“Ar loterijām nekad nav veicies,” smejot stāsta veselavietis Juris Zariņš un piebilst, ka guvis diezgan rūgtu pieredzi. Pirms gadiem viņš visiem radiem Ziemassvētkos uzdāvinājis dažādas loterijas biļetes. Kaut vienā būtu bijis vismaz nieka laimests! Tā visi radi palika ar tukšām dāvanām. Kopš tā laika viņš vairs loterijas biļetes nepērk.
Par to, ka “Druvas” abonementu loterijā laimēts “Philip” markas televizors, Jurim un dzīvesbiedrei Ilzei piezvanījuši draugi. “Kas laimēts, laimēts. Protams, ka prieks, ka reiz paveicies,” saka Juris un atklāj, ka Ilze jau izdomājusi, kurā istabā liks jauno televizoru.
Zariņi saimnieko Ilzes dzimtajā mājā “Namēļos”. Savulaik abi strādāja kopsaimniecībā, “Namēļos” bija ferma. Juris bija saistīts ar tehniku, bijis traktorists, līdz izjuka kolhozs. Ilze
strādāja par ciltslietu zootehniķi. 1994.gadā tika nodibināta sava saimniecība. “Vajadzēja agrāk, būtu vairāk izdarīts, jo sākumā bija lielākas iespējas,” bilst saimnieks. Viņš parēķina, ka vairāk nekā 20 gados fermā ieguldīti vismaz 20 hektāri meža, piesaistīta arī ES nauda.
“Neesam vairs tik jauni. Tagad saimnieko meita Ieva un znots Ivars. Cik vēl spēks ļauj, palīdzam. Tas, ka ar visu tiekam paši galā, šajā laikā arī glābj saimniecību. Par pienu cena samazināta, ķepurojamies,” stāsta Juris Zariņš un ar lepnumu piebilst, ka “Namēļu” ganāmpulkā ir 37 slaucamas govis, 17 teles, visas pašu izaudzētas.
Jau gadiem kā zemniekiem “Namēļu” saimniekiem vislielākās problēmas sagādā ne jau tik daudz cenu kāpumi un kritumi pienam, degvielas cena vai birokrātija. “Mūsu lielākā problēma jau gadiem – mežacūku postījumi. Pirms nedēļas cūkas atkal jaunos zālājus uzarušas. Ne var atjaunot zālājus, ne nopļaut kvalitatīvu sienu. Graudaugus jau sen neaudzēju. Arī no runāšanas nokūst, jo mednieki vienkārši ar mežacūkām netiek galā. Vai negrib? Var jau zemniekiem ieteikt sargāt savus laukus, mežmalā neko nesēt, bet ja cūkas nāk līdz mājas pagalmam?” domās dalās veselavietis un atzīst, ka ne jau viņam vienam taipusē tāda problēma. Arī “Druvā” par mežacūku postījumiem tiek rakstīts regulāri, bet mednieki vienmēr prot atrast vainu citos.
“Namēļos” visa ģimene ir “Druvas” lasītāji. “Mani nekad lielās avīzes nav tā interesējušas kā “Druvā” rakstītais. Padomju laikā lasījām par lauksaimniecību, kā kurai kopsaimniecībai toreiz klājās, tagad, kā strādā zemnieki, kas jauns saimniecībās. Prieks, ka tiem, kuri strādā, veicas,” pastāsta veselavietis un atklāj, ka katram mājās ir savas tēmas, kuras interesē vairāk. Pats labprāt lasa Jāņa Buholca komentārus, piesaista viņa skatījums uz procesiem, kas ir interesants un ass. Pirms gadiem ģimene abonējusi Valmieras un Ogres rajonu avīzes, bet Juris atzīst, ka “Druva” ir praktiskāka, tajā vairāk vietējās informācijas.
Ilzei un Jurim, kopš saimniekošana nodota nākamajai paaudzei, brīvā laika vairāk. Īpaši jau ziemā. Abi jaunāko informāciju uzzina internetā.
“Ziemā televizors par daudz
laika aizņem. Pats vairāk sēžu pie datora, tas jau arī nav labi. Ilzei televīzijā ir savi radījumi un seriāli. Īpaši viņa seko
programmām par ēdiena gatavošanu. Es jau skaišos, ka vairs negrib cept parastu kotleti. Gatavot viņai vienmēr paticis, tagad ir laiks un iespēja pamēģināt ko jaunu,” pastāsta “Namēļu” saimnieks.
Pagājušoziem Ilze un Juris ar interesi iesaistījušies senioru programmā Priekuļos. Tas bijis ļoti piepildīts laiks, ko veltījuši sev. “Viss atkarīgs, kā turas veselība. Gribas jau iet un darīt. Tā kā neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, atrodu citas nodarbes,” bilst Juris Zariņš. Četras reizes nedēļā laiks tiek veltīts arī “Druvas” kārtējam numuram.
Sarmīte Feldmane
Komentāri