Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Ēdnīcā, kur gatavo kā mājās

Druva
15:31
14.03.2012
137
Mbf 4694

“Tik gardi kā mājās gatavots!” tāds vērtējums visos laikos bijis augstākais ikvienam ēdināšanas uzņēmumam. Šajos vārdos pateikts šajā nozarē strādājošajiem svarīgākais. Ikviens cilvēks, kurš ieradies ieturēt kārtējo maltīti, vēlas, lai būtu gaidīts, lai varētu ēdienkartē ieraudzīt kāroto un, protams, lai ēdiens būtu garšīgs. Un arī viņa makam piemērots. Dzintra Kampenusa ēdināšanas biznesā darbojas jau daudzus gadus. Viņas komandas gatavotos ēdienus baudījuši kādreizējās “Jāņa sētas” un savulaik arī rajona padomes ēdnīcu apmeklētāji un DACV ģimnāzijas kolektīvs. Tagad jau vairākus gadus viņa saimnieko „CATA” ēdnīcā. “Kādreiz man biznesa konsultants Juris Bērziņš teica – tā ir tava niša, tajā jānoturas. Cilvēkiem pusdienas vienmēr būs vajadzīgas. Jāprot piedāvāt kvalitatīvu ēdienu par klientam pieņemamu cenu,” vārdos vienkāršo noslēpumu, kā spēts noturēties pretī dažādiem finanšu satricinājumiem valstī un pastāvēt, atklāj SIA “Mežrūkumi K” izpilddirektore Dzintra Kampenusa. Viņa vairākkārt uzsver, ka ne mazāk būtiski – tas ir ģimenes uzņēmums, kur meklējami savi plusi – lielāka atbildība, pienākums pret savējiem, protams, arī darbiniekiem, kuri gadu gaitā kļuvuši par savējiem. “Bet mani bērni un mazbērni dzīvo un strādā Latvijā,” arī tas ģimenes uzņēmuma nopelns. Ikdienā Dzintrai tuvākais palīgs ir dēls Niks. Viņa pārziņā ir mārketings, piegādes jautājumi, arī darba aizsardzība. Nesen ieguvis jurista izglītību, zināšanas ikdienā noder. Pabeigti arī darba aizsardzības kursi. Niks uzskata, ka sabiedriskā ēdināšana ir tā joma, kas ikdienā tiek ļoti kontrolēta, un tas ir pareizi. Savukārt kontroles sistēma izstrādāta tā, lai arī uzņēmējam būtu vieglāk izpildīt prasības, kas nebūt nav nevajadzīgas.

“Ģimenes uzņēmumā brīvdienas – tās mājās ir sarunas par darbu,” smej Niks un piebilst, ka viņa dēlēns jau labi zina ķēķa otru pusi. Nikam ceļš uz šo biznesu bija gana garš. Strādāts un pelnīts arī Īrijā, bet ar savējiem strādāt kopā tomēr vislabāk. Savu reizi palīdz viņa brālis, dzīvesbiedre. Saimniekot „CATA” ēdnīcā, kas savulaik būvēta, paredzot apkalpot pusdienās tūkstoš cilvēkus, nav viegli. Zāle liela, vienlaikus pie galdiņiem var paēst simts cilvēku, liela arī virtuve, vairāki desmiti vietu vēl mazajā zālē. “Kas ir ēdnīca? Cilvēkiem ir stereotips, ka ēdnīca, tas, lūk, nav tik labi kā kafejnīca vai bistro. Bet cēsnieki labi zina, kas ir „CATA” ēdnīca, tas ir pazīstams zīmols. Negribam no šī vārda atteikties, bet gan pierādīt, ka ēdnīca ir jauka vieta, kur garšīgi paēst,” domās dalās Niks. Cēsniekiem ēdnīcas vārds nekādas pārdomas neraisa, ne tik jaukas izteikuši viesi no citām Latvijas malās, bet pēc pusdienām vai banketa, kurus arī rīko SIA, domas mainījuši. “Visu laiku ir jāiet uz priekšu, nedrīkst stāvēt uz vietas,” saka Dzintra un piebilst, ka, domājot par pastāvīgiem klientiem, jāgādā, lai viņiem neapniktu un tajā pašā laikā te vienmēr būtu tieši tas, kas viņiem garšo vislabāk. Būtiski, lai uzņēmums darbotos un attīstītos, lai tajā būtu godprātīgi darbinieki. Vairāk nekā puse ar Dzintru ir kopā jau no 1998.gada. “Kolektīvā jābūt stabilam kodolam. Katrs jaunais, kurš ienāk, ienes savu pieredzi, zināšanas,” pārliecinājusies saimniece un pastāsta, ka jaunie pavāri liek arī pieredzējušajiem visu laiku mācīties, meklēt jaunas garšas nianses ēdienam. Pavisam nesen ēdnīcas ēdienkartē ir biezzupas. Par tām ne viens vien izteicies atzinīgi. “Katram ēdienam ir savi ēdāji. Mums jārēķinās, ka lielākā daļa klientu te iegriežas katru dienu. Dažs pusdienas nevar iedomāties bez kotletes vai gulaša, cits ik reizi grib ko citu,” ikdienu atklāj Niks. Dzintra atceras tos gadus, kad Cēsīs notika intensīva celtniecība, pusdienlaikā ēdnīcā vienmēr bija rinda un vīriem pusdienas par trim latiem nebija dārgas. “Ēdnīcā lielākoties pusdieno vīrieši. Porcijas nedrīkst būt mazas,” bilst Dzintra un uzsver – pieredze pierādījusi, ka uzņēmējam jāizvēlas, vai nu gūt ātru peļņu, vai strādāt ilgtermiņā. “Pērkam, ja vien iespējams, Latvijā ražoto. Būtiskais – lai viss būtu kvalitatīvs. Var jau iegādāties lētus kartupeļus, bet vai vērts, ja neesi drošs, ka tie būs garšīgi, neizšķīdīs vai nepaliks zili. Labāk samaksāt vairāk, bet būt drošam, ka būs garšīgi,” domās dalās Dzintra. “Mežrūkumi K” saimnieki ir gandarīti, ka izdevies strādāt bez kredītiem un attīstīties. Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar telpu saimniekiem – firmu “CATA” – kuras darbinieki ir pastāvīgie klienti. Mūsdienīgāka un mājīgāka kļuvusi mazā zāle, kur notiek banketi. Drīzumā vizuāli tiks pārvērsta lielā zāle. “Domājam, ka vasarā varētu strādāt arī sestdienās. Ne viens vien izteicis nožēlu, ka brīvdienā kopā ar ģimeni te nevar atnākt pusdienās,” stāsta Niks. Aizvien populārāk sabiedrībā kļūst ēdiena pasūtīšana mājās viesībām. Aizvien vairāk klientu uzticas “CATA” ēdnīcai. “Varam aizbraukt un uzklāt galdu, klients pats var atbraukt visam, ieskaitot zupu termosos, pakaļ. Esam izstrādājuši kāzu ēdienkarti, un vasarā, kad lielākais kāzu laiks, piedāvāsim viesu namiem. Jau izveidojusies sadarbība ar “Laimes ligzdu” un “Kunčiem”. Prieks, ka arī ārzemniekiem mūsu gatavotie ēdieni garšo,” darāmo ieskicē Dzintra un uzsver, ka cilvēki vēlas garšīgi paēst, lai būtu tā – kā mājās. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
9

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
62

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
418

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi