Jau desmito gadu aktīvie un vērīgie “Druvas” lasītāji aptaujai “Gada cilvēks” iesaka radošus, uzņēmīgus un prasmīgus rajona ļaudis.
Aptaujas “Gada cilvēks 2006” titulu ieguvēji:
*”Gada cilvēks 2006″ – Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. *”Par aktīvu pilsonisku attieksmi un ārsta profesionalitāti” – Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa. *”Par latviešu tautas tērpu popularizēšanu” – tekstilmāksliniece, audēju darbnīcas “Vēverīšas” saimniece Dagnija Kupče. *”Par ratiņbasketbola attīstīšanu” – Latvijas ratiņbasketbola sporta federācijas izpilddirektors Aigars Miklāvs. *”Par izglītības darbu Pārgaujā” – Stalbes vidusskolas fizikas skolotājs Auseklis Ķibilds. *”Par lauku tūrisma rosināšanu” – z/s “Jaun-Ieviņas” īpašnieks Uldis Rudzītis. *”Par mērķtiecību nozares attīstībā” – SIA “VAR-C” rīkotājdirektors Gints Vārtiņš.
Amatas novada domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti “Gada cilvēka” aptaujai ieteikuši 528 pašvaldības iedzīvotāji. Cilvēki pamanījuši ne vien sava novada sasniegumus, bet arī to nepārprotamo personisko auru, kuru darbā ielikusi domes vadītāja.
Novadam šis bijis balvu un jaunu notikumu gads. Pašvaldība, piedaloties konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts”, uzvarēja rajona kārtā, bet novadā ieguva nomināciju “Sakoptākā uzņēmējdarbības vide”. Saņēma Vides ministrijas lielo balvu “Ābols” par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā. Uzņēma prestižo Pasaules brīvo latviešu apvienības nometni “3×3”.
– Šis ir gads, kurā esam centušies veicināt novada pazīstamību. Tas ir svarīgi uzņēmējiem, bet tikpat nozīmīgi arī pašvaldībai. Virzot projektus, gādājot finansējumu, meklējot iespējas, pazīstams nosaukums ir liels palīgs, – saka aptaujas “Gada cilvēks 2006” laureāte. –Tas, ka mums ir ko parādīt, ir pēdējo piecu, sešu gadu darba rezultāts. Izveidojām novadu un esam ieguvēji. Pašvaldības attīstība notiek strauji. Varam izdarīt darbus, kurus atsevišķi katrs no abiem apvienotajiem pagastiem nespētu.
Uzņēmējdarbības straujās attīstības veicināšanā E.Eglīte pašvaldības lomu vērtē atturīgi, biznesa bumu saistot ar atrašanās vietu – Vidzemes šoseju, samērā nelielo attālumu līdz Rīgai. Vietējās varas iespējās nav sniegt uzņēmējiem tik lielu atbalstu, lai tas būtu izšķirošais investīciju piesaistei, uzskata domes vadītāja, tomēr teritorijas attīstība un pašvaldības attieksme var veicināt vai apgrūtināt biznesa ideju īstenošanu. Infrastruktūra – ceļi, ūdensapgāde, kanalizācija, attīrīšanas iekārtas – ir gan nozīmīga ikvienam iedzīvotājam, gan svarīga uzņēmējdarbībai. Risinot šos jautājumus, pašvaldība pretendē uz Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ūdenssaimniecības sakārtošanai apdzīvotajos centros, konsekventi tiek īstenota domes finansētā centru apgaismošanas programma. Šogad papildināts ielu apgaismojums Ieriķos, pērn Amatā, nākamgad – Kārļos, Meijermužā, turpinās laternu uzstādīšanu Billē. Dome iecerējusi izstrādāt ceļu attīstības programmu, lai uzņēmējiem vieglāk plānot savu nākotni. Strauji augošajam lauku tūrismam uzsākts veidot nozares stratēģiju, plānojot arī pašvaldības speciālistu algošanu, kas balstīs viesmīlības rūpalu novadā.
Šis gads ienesis arī jaunus vaibstus novada kultūras un saviesīgajā dzīvē. Drabešu tautas nama atjaunotajā zāle izskanējis pirmais opermākslinieku koncerts, kuru rīkot palīdzējis pazīstamais Siguldas operas svētku rīkotājs Dainis Kalns. Decembrī te uzstāsies Ivars Cinkuss ar savu dzīvesbiedri Loriju Vudu – Cinkusu.
E.Eglīte uzsver, ka viena no novada veiksmes atslēgām ir brīvprātība. Amatas un Drabešu pagasta apvienošanos atbalstīja iedzīvotāji, pozitīvi pieņemot pārmaiņas, meklējot labo, ko piedāvāja jaunās iespējas. Savukārt pašvaldība pildījusi savus solījumus.
– Apņēmāmies nodrošināt teritorijas vienmērīgu attīstību. Tas ir grūts un ne lēti sasniedzams mērķis. Esam turējuši solījumu nelikvidēt nevienu mācību iestādi. Varbūt tādēļ dažas lietas arī palikušas novārtā. Vienlaidus attīstības nodrošināšanu vēl sadārdzina mūsu specifiskā situācija. Mums nav viena izteikta centra, iedzīvotāji koncentrējas vairākās apdzīvotās vietās: Agrā, Amatā, Billē, Drabešos, Ģikšos, Ieriķos, Kārļos, Līvos, Spārē, Meijermuižā. Esam sevi deklarējuši kā lauku teritoriju, bet pēdējos gados Cēsīm tuvākajās vietās veidojas pilsētnieciska vide, kas uzliek jaunu izaicinājumus, – stāsta E.Eglīte.
E.Eglīte atzīst, ka daudz ierosmju, pleca sajūtu saņem no kolēģiem citās pašvaldībās. Rajona padome, kas pulcina vadītājus, izveidojusies par domubiedru pulku, kuriem rūp visas teritorijas attīstība. Arī konkursi ir viena no iespējām redzēt un sajust, kā strādā un kā rezultātu gūst citas pašvaldības, izmantojot viņu pieredzi savā novadā. E.Eglīte vērtē, ka mērķtiecīgi darbojas Jaunpiebalga, Priekuļi, Straupe un citas pašvaldības, izvirzot prioritātes un tās konsekventi īstenojot.
Iesakot E.Eglīti aptaujai, novada iedzīvotāji uzsvēruši ne tikai domes priekšsēdētājas lietišķās īpašības, bet arī novērtējuši viņas cilvēcisko devumu – iejūtīga, saprotoša, atsaucīga. Vai daudz pašvaldības vadītāju vakaros atlicina laiku vietējā dramatiskā teātra mēģinājumiem? Kad pagājušā gada nogalē novadā atjaunoja dramatisko kolektīvu un pirmajam uzvedumam, A.Brigaderes “Čaukstenēm”, pietrūka vienas sieviešu lomas atveidotājas, E.Eglīte nedomājot piekrita, jo gribēja, lai iecere neizjūk. Un tad sekoja slavenā “Tās dullās Paulīnes dēļ”, kas sacēla furoru ne vien apkaimes pagastos, bet pat Cēsīs. Vēlāk kā vienreizējs uzvedums pašdarbnieku ballei tika veidots muzikāls “Vella kalpu” iestudējums, kas bija tik pieprasīts, ka tika rādīts atkārtoti. Un patiesā, ne teatralizētā uzvedumā jau desmit gadus pašvaldības vadītāja piedalās Līgo dienā. Tautas tērpos, ar cienastiem grozā E.Eglīte kopā ar pašvaldības un kultūras darbiniekiem dodas sveikt Jāņus. Šī tradīcija nākusi līdzi no Amatas pagasta laikiem un saglabājusies galvenokārt šajā pusē. Jāņi jau zina, ka pati priekšsēdētāja nāks ar zāļu vaiņagu galvā. Viņi gaida un nedrīkst vilties, domā E.Eglīte.
Novada ļaužu dzīvē jaunā veidolā ienākusi arī skaistā Āraišu ezerpils apkārtne. E.Eglīte pārliecināta, ka ezermalai nav jākļūst par komercpasākumu plašām masām, taču vietējiem cilvēkiem reizumis jāļauj izbaudīt piederību šai fantastiskajai vietai.
– Esmu laimīga, ka liktenis ļāvis man dzīvot un strādāt šeit. Bezgalīgi mīlu šo novadu, šīs vietas. Es te varētu darīt jebko, bet esmu gandarīta, ka man ir iespēja šo cilvēku un vietas labā darīt kaut ko vairāk, – saka E.Eglīte.
Komentāri