs zina, ko dara, saka būvdarbu vadītājs S. Junkers: “Ņemot vērā, ka šāds process tilta konstrukcijas novietošanai tiek izmantots ļoti reti, būvniekiem tas ir liels izaicinājums, taču dod iespēju gūt jaunu un noderīgu pieredzi.”
Izrādās, Latvijas speciālisti savulaik bijuši vieni no pirmajiem pasaulē, kas izmantoja uzbīdīšanas metodi, pirmais tāds projekts īstenots pie Lorupes estakādes projektēšanas un būvniecības pagājušā gadsimta 60. gados.
Jau rakstīts, ka Rāmnieku tilta būvdarbus veic SIA “ACBR” par līgumcenu 3 197 536,01 EUR, darbu pasūtītājs ir “Latvijas Valsts ceļi”.
Darbi rit pēc grafika, un rudenī tiltu jau varēs izmantot. Šobrīd plānots, ka saistībā ar ūdens līmeņa celšanos Gaujā no 18. marta tilta būvdarbiem iestāsies tehnoloģiskais pārtraukums, kas beigsies, kad ūdens līmenis būs pietiekami nokrities.
“Plānojot būvdarbus, arī šis aspekts tika ņemts vērā, tāpēc tas būtiski neietekmēs izpildes termiņus,” saka S. Junkers. “Būvniecība notika visu ziemu bez pārtraukumiem, neraugoties uz laika apstākļiem, tika darīts viss, lai darbi neapstātos.”
Pēc pārbūves tilts būs drošāks un, galvenais, platāks. Ja pirms pārbūves uz tilta bija vienvirziena satiksme, tā platums – 4,2 metri, jaunā tilta brauktuve būs septiņus metrus plata, un uz tilta notiks divvirzienu satiksme, liecina “Latvijas Valsts ceļu” informācija. Gājēju kustībai izbūvēs 1,5 m platu tērauda ietvi, bet 1977. gadā uzbūvēto gājēju tiltu pēc autotransporta tilta pārbūves paredzēts nojaukt.
Jau rakstīts, ka tilta pieejās paredzēts pārbūvēt ceļa segu, divās kārtās ieklājot asfaltu: Vaidavas pusē – no tilta līdz nobrauktuvei uz stāvlaukumu, ieskaitot nobrauktuvi, bet Cēsu pusē – aptuveni 450 metrus garā posmā. Paredzēts arī sakārtot nobrauktuves un pieslēgumus, kā arī autobusu pieturvietas.
Komentāri