Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar vairākām citām ministrijām gatavos rīcības plānu, lai ierobežotu elektroenerģijas cenu pieauguma risku, šodien nolēma valdība.
Tai skaitā viens no būtiskiem jautājumiem būs obligātā iepirkuma sistēmas pārskatīšana. Sistēma patlaban paredz obligātu koģenerācijas stacijās ar gāzi saražotās un atjaunojamās enerģijas projektos saražotās elektrības iegādi par noteiktu cenu, kas pārsniedz tirgus cenas līmeni. Šīs izmaksas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) veidā sedz visi patērētāji.
Izskatot EM ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma risku, kurā līdz 2020.gadam tiek prognozēts vidējās kopējās cenas pieaugums 55% apmērā, valdība nolēma uzdot EM kopīgi ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministriju līdz šā gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu. EM kopā ar Finanšu ministriju arī jāsagatavo izvērtējums par iespējām izveidot obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismu, tostarp paredzot daļu finansējuma no publiskajiem resursiem.
Kopā ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju EM jāizvērtē pasākumi attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas maiņu no tiesiskās paļāvības aspekta.
EM uzskata, ka problēma ir jārisina, kā primāro izvirzot nevis OIK maksājumu pārdali, ko rosinājuši lielie patērētāji, bet gan OIK maksājumu samazināšanu kopumā, vienlaikus domājot par atbalsta sniegšanu maznodrošinātākajiem elektroenerģijas patērētājiem.
EM sagatavotajā ziņojumā minētas vairākas iespējamās izmaiņas. Piemēram, viens variants ir atbalsta līmeņa pārskatīšana, lai tas nepārsniegtu investīciju izmaksas un nodrošinātu godīgu peļņu, bet bez pārsubsidēšanas un nesedzot nepamatotu virspeļņu. EM arī norāda, ka patlaban problēmas neefektīvai iepirkuma cenas noteikšanai rada formulu piesaiste dabasgāzes cenai. Viena no iespējām ir aprēķinu vajadzībām fiksēt noteiktu dabasgāzes cenu un līdz ar to obligātā iepirkuma izmaksu līmeni, bet papildus jāvērtē iespēja indeksēt konkrētu tehnoloģiju atbalsta apjomu atkarībā no tehnoloģiju izmaksām.
Cits iespējamais ierosinājums ir garantētā obligātā iepirkuma aizstāšana tikai ar garantēto maksu par konkrētu uzstādīto jaudu. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kas visvairāk ietekmē OIK maksājumu kopapjomu, norāda ministrija. Vēl viens variants ir piemērot fiskālus instrumentus OIK izmaksu mazināšanai. Tas nozīmētu, ka uzņēmumiem, kuriem piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā, tiek piedāvāta iespēja labprātīgi atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām, par to saņemot kompensāciju, kas līdzinās ieguldītajām investīcijām, un/vai daļu no pamatotas neiegūtās peļņas. Šis rīcības virziens būtu jāattiecina uz tām elektrostacijām, kas ir būvniecības procesā, proti, kuru būvniecība ir uzsākta, bet nav pabeigta, norāda EM.
Vienlaikus ministrijas ieskatā apsverama citu fiskālu instrumentu, piemēram, OIK kompensācijas mehānisma izveide, no kura varētu kompensēt OIK radīto sadārdzinājumu noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem. Šādu kompensācijas mehānismu varētu finansēt no resursiem, kas klasificējas kā publiskie resursi, citiem avotiem, kā arī, piemēram, AS “Latvenergo” dividenžu maksājumiem. Tiesa, vēl jāvērtē risinājumu atbilstība valsts atbalsta nosacījumiem.
Ziņojumā teikts, ka OIK izmaksu pārdales rezultātā viens no lielākiem labuma guvējiem un varbūtējiem kompensāciju saņēmējiem ir “Latvenergo” un citi lielie dabasgāzes koģenerācijas ražotāji.
EM kā vienu no iespējām min arī grantu izmantošanu investīciju izmaksu samazināšanai un spējas aizņemties uzlabošanai.
Attiecībā uz OIK izmaksu pārdales iespējām starp lietotāju grupām norādīts, ka Latvijā varētu izmantot Austrijas modeli. Šāds secinājums tapis, pamatojoties uz citu dalībvalstu pieredzi un SIA “KPMG Baltics” veikto analīzi. Tas nerada papildu administratīvo/investīciju slogu, un tā ieviešanai ir nepieciešams salīdzinoši īss laika periods – aptuveni viens gads, teikts dokumentā. Piemērojot Austrijas modeli, tiktu iegūtas 12 lietotāju grupas. Daļai no tām izmaksas tiktu pazeminātas, daļai – palielinātas.
Ziņojumā elektroenerģijas vidējās kopējās cenas pieaugums 2015.gadā attiecībā pret 2012.gadu tiek prognozēts aptuveni 26% apmērā, bet 2020.gadā – 63% apmērā. Ja netiek mainīta līdzšinējā atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas staciju atbalsta politika, galvenais cenas pieauguma avots ir OIK.
Tiek prognozēts, ka 2015.gadā pret 2012.gadu OIK pieaug 2,3 reizes, bet 2020.gadā – 3,6 reizes, sasniedzot 4,5 santīmus par kilovatstundu. Sistēmas pakalpojumu maksai tiek prognozēts pakāpenisks pieaugums, būtiskākās izmaiņas paredzot no 2014.gada līdz 2016.gadam, kad tā varētu pieaugt par aptuveni 7,6%, un 2019.gadā, kad pieaugums varētu būt vidēji par 5%.
EM prognozes liecina, ka lielajiem lietotājiem būs būtiskākais elektroenerģijas cenas pieaugums, proti, 2015.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu tas būs attiecīgi par 31%, bet 2020.gadā – par 73%.
Elektroenerģijas kopējā vidējā cena mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 2015.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, pieaugs par 29%, bet 2020.gadā – par 65%. Savukārt mājsaimniecībām pieaugums varētu būt attiecīgi par 21% un 53%, liecina dokuments.
Tajā vēstīts, ka, ieviešot visas patlaban obligātajā iepirkumā izdotās atļaujas, saistības pret elektroenerģijas ražotājiem laika posmam līdz 2033.gadam sasniedz 12,5 miljardus latu. Tomēr pieņemot, ka ne visi projekti tiks realizēti, kopējās saistības varētu būt mazākas – aptuveni 7,2 miljardi latu. Papildu izmaksas radīs arī garantētā maksa par jaudu, kas provizoriski no 2014.gada 15 gadu periodam veido 54 miljonus latu.
Pavļuts iepriekš intervijā “Nozare.lv” vērtēja, ka gan valdībai, gan lielai daļai uzņēmēju, gan arī sabiedrībai trūkst izpratnes par to, kādu potenciālu elektroenerģijas cenu pieaugumu sevī slēpj vēsturiskie lēmumi, un šajā gadījumā var runāt par tādu parādību kā svētlaimīga neziņa. Viņaprāt, patlaban EM ir saprātīgi izvērtējusi, kāds varētu būt atbilstoši iepriekš pieņemtiem noteikumiem realizēto projektu apjoms.
EM pieņēma, ka tiks īstenoti 70% biogāzes un biomasas projektu, kuriem ir piešķirtas tiesības, bet kas vēl nav realizēti, 90% vēja projektu, 30% atjaunojamo energoresursu koģenerācijas projektu, 70% fosilās koģenerācijas staciju ar jaudu līdz četriem megavatiem un visi 100% fosilās koģenerācijas staciju ar jaudu virs četriem megavatiem.
NOZARE.LV
Komentāri