Ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, Finanšu ministrija (FM) ir samazinājusi makroekonomiskās attīstības prognozes. FM prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šim gadam 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā. Jau ziņots, ka valdības prognoze šim gadam bija 2,5% izaugsme un tā tika ņemta par pamatu, veidojot valsts budžetu. Savukārt Latvijas Banka jau iepriekš savas IKP prognozes šim gadam samazināja līdz 1,3%. FM norāda, ka, lai gan īstermiņā situācija eirozonā ir stabilizējusies, tomēr saglabājas risks, ka ilgstošu laika posmu izaugsme eirozonā būs zema, kas bremzēs arī Latvijas ekonomikas attīstību ne tikai šogad, bet arī vidējā termiņā. Vienlaikus FM priecē šodien publicētie pilnie dati par IKP 2011.gadā. Tie liecina, ka ekonomikas izaugsme pērn būtiski pārsniegusi sākotnēji prognozēto, savukārt gada pēdējais ceturksnis, neskatoties uz ārējās vides satricinājumiem, uzrādījis labāku izaugsmi, nekā tika prognozēts, gatavojot 2012.gada budžetu. IKP 2011.gadā kopumā audzis par 5,5%, savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP audzis par 5,7%. Tādējādi, pēc visas informācijas apkopošanas, IKP izaugsme, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, izrādījusies straujāka, nekā ziņots ātrajā novērtējumā. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP audzis par 1,1%. Pozitīvo izaugsmi pērn veicinājušas gandrīz visas nozares un negatīvi pieauguma tempi bijuši vien nekustamo īpašumu un finanšu operāciju nozarēs. Lai arī 2011.gadā izaugsme bijusi būtiski labāka, nekā prognozēts, un šis gads sācies ar pozitīvām tendencēm mazumtirdzniecībā, rūpniecībā un nodokļu ieņēmumos, joprojām saglabājas būtiski ārējās vides riski, norāda FM. Eiropas Centrālās bankas sniegtais trīs gadu likviditātes atbalsts banku sektoram, budžeta konsolidācijas pasākumi Itālijā un Spānijā, kā arī Grieķijas parāda restrukturizācija ir ļāvusi stabilizēt situāciju eirozonā. Tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskā aktivitāte kopumā Eiropas Savienībā ir zema un šogad eirozonā tiek prognozēta recesija. FM norāda, ka jau pērnā gada ceturtajā ceturksnī lielākajā daļā Eiropas valstu bija vērojami negatīvi IKP izaugsmes tempi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, savukārt rūpniecībā negatīvi izaugsmes tempi bija vērojami arī gada griezumā. Tādējādi pozitīvie dati par ekonomikas attīstību Latvijā liek būt piesardzīgiem. Ceturtajā ceturksnī izaugsmes tempu palēninājums vērojams jau mūsu kaimiņvalstīs, kur IKP gada izaugsmes tempi samazinājušies Lietuvā no 6,7% pērnā gada trešajā ceturksnī līdz 4,4% ceturtajā ceturksnī, savukārt Igaunijā attiecīgi no 8,5% uz 4,5%, norāda FM. LETA
Komentāri