Klausītāju sirdīs ielija miers, acis atklāja izjūtas. Koncerts „…un dziļi tumsā sēs…” priecēja daudzus cēsniekus. Gan Cēsu pansionātā, gan kultūras centrā.
Latvijā pazīstamie mūziķi Lorija Cinkuss, Ivars Cinkuss un Uģis Prauliņš labdarības koncertā uzbūra
Adventes un Ziemassvētku noskaņu.
“Koncerts ļoti patika. Šī diena mums bija svētki. Biedrībā, kurā darbojamies, bija pasākums, bet koncertā guvām brīnišķīgas emocijas. Profesionāļus klausīties ir bauda. Sestdien bijām uz koncertu baznīcā,” pēc koncerta “Druvai” sacīja priekulietes Dzintra Kalniņa un Dace Jurciņa, piebilstot, ka labprāt apmeklē koncertus, jo cilvēks jau no maizes vien nedzīvo. “Dzīvojam Ziemassvētku noskaņā un izjūtās,” atzina Dzintra Kalniņa.
Ideja par šādu koncertu pirms četriem gadiem radās mācītājam Artim Eglītim, kurš tolaik kalpoja Ungura draudzē Stalbē. “Daudz domāju, kā ieinteresēt cilvēkus, kuri Adventes laikā dzīvo vien pa māju, neaiziet uz baznīcu, kā viņus saaicināt, iepriecināt,” atceras mācītājs. Viņš uzrunāja Loriju Vudu, pazīstamu kā “Čikāgas piecīšu” dziedātāju. “Mēs sameklējam pazīstamus mūziķus, viņi ir kristieši, bet sabiedrībā parasti par to nezina. Piedāvāju dziedāt dziesmas, kuras klausītāji no viņiem negaida. Piemēram, korāļus. Protams, koncertā viņi dzied arī savas dziesmas,” stāsta Artis Eglītis un piebilst, ka šis koncerts nav domāts atskaņošanai baznīcā, bet kultūras namos, pansionātos. Lai Ziemassvētku laikā cilvēki saņemtu Kristus vēsti, mācītājs koncertā lasa lūgšanas. Koncerts – tas ir brīdis mūzikai un pārdomām.
Lorijai, Ivaram un Uģim pirmais koncerts pirms diviem gadiem bija
Amatā, tolaik Artis Eglītis kalpoja Āraišu draudzē. “Šovasar pie domas atgriezāmies, un ļoti gribējās iepriecināt cēsniekus,” atzīst Artis un uzsver, ka
tas nav komerciāls koncerts, tā norisi finansē par ziedojumiem. Koncerta rīkotāja ir Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca. “Varam iepriecināt tos, kuri nevar atļauties nopirkt biļeti, tos, kuri vēlas dzirdēt šos māksliniekus,” saka koncerta idejas autors un piebilst, ka jau tiek domāts, kā piesaistīt naudu, lai arī nākamgad Ziemassvētku laikā varētu iepriecināt cilvēkus.
Arī tā ir tradīcija – sniegt koncertu pansionātā. “Tā bija jauka tikšanās. Īpaša. Kad aicinājām dziedāt kopā, dziedāja visi. Acis mirdzēja,” domās dalās Uģis Prauliņš un uzsver, ka mūziķiem vislielākais gandarījums ir muzikāli dot, iepriecināt. “Dziesmas no luterāņu dziesmu grāmatas šādā koncertā skan citādāk. Tās arī kultūras namos aizkustina klausītāju sirdis,” saka Lorija Cinkuss un atklāj, ka koncertos pansionātā un kultūras centrā jutusi cēsnieku atvērtās sirdis labajam, Dieva vārdam. Ivars atzīst, ka šādos koncertos mūziķis var būt laimīgs, jo klausītāji ar prieku un pateicību saņem viņiem doto dāvanu.
Ziemassvētku gaidīšana šogad šķiet tāda pelēcīga. Un ne tikai tāpēc, ka nav sniega, bet lielākoties no bailēm par krīzi, par nākotni. Par šo noskaņu Uģis Prauliņš ir dusmīgs. ”Cēsīs ilgi neesmu bijis. 90.gadu vidū te bija pilnīgi cita noskaņa, pilsēta bija tumša. Tad likās, ka viss apstājies. Tolaik bija smieklīgi bagātie cilvēki un pārējie – nabagi, neatkarīgi no profesijas. Tagad lielākā daļa cilvēku tomēr var samaksāt par dzīvokli, nav mums ļoti trūcīgu cilvēku, ir ko mugurā vilkt. Cilvēki nav pazaudējuši mūža ietaupījumus. Jaunā dzīve ir ielaidusi veselīgas saknes, tas vējiņš, kas pūš, tās neizlauzīs. Tas ir liels noziegums pret sevi, stāstīt, cik mums ir slikti. Tā ir vājinieku politika. Tā vissliktākā mantra, ko skaitīt. Mēs izdzīvosim. Vētra aizies, mēs turpināsim dzīvot,” rosinot nepazaudēt dzīvesprieku, domāt par nākotni, saka Uģis Prauliņš un piebilst, ka nesen bijis Palestīnā. Tur varot redzēt, kas ir grūtības. Tur ir karš. Cilvēki ir pārbiedēti. “Priecāsimies, mums nav tādu problēmu. Iepriecināsim cits citu,” uzsver Uģis Prauliņš.
Koncerts „…un dziļi tumsā sēs…” vēl notiks Staicelē un Malienā.
Komentāri