Āraišu baznīcai pēc trim gadiem svinēs 800 gadu jubileju. Dievnams pēdējos gados atjaunots un lepni spoguļojas Āraišu ezerā.
Baznīca lepojas ar savām ērģelēm. Tām nākamgad 140 gadu. “Koncertējot dievnamā, ērģelnieki atzina, ka tām liels potenciāls, īpaša skaņa, taču ļoti nepieciešama nopietna restaurācija. Baznīcu esam atjaunojuši, tagad kārta ērģelēm,” stāsta baznīcas draudzes priekšnieks Jānis Sietiņsons un atgādina, ka instrumentam nopietna atjaunošana nav bijusi kopš uzbūvēšanas.
Darbi var notikt, pateicoties Andreja Kalnāja no ASV ziedojumam un draudzes līdzekļiem.
“Andreja dzimta ir saistīta ar Āraišu un Sv.Jāņa Cēsu baznīcu, A.Kalniņa Mūzikas vidusskolu. Triju gadu vecumā viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nonāca ASV. Tēvs bija aktīvs koncertu dzīves un Dziesmu svētku organizators trimdā. 1995.gadā, Dziesmu svētku laikā esot Latvijā, Andrejs apmeklēja arī Āraišu baznīcu un atklāja, ka iespaids ļoti bēdīgs, dievnams ir uz sabrukšanas robežas. Viņš sekoja draudzes dzīvei, bija informēts, ka baznīca tiek atjaunota. Tad arī nolēma ziedot ērģeļu restaurācijai. Andreja finansiālā palīdzība ir ļoti noderīga,” pastāsta J.Sietiņsons un uzsver, ka būtiski ir arī tas, ka draudze dod savu artavu, lai baznīcas vērtību ērģeles saglabātu, lai tās skanētu ne tikai dievkalpojumos, bet priecētu arī koncertos.
Restaurācija uzticēta SIA “Ilsuma ērģeļu restaurācija” meistaram Viesturam Ilsumam. Restaurators ar lepnumu stāsta par Āraišu baznīcas ērģelēm. “Cienījams vecums, savulaik bojājumus radījis mitrums, kad bija caurais jumts. Tās ir izcilā latviešu ērģeļbūvnieka Mārtiņa Krēsliņa darbs. Savā mūžā viņš uzbūvējis ap 140 ērģeļu un harmoniju. Arī ērģeles 4.latviešu Dziesmu svētkiem Jelgavā. Uz skatuves bija nojume, tur ērģeles. Lielākais viņa gatavotais instruments saglabājies Bauskā,” pastāsta V.Ilsums un piebilst, ka meistars skolojies pie izciliem vācu ērģeļbūvniekiem.
V.Ilsums uzsver, ka Āraišu ērģeles vispirms jau saistās ar cilvēkiem, kuri te darbojušies. Pirmais pieminams Jānis Pelēks, kurš bija iniciators, ka baznīcai vajag ērģeles, un vāca ziedojumus, viņš šai apkaimē 40 gadus bija skolotājs, arī ērģelnieks. Ērģeles spēlējis Otto Zariņš, komponista Marģera Zariņa tēvs, arī Alfrēds Kalniņš vasarās muzicējis Āraišu baznīcā.
“Viņi atmiņās norāda, ka ērģelēm ir skaistas balsis, izcilas muzikālas krāsas, īpaši koka stabuļu reģistriem. Dažas stabuļu rindas Mārtiņš Krēsliņš uzticējis izgatavot vācu ērģeļbūvniekam Vilhelmam Zaueram, izcilam meistaram. Acīmredzot M.Krēsliņš vēlējies, lai būtu maksimālā kvalitāte. Nedomāju, ka pats nevarētu, tā drīzāk bija vēlme izmantot kāda izcila meistara veikumu,” stāsta restaurators.
V.Ilsums uzmanīgi strādā plēšu telpā. Katru detaļu dokumentē, kā jau tas pienākas, restaurējot valsts aizsargājamu kultūras pieminekli. Informācija nonāks Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un draudzes arhīvā. “Pēc gadiem tā var noderēt, lai redzētu, kas un kā darīts,” skaidro meistars.
Tiks restaurētas plēšas, tās ir uz izjukšanas robežas, drošības ventilis bojāts. Nepieciešams arī jauns motors, vecais pašdarināts, skaļš, ar koka turbīnu. “Paminas jārestaurē, un atkal būs minamas. Tad ērģeles varēs spēlēt, ja nav elektrības. Ērģeles jāiztīra, jārestaurē pedāļu klaviatūra, metāla detaļas skārusi korozija,” par darāmo pastāsta V.Ilsums. Meistars domā, ka līdz Ziemassvētkiem plēšas būs atjaunotas. Stabuļu tīrīšana un citi darbi, ko nevar paveikt darbnīcā, būs vēlāk, jo ziemā baznīcā ir ļoti auksts.
Meistars noņem līstītes, kas aizsargājušas plēšas no grauzējiem. “Ne visām ērģeļu plēšām tādas ir, bet M.Krēsliņam bija svarīgs katrs it kā sīkums,” uzsver restaurators.
Uz līstītēm redzami dažādos laikos ar zīmuli uzrakstīti vārdi. Daži skaidri salasāmi: 1831.gads Killers, 1915.gads J. Goris. V.Ilsums patāsta, ka plēšu minēji atstājuši savus vārdus vēsturei. Arī ērģelēs arī ierakstīti vārdi. Tos atstājuši tie, kuri tās skaņojuši.
“Viens vecs instruments noteikti ir labāks par kādu 70.gados fabrikā būvētu,” uzsver V.Ilsums un pastāsta, ka ērģeļu atjaunošana ir ilgs un dārgs process. Daudzas draudzes saprot to vērtību un pamazām vien restaurē. “Labāk lēnāk, bet cenšoties saglabāt vēsturiskās vērtības,” atgādina meistars un pastāsta, ka restaurācijas nozare, kaut padomju laikā bija pārrāvums, pēcpadomju gados ir atjaunojusi tradīcijas, izveidojusies laba sadarbība ar citu nozaru restauratoriem, kuri tiek aicināti palīgā.
Komentāri