Straujš energoresursu cenu kāpums var negatīvi ietekmēt ražošanas turpmāku attīstību, uzskata biznesa žurnāla “Kapitāls” aptaujātie eksperti.
Jau ziņots, ka no 1.aprīļa elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) pieaugs par 54% – no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem par kilovatstundu (kWh), nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums. OIK izmaiņu ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju mēneša rēķiniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem būs robežās no 7% līdz 12%.
“Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka pakāpenisks energoresursu cenu kāpums var veicināt efektīvāku ražošanu un dzīvošanu, taču strauja cenu kāpuma gadījumā daži uzņēmumi var bankrotēt, vēl citi var būt spiesti daļu ražošanas pārcelt ārpus Latvijas.
“Strauja energoresursu cenu pieauguma gadījumā tuvākajā nākotnē varam aizmirst par mērķi palielināt rūpniecības īpatsvaru ekonomikā, tādēļ nekontrolēta elektroenerģijas cenu pieauguma novēršanai jābūt vienai no valdības prioritātēm,” norāda Strazds. Arī “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka daudzi uzņēmumi var neizturēt krasu izmaksu pieaugumu.
“Jautājums ir arī par cenu kāpuma pamatotību. Piemēram, obligātā iepirkuma komponente elektrībai reizēm izskatās pēc viduslaikiem – nelielam skaitam privātpersonu ir dota iespēja iekasēt nesamērīgi augstus nodokļus no visiem pārējiem,” uzskata Kazāks.
Energoresursu cenu kāpums gan bremzē ekonomikas attīstību, gan spiež uzņēmējus meklēt risinājumus un veidus, kā samazināt energoresursu patēriņu, žurnālam “Kapitāls” stāsta audita, nodokļu, darījumu un konsultāciju uzņēmuma “Ernst&Young” partneris Guntars Krols. “Svarīgi ir nodrošināt, lai resursu cenu pieaugums nav pēkšņs un straujš. Tāpat arī jāsaprot, ka uzņēmēju spēja samazināt energoresursu patēriņu nav mūžīga un bezizmēra,” norāda Krols. Viņaprāt, energoresursu cenas ir nacionālas nozīmes jautājums, kas ir būtisks visai tautsaimniecībai, tādēļ ir svarīga valsts aktīva rīcība un iesaiste šo jautājumu risināšanā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka energoresursu cenu pieaugums stimulē efektivitāti, taču kopumā ļoti nopietni bremzē attīstību.
“Latvijas ekonomika pamatā jāvelk eksportspējīgiem ražotājiem un eksportspējīgiem pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc valstij būtu jādara viss, lai šo uzņēmumu konkurētspēja būtu maksimāli augsta,” uzskata Endziņš, piebilstot, ka, energoresursu cenu kāpumam turpinoties atbilstoši pašreizējām prognozēm, vismaz energoietilpīgajās jomās jau nākamgad tas var izrādīties “ļoti izšķiroši”.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts žurnālam “Kapitāls” atzīst, ka izveidotā atbalsta sistēma subsidētās enerģijas ražotājiem, pārliekot visas papildu izmaksas uz patērētāju pleciem, bijis lāča pakalpojums citu nozaru uzņēmējiem.
“Strādājot, lai pārskatītu sistēmu, ļoti skaidri redzam, ka vēsturiskās atbalsta politikas veidotāji nav analizējuši šo lēmumu ietekmi uz Latvijas patērētājiem. Atjaunojamo energoresursu efektīva izmantošana, kā arī elektrības piegāžu drošība būtu jāatbalsta, bet atbalstam jābūt saprātīgam un pamatotam, ko par līdzšinējo sistēmu grūti teikt,” atzīst Pavļuts, uzsverot, ka viņam nav pieņemams šāds scenārijs, kas var ļoti ietekmēt mūsu ekonomikas konkurētspēju, tādēļ noteiktām patērētāju grupām varētu palīdzēt segt obligātā iepirkuma komponentes izmaksas.
Galvenais virziens būtu samazināt obligātā iepirkuma komponentes kopējo apjomu un riskus tā pieaugumam nākotnē, pārskatot atbalsta intensitāti, nosakot vēl stingrākas prasības projektu īstenotājiem, īstenojot stingrāku uzraudzību un citus, norāda Pavļuts. Ministrs gan prognozē, ka vienkāršu un ātru risinājumu būs grūti panākt, jo ir plašs iesaistīto pušu loks un arī summas ir lielas.
“Šajā jautājumā visai valdībai un koalīcijai būs jāspēj pieņemt izšķiroši un, iespējams, noteiktās interešu grupās nepopulāri lēmumi. Šie lēmumi jāpieņem, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem saglabāt savu konkurētspēju un viņi varētu turpināt sevi pierādīt eksporta tirgos,” uzsver Pavļuts.
Regulators iepriekš skaidroja, ka OIK pieaugumu noteica augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.
Koģenerācijas komponente no 2013.gada 1.aprīļa palielināsies no 0,94 santīmiem par kWh līdz 1,33 santīmiem jeb 0,0133 latiem par kWh, savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 santīmiem par kWh līdz 0,56 santīmiem jeb 0,0056 latiem par kWh, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja regulatora preses pārstāve Daiga Reihmane. Šīs izmaiņas ietekmēs lietotājus, kas elektrību pērk tirgū, jo tiem OIK jāmaksā atsevišķi papildus elektrības cenai un tīkla pakalpojumu maksai. Lai gan mājsaimniecībām OIK pieaugums varētu būt 6% robežās, OIK izmaiņas patlaban ietekmi uz tarifiem neatstās, jo regulētie tarifi netiek mainīti.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk “Latvenergo”, savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam. OIK mainās katra gada 1.aprīlī atbilstoši iepirktajam apjomam un iepirktās elektroenerģijas cenām iepriekšējā gadā. Katra gada sākumā “Latvenergo” iesniedz informāciju regulatoram, kas pārbauda atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajiem atbalsta kritērijiem un izsniegtajām atļaujām, kā arī pieņem lēmumu par OIK apstiprināšanu.
Četru gadu laikā – no 2009. līdz 2012.gadam – kopējais OIK apmērs pieauga no 0,79 santīmiem par kWh līdz 1,23 santīmiem par kWh. Pēdējos trijos gados izmaiņas ir bijušas salīdzinoši nelielas – no 2010.gada aprīļa OIK bija 1,15 santīmi par kWh, no 2011.gada aprīļa – 1,17 santīmi par kWh, bet no 2012.gada aprīļa – 1,23 santīmi par kWh.
Kopumā 2012.gadā obligātajā iepirkumā no 335 elektrostacijām iepirktas 2 262 696 megavatstundas elektroenerģijas par kopējo summu 207 093 291 lats. Atbalsts virs tirgus cenas bijis 132 872 614 lati.
2011.gadā obligātajā iepirkumā pirkta elektrība par 176 228 450 latiem, bet 2010.gadā – par 161 973 932 latiem.
2012.gadā obligātajā iepirkumā 152 799 855 lati izmaksāti 81 koģenerācijas elektrostacijai, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi, 29 328 110 lati izmaksāti 38 biogāzes elektrostacijām, 7 505 812 latu – 17 biomasas elektrostacijām, 7 586 504 lati – 53 vēja elektrostacijām, bet 9 873 008 lati – 146 mazajām hidroelektrostacijām.
Dabasgāzes koģenerācijas stacijām virs tirgus cenas atbalstā izmaksāti 93 368 684 lati, biogāzes elektrostacijām – 22 297 978 lati, biomasas elektrostacijām – 5 618 053 lati, vēja elektrostacijām – 4 262 619 latu, bet hidroelektrostacijām ar jaudu līdz pieciem megavatstundu – 7 325 278 lati.
NOZARE.LV
Komentāri