Gada pirmajā pusē deflācijas rādītājs turpinās augt, bet gada otrajā pusē tā varētu nedaudz mazināties, prognozē aptaujātie banku ekonomisti.
“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka cenu gada deflācija pavasara mēnešos varētu sasniegt savu maksimālo vērtību ap 5%, bet pēc tam deflācijas spēki sāks izsīkt un tā varētu pakāpeniski mazināties.
Arī “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka deflācija saglabāsies visu gadu un līdz martam turpinās pieaugt, bet pēc tam sāks samazināties, galvenokārt bāzes efekta dēļ – arī tajos mēnešos, kad cenas kritīsies, tās kritīsies mazāk nekā pirms gada.
“Kaut arī Latvijas ekonomikas izaugsmei jāatsākas jau gada pirmajā pusē, ne par kādu iekšēju inflācijas spiedienu šogad vēl nedzirdēsim,” norāda Strautiņš.
Viņš sagaida, ka rudenī patēriņa cenu indeksa mēneša deflāciju nomainīs neliela inflācija, kuru radīs gāzes cenu kāpuma ietekme, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes ietekme uz citu izejvielu cenām.
“DnB Nord bankas” analītiķis vērtē, ka tuvākā gada laikā cenu izmaiņas būs ļoti mierīgas un pakāpeniskas, tāpēc sagaidāms, ka līdz rudenim lielākajā daļā mēnešu virzība būs uz leju, jo deflācijas spiediens joprojām ir jūtams.
Viņaprāt, tradicionāli ar lieliem uzcenojumiem tirgotām un ne pirmās nepieciešamības precēm, kā apģērbi, mājokļa iekārtas, kā arī audio, foto un video preces, cenas vēl turpinās samazināties, turpretim nozīmīgs pārtikas cenu kritums vairs nav iespējams, jo aug starptautiski tirgojamās izmaksu komponentes.
“Cenu frontē patlaban valda dziļš miers, un šī nav vieta, kur meklēt Latvijas ekonomikas vadošo un virzošo spēku izpausmes. Nākotne tagad ir drīzāk redzama ārējās tirdzniecības, bet jo īpaši rūpniecības datos, kas par janvāra mēnesi diemžēl nav iepriecinoši, atšķirībā no mazumtirdzniecības datiem,” stāsta Strautiņš.
Savukārt “Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds prognozē, ka martā sagaidāms vēl izteiktāks cenu kritums gada griezumā bāzes efekta dēļ, taču pēc tam tas varētu saglabāties nemainīgs vai pat nedaudz sarukt. Strazds prognozē, ka cenu indeksa kritums šogad vidēji pret pagājušo gadu varētu būt 3%-4% robežās.
Ekonomists norāda, ka tuvākajos mēnešos vidējā cenu līmeņa kritums mēnešu griezumā atsāksies, jo iedzīvotāju pirktspēja saglabāsies zemā līmenī.
“Brīdī, kad pieprasījums pašmāju tirgū atsāks kaut nedaudz augt, arī cenu krituma tendence apstāsies, un, ja eksporta izaugsme būs noturīga, ekonomikā papildu ienākošā nauda pakāpeniski “uzsildīs” arī pieprasījumu vietējā tirgū, un tādā gadījumā cenu kritums varētu apstāties jau šī gada beigās,” uzskata Strazds.
Kā ziņots, šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, deflācija pieaugusi līdz 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, nav mainījies. Precēm cenas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,4%.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri