Braucēji jau sākuši pierast, ka brauciens cauri Augšlīgatnei var būt kādas minūtes garāks, jo tiek rekonstruēts dzelzceļa pārvads. Uzbūvēts pagaidu tilts, vecais, kas savu laiku nokalpojis, nojaukts. Ja pirms nedēļas autobraucēji sūkstījās, ka ilgi jāstāv sastrēgumā, aizvadītās nedēļas nogalē nekādu problēmu nebija. Satiksmi luksofora vietā regulēja cilvēks. Būvdarbus veic SIA “Tilts”, darbu līgumcena ir 984 404 eiro (ar PVN). Tie sākti aprīlī un tiks pabeigti novembrī.
Tā kā šovasar uz Vidzemes šosejas paredzēt lieli remontdarbi, lai iepazītos, kā notiek dzelzceļa pārvada pārbūve Augšlīgatnē, bija ieradies satiksmes ministrs Uldis Augulis, VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) vadītājs Jānis Lange un citi Satiksmes ministrijas un LVC pārstāvji. “Pateicoties Eiropas fondu finansējumam, situācija uz valsts galvenajiem ceļiem uzlabojas. Katru gadu Kohēzijas un ERAF projektu ietvaros uz galvenajiem valsts ceļiem notiek vērienīgi būvdarbi. Tuvākajā laikā uz Vidzemes šosejas plānots rekonstruēt vēl vairākus posmus, tai skaitā posmu no Garkalnes līdz “Sēnītei”,” apmeklējot būvdarbus, norādīja ministrs. Viņš arī atgādināja zināmo, ka jāapzinās -nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ daļa reģionālo un lielākā daļa valsts vietējās nozīmes ceļu ir sliktā stāvoklī. “Ir jāpanāk, ka tiek ieviests ilgtspējīgs valsts ceļu finansējuma modelis. Izmantojot pašreizējo finansēšanas modeli, nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā izvirzītos mērķus,” uzsvēra Satiksmes ministrs Uldis Augulis.
“Šoseja un dzelzceļš ir mūsu novada artērija. Priecājamies, ja tiek veikti kādi uzlabojumi,” “Druvai” atzina Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks un uzsvēra, ka nav pārvērtējams ieguvums gājēju drošībā.
“Vecais tilts bija par šauru, pa šosejas malu rītos un pēcpusdienās ir daudz gājēju – bērni un skolotāji iet uz skolu, līgatnieši uz autobusa pieturu, veikaliem. Ziemā, ja uz ceļa ir sniega putra, mašīnas nošķiež gājējus. Dzelzceļa pārvada konstrukcija bija tik sliktā stāvoklī, ka varēja stāvēt uz tilta un pa šķirbām skatīties,” domās dalās pašvaldības izpilddirektors un piebilst, ka, protams, ikdienā netrūkst problēmu, kas saistītas ar valsts ceļu stāvokli, bet tās tiek risinātas sadarbībā ar “Latvijas Valsts ceļi” amatpersonām. “Arī ministrs atgādināja, ka naudas ir tik, cik tās ir. Tomēr situācija pamazām vien uzlabojas, ceļi Latvijā kļūst labāki. Ķempju ceļš, par kuru vēl pirms pāris gadiem bija ļoti daudz sūdzību, sakārtots. Arī Asaru ceļš ir plānā. Varam priecāties, ka tiks rekonstruēts ceļš uz Nītauri. Labie piemēri ir, un ar katru gadu to ir vairāk,” saka Egils Kurpnieks.
Līdz pat 2014. gadam autoceļš A2 jeb Vidzemes šoseja nebija iekļauts TEN-T autoceļu tīklā, līdz ar to tā rekonstrukcijai nebija pieejams ES fondu finansējums. Jaunajā plānošanas periodā 2014.-2020. gadam arī šī autoceļa rekonstrukciju ir iespējams atbalstīt ar ES struktūrfondu līdzekļiem. Satiksmes drošības paaugstināšanas programmas būvdarbi gājēju un velosipēdistu celiņa izbūvē sākušies ne tikai Augšlīgatnē, arī Ieriķos. Tiek izstrādāts būvprojekts posmam no Rīdzenes līdz Bērzkrogam (88,10.- 95,20. km), iepirkumu šiem būvdarbiem varētu izsludināt 2017.gadā. Šī šosejas posma remontu ikviens, kurš reiz pa to braucis, noteikti min vispirms atjaunojamo sarakstā. Nākamgad un 2018.gadā secīgi paredzēts veikt tiltu pārbūvi pār Kaķupīti 85,6. kilometrā un Badupīti 67. kilometrā. Nākamgad tiks pabeigts būvprojekts abu brauktuvju pārbūvei no Garkalnes līdz ”Sēnītei”, kā arī Valmieras šosejas sākumposms no ”Sēnītes” līdz Gaujas tiltam. Iepirkums būvdarbiem šajā posmā varētu tikt izsludināts 2017.gada beigās.
Komentāri