Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Esot epicentrā

Druva
23:00
21.09.2007
13
9lp Laura Zauere

Laura Zauere ir 21 gadu veca jauniete no Zaubes, kura kopš jūnija beigām ir sabiedrisko attiecību speciāliste Cēsu domē.

Laura mācījusies Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas komercklasē, kur sapratusi, ka matemātika nav tas, kas viņai patīk. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Laura kopā ar draudzenēm iestājās Vidzemes augstskolā (ViA), komunikāciju un sabiedrisko attiecību fakultātē: „Zināju, ka matemātika un fizika man nepatīk, tādēļ izvēlējos sabiedriskās attiecības.”

Līdztekus Laura biznesa vadības koledžā uzsāka apgūt grāmatvedību un finanšu vadību, kas bija vēl viens apstiprinājums tam, ka karjera šajā nozarē, visticamāk, netiks veidota. Pēc divu gadu studēšanas Vidzemes augstskolā Laura pārgāja uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu (RPIVA), kur turpina apgūt sabiedriskās attiecības: „Paņēmu akadēmisko gadu koledžā, šogad uzrakstīšu kvalifikācijas darbu RPIVA, pabeigšu šo skolu, pēc tam koledžā mainīšu mācības uz citu profesiju. Domāju, ka ar vienu profesiju mūsdienās nav iespējams izdzīvot, ir vajadzīgs kas vairāk.”

Laura, atminoties līdzšinējos notikumus dzīvē, vērtē: „Man šķita, ka nekad nedarīšu to, ko daru tagad. Taisnība ir – nekad nesaki nekad!” Arī to, kas ar viņu ir noticis, Laura vērtē kā likumsakarības, pat nejaušības.

Pirms darba pilsētas domē Laura bija Zaubes pagasta sociālā darba organizatore: „Tas bija ļoti smags darbs, nācās saskarties ar dzīves pabērniem un viņu problēmām, dzīves stāstiem. Bija jāmēģina palīdzēt, lai gan visiem palīdzēt nav iespējams. Tādos brīžos sāc izvērtēt, kādas dzīvē ir iespējas un kā cilvēki tās izmanto. Dažubrīd bija tādas emocijas, ka grūti palikt mierīgai. Kad sāku sociālo darbu, šķita, ka nu tik visu sakārtošu un izdarīšu, bet, kad apstājos pret vienu, pret otru sienu, tad rokas pamazām nolaidās. Viens pasauli izglābt nevar.”

Tad Laura laikrakstos ievēroja ziņu, ka pilsētas dome meklē sabiedrisko attiecību speciālistu. Laura novērtējusi, ka piesakoties neko nezaudēs: „Nolēmu pamēģināt, jo tā bija iespēja būt citā vidē, iegūt jaunus kontaktus un pieredzi.”

Laura atzīst, ka domē kā jauna darbiniece jūtas labi, un skaidro, ka kolektīvā arī bez viņas vēl ir daudz jaunu cilvēku: „Nejūtu, ka tiktu uzskatīta par jauniņo. Lēnām visus iepazīstu. Cilvēki, kas domē strādā, ir labi speciālisti, profesionāļi savā jomā, tādēļ vienmēr zinu, ka viņiem var lūgt padomu un tas netiks atteikts.”

Sabiedrisko attiecību speciālista darbs nav mierīgs: „Jādzird un jāredz viss, kas notiek apkārt. Bet tas gan man vēl ir jāmācās, jo, kad iedziļinos kādā darbā, nejūtu apkārt notiekošo. Sanāk strādāt arī sestdienās un svētdienās, ja notiek kādi svarīgi pasākumi. Domāju, ka visu mūžu šo darbu nevarētu veikt, bet tas būs labs pamats, labs darbs. Nepārtraukti jābūt kontaktā ar sabiedrību, nav visu dienu jāsēž pie papīriem.”

Jauniete atzīst, ka Cēsis ir pilsēta, kurā viņa gribētu dzīvot: „Pagaidām šeit vēl nav par šauru. Esmu pārliecinājusies, ka nedrīkst lekt augstāk par to, kur vari uzlekt. Ir bijušas iespējas, kad šķitis – nu tik būs, nu tik darīšu, bet pļukš vien sanācis. Tādēļ labāk visu darīt palēnām, tad arī redzēs, kādas iespējas pavērsies.”

Domu, ka savu karjeru varētu attīstīt Rīgā, Laura pieļauj, taču par došanos uz ārzemēm ir kritiska.

„Dzīvoju šodienai. Nevaru izturēt to, ka cilvēki domā – šodien izdarīšu to un to un tad tik sākšu dzīvot! Uzskatu, ka, ja kas ir nodomāts, tas jāsāk jau šodien. Mēs taču nezinām, kas sagaida aiz nākamā stūra. Jebkura var būt pat pēdējā stunda, ko dzīvojam, tādēļ par nākotni īpaši neņemos spriest,” uzskata Laura.

Katru dienu tiek nobraukti apmēram simts kilometri no mājām Zaubē uz Cēsīm un atpakaļ. Dienas tiek pavadītas saspringti, tomēr laiks atliek arī privātajai dzīvei. Taču, ja agrāk piektdienu vakaros gribējies tusēt, tad tagad par mērķi kļuvis nedēļas nogali pavadīt mājās.

„Gribu atlicināt laiku mirklim, jo, ja nebūs tagadnes, nebūs arī nākotnes. Visam ir jāatvēl laiks,” atzīst Laura.

Ņemot vērā savu pieredzi un pašreizējās izjūtas, Laura vērtē: „Mans darbs ir mans hobijs. Vismaz pagaidām. Kad vēl tikai studēju šo nozari, man tā nepatika, bet, kad sāku strādāt, atklājās, ka nav tik traki, ir interesanti. Var redzēt un dzirdēt lietas, ko ikdienā, darot citus darbus, pat neiedomātos. Šeit esmu epicentrā!

Uzskatu, ka kādā amatā jāstrādā tik ilgi, kamēr no rīta patīk celties un iet uz darbu. Ja to negribas, tad nav vērts!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
7

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi