Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Dzīve uz kāzu viļņa

Druva
23:00
02.07.2007
7

Drabešu pagasta ”Lejas Astītēs” atpūtas komplekss ”Laimes ligzda” darbojas divarpus gadus. To izveidojis Cēsu uzņēmums SIA ”Nodus”.

Šajā laikā kompleksā rīkotas balles ar diezgan lielu cilvēku skaitu, bet visvairāk svinētas kāzas. Atpūtas kompleksa vadītāja Iveta Sproģe divarpus gadus darbā pavadījusi uz kāzu viļņa. “Izveidojot atpūtas kompleksu, prātā nenāca, ka atkal modē nāks kāzu svinēšana – ne tikai laulību reģistrēšana, bet arī atmiņā paliekoši svētki ģimenei un draugiem. Tāpēc esmu sagatavojusies gan pieņemt pasūtījumus – telpu izīrēšanai, galdu klāšanai un viesu izguldīšanai, gan kāzu rīkotājiem piedāvāju derīgu informāciju, kā iespaidīgāk veidot kāzu norisi, sākot ar fotogrāfa un mūziķu aizrunāšanu, beidzot ar dažādiem sīkumiem, kuri jāņem vērā, lai svētki izdotos. To visu ļauj iegūtā pieredze un nodibinātie kontakti,” pastāstīja Iveta.

Latviešu kāzu tradicionālais rituāls ir līgavas ienešana kāzu namā, ejot pa dvieli, zem kura paslēpts šķīvis. Pieredze – neizraudzīties šķīvi no neplīstošajiem traukiem. “Tas tik bija skats, kad viens pāris, nedzirdot šķindoņu un bailēs, ka netiks pie bērniem, sauca palīgā vedējus. Par trauku viņi nebija laikus padomājuši, paķēruši šķīvi no galda, bet tas izrādījās neplīstošs.” Iveta mēdz ieteikt arī netradicionālus rituālus, piemēram, vakara krēslā doties lāpu gājienā uz kalna galā ierīkoto ugunskura vietu. Pēc tam daudzi pāri atzinuši, ka tas bijis viens no iespaidīgākajiem kāzu mirkļiem: “Rīkotāji visbiežāk izvēlas tradicionālos tautas rituālus, bet es iesaku viduslaiku kāzu programmu – neparastu pieeju, kura jaunlaulātajiem un viesiem ir aizraujoša.”

”Laimes ligzdas” uzņēmēji sadarbojas arī ar kaimiņu saimniekiem, no viņiem var izīrēt zirgu un līnijdrošku. Jaunā pāra atbraukšana pajūgā rituālu padarot romantiskāku.

”Laimes ligzda” sadarbojas ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, floristi, mūziķiem. ”Pārsvarā kāzu rīkošanā cilvēki iesaistās pirmo reizi. Te es domāju ne tikai jauno pāri, bet arī vedējus, tāpēc ir saprotams mulsums – no kura gala sākt tik lielu viesību organizēšanu,” skaidro Iveta.” Lielu gandarījumu sagādā tas, ja kāzu otrajā dienā, novērtējot manas pūles, kas neaprobežojas tikai ar telpu īri, par palīdzību pasaka paldies. Latviešiem ļoti svarīgs ir mielasta galds. Katrs pāris man pārjautā, vai ēdienu pietiks. Tāpēc esmu izveidojusi sadarbību ar trim rajona ēdināšanas uzņēmumiem, kuri piedāvā atšķirīgas ēdienkartes, ir uzticami partneri. Galda klājums un kvalitāte vienmēr bijusi nevainojama. Ēdiena tiešām pietiek. Interesanti, ka viesu namus kāzām jaunie pāri sākuši nolūkot jau gadu pirms notikuma. Tas liek domāt, ka kopdzīves juridiska uzsākšana ir izsvērts un pārdomāts solis. Vēl ir novērots, ka jaunās dzīves uzsācēji vēlas uzticēties astroloģiskām sakritībām un spilgtām zīmēm. ”Laimes ligzdā” kāzas esot svinējis arī pāris, kurš laulību noslēdzis astoņos no rīta, jo zīmes rādījušas, ka tas ir viņu laulībām vislabākais laiks. Pats pirmais pāris, kurš kāzas gribēja svinēt 2007. gada septītā mēneša septītajā dienā rezervējis ”Laimes ligzdu” vairāk nekā gadu iepriekš. Šopavasar, kad daudzi interesējušies par iespējām svinēt kāzas zīmīgajā dienā, nācies atteikt, jo kāzu nams jau bijis aizņemts.

Iveta Sproģe domā, ka, pateicoties no­saukumam ”Laimes ligzda”, viņi kļuvuši populāri kāzu rīkošanā. Uz Amatas novadu svinēt kāzas brauc ne tikai no Rīgas, bet arī no Liepājas, Tukuma, Valmieras un citām vietām. “Tā ­ man nācies būt arī par padomdevēju, kur un kā vislabāk pieteikties laulību reģistrēšanai. Pieredze liecina, ka vēl neko nenozīmē svinību vietas pieteikšana. Var gadīties, ka attiecīgajā dienā ir problēmas ar laulību reģistrēšanu – aizņemti visi laiki iecerētajā dzimtsarakstu nodaļā. Var nākties pārcelt arī kāzu dienu tāpēc, ka ne visi katoļu priesteri ir gatavi laulāt piektdienās. Atsevišķos gadījumos, ja pāris ir no dažādām konfesijām un, stājoties laulībā, negrib to mainīt, jāgaida baznīcas atļauja. Izrādās, ka arī šādos jautājumos man, kāzu nama vadītājai, jābūt zinošai, citādi kāzu svinības iecerētajā laikā var nenotikt.”

Pāris reizes ”Laimes ligzdā” notikusi arī laulību reģistrācijas ceremonija. Tam gatavošanās esot īpaša, visvairāk domājot par noformējumu.

Kāzu svinības atšķirīgas dara jauktās laulības. Tad jāievēro kāzinieku vēlmes, saistītas ar dažādiem svarīgiem sīkumiem svinību norisē. Piemēram, lai brīdī, kad jaunais pāris dejo valsi, no griestiem birtu rožu lapiņas. Ja jaunlaulātie un daļa viesu ir veģetārieši, jāveido īpaša ēdienkarte, tajā iekļaujot zirņu vai mannā biezputru, kartupeļus ar biezpienu. ”Katrs viesis ir īpašs, un tāpēc ļoti cenšos ievērot visus lūgumus un par tiem nebrīnos, gluži otrādi – šīs atšķirības dažādo mūsu darbu,” teic Iveta.

“Laimes ligzdā” par tradīciju kļuvusi jauno pāru salidojumu rīko­ša­na, ļaujot cilvēkiem atgriezties vietā, kur jutušies laimīgi. ”Daudzi ir atsaukušies, un es tiešām sastopu un redzu laimīgus pārus. Daži pāri uz pasākumu 1. maijā ierodas ar vedējiem, bet daži jau ar bērniņiem. Katrs pāris stāsta par savām kāzām, neaizmirst arī kuriozus, kas lielās viesībās ir neizbēgami,” atceras Iveta. “Katrs pāris palicis atmiņā, tāpēc tikšanos salidojumā gaidu ar prieku. Atkārtotā tikšanās sniedz gandarījumu mūsu darbam.”

”Manā darbā fiziski un emocionāli noslogotākā ir nedēļas nogale. Brīvo laiku sev pašai varu atrast tikai nedēļas sākumā. To vislabāk pavadu vienatnē ar grāmatu. Katram darbam ir sava garoza, un šādam dzīves tempam esmu pielāgojusies. Visas grūtības atsver viens no sirds pateikts paldies,” secinājusi Iveta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
94

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi