Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Denacionalizēto namu īrnieki izmisumā

Druva
23:00
17.04.2008
2

Cilvēki baidās palikt uz ielas, jo, nezinot savas tiesības, parakstījuši neizdevīgus līgumus.

Cēsīs ir 217 denacionalizētie nami. Cik tajos ir īrnieku, cik cēsnieku dzīvo? Pašvaldības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras dzīvokļu sektora vadītāja Ausma Ozola konkrētu skaitli neņemas nosaukt. Daudzi telpās tikai deklarējas.

Taču katru nedēļu vairāki cēsnieki, galvenokārt gados veci, vientuļi cilvēki, nāk pie aģentūras speciālistiem, lūdzot piešķirt citu dzīvojamo platību vai palīdzēt samaksāt īres līgumā noteiktās summas.

Līdz 2004. gada 31. decembrim bija noteikts, ka denacionalizētajos namos īres maksa par kvadrātmetru nedrīkst pārsniegt 48 santīmus, bet namīpašnieki īres līgumos ierakstījuši trīs, četras reizes lielākas summas. Speciālisti uzsver, ka šādu paaugstinājumu izīrētāji varēja pieprasīt vien tad, ja panākta vienošanās ar īrnieku, ja ne, tad palielināšanas lietderība bija jāpierāda tiesā. Bet ierasti īrniekiem vienkārši piedāvāts parakstīt līgumu, un pensionāri mīļā miera labad to darījuši, jo baidījušies zaudēt jumtu virs galvas.

“Īrnieki nezina savas tiesības, bet īpašnieki, izīrētāji ir dažādi. Ja īres līgumā nav norādīts, ka īres maksu var palielināt, īpašnieks to nedrīkst darīt. Jāvienojas, vai izīrētājam iespējas jāmeklē tiesas ceļā. Dienas laikā nevienu cilvēku uz ielas nedrīkst izlikt, par to nav jābaidās. Un nekas vispār nenotiek, kamēr īrnieks nav parakstījis īres līgumu. Ja izīrētājs piedāvā jaunu līgumu, tad īrniekam ir tiesības to rūpīgi izlasīt, tas nav jāparaksta uzreiz, līdzko izīrētājs to noliek priekšā. Ja cilvēks nesaprot līguma nosacījumus, tad noteikti var un vajag atnākt pie mums. Paņemt līdzi piedāvāto līguma eksemplāru un konsultēties ar speciālistiem. Īrniekam ir tādas tiesības, lai vēlāk nav situācijas, kas kļūst par mūsu ikdienu. Īrnieki nāk pie mums un apsūdz izīrētājus, vai atnāk un raud, jo ar situāciju netiek galā. Vēlreiz uzsveru, ka īpašnieki ir atšķirīgi – ir saprotoši, godīgi izīrētāji, bet ir arī citādāki, lielākoties namu pārpircēji, ” tā dzīvokļu sektora vadītāja, juriste Ausma Ozola un piebilda, ka tieši šie citādie cilvēki mēdz radīt īrniekam nepanesamus sadzīves apstākļus – atņemt iespējas tikt pie ūdens, izmantot malkas šķūnīšus, koplietošanas telpas netiek remontētas, tās ir aukstas, tumšas, ka pensionāram bail iziet pagalmā. Izīrētājs neņem vērā, ka prasa augstu mēneša maksu no pensionāra, telpas neremontē, māju neuztur gadiem.

“Vēl ir situācijas, kad izīrētājs liek papildus maksāt zemes nodokli, apmaksāt dažādus uzlabojumus un atsevišķi iekasē īres maksu, bet juridiski īres maksu veido apsaimniekošanas maksa un peļņa. Nekas nav jāmaksā papildus, jo visas izmaksas ir iekļautas īres maksā,” skaidroja Ausma Ozola un turpināja: “Cilvēki ierasti ir iegājuši dzīvojamā platībā ar namu pārvaldes slēgtu līgumu. Bet nāk jaunie īpašnieki – daļa līgumus pārslēdz, daļa ne. Pārslēdzot līgumu, izīrētājam jāievēro visi iepriekšējā līguma nosacījumi. Viņš nedrīkst izdomāt visu no jauna un likt priekšā īrniekam, ka tādi noteikumi jāparaksta. Iegādājoties namu, izīrētājs zina, ka tajā dzīvo īrnieki, kuriem ir īres līgumi. Vispirms jāiepazīstas ar situāciju, tad jāizlemj – iegādāties namu vai ne, bet sanāk – nopērk un tad apgalvo, ka par esošo situāciju neatbild.

Vēl īrnieki neapdomīgi beztermiņa īres līgumus pārslēdz uz terminētajiem. Mainās nosacījumi. Būtiski – ja īres līgumā nav atrunāts, ka laikā, kad īres līgums beigsies, tas tiks pagarināts, tad, iepriekš brīdinot, īpašnieks var likt atbrīvot dzīvojamo telpu. Tāpēc līgumi rūpīgi jālasa un jāvērtē. Tajos jābūt iekļautiem ne tikai īrnieka, bet arī izīrētāja pienākumiem. Vecie cilvēki saka, ka bail ar namīpašnieku kašķēties, bet īrniekam savas tiesības jāaizstāv. Ja pats nespēj, jāmeklē padoms pie mums, bet tas jādara, pirms līgums parakstīts, ” uzsvēra juriste.

Turklāt īres maksu izīrētājs nedrīkst paaugstināt tajā rītā, kad slikts garastāvoklis. Par īres maksas paaugstināšanu jābrīdina pusgadu iepriekš. Brīdināšana nav paziņojuma izlikšana pie ārdurvīm.

“Ja īrnieks nav parakstījis dokumentu, ka ir brīdināts, tad viņš nav brīdināts. Protams, starp īrniekiem, izīrētājiem arī par īres termiņu var būt mutiska vienošanās, ja ir godīgas attiecības. Viss īres lietās nav jāuzraksta uz papīra, bet, ja ir domstarpības, konflikti, tad uz papīra uzrakstīto ir vieglāk pierādīt,” sacīja Ausma Ozola. Un minēja vēl pāris situācijas, kad denacionalizēto namu īrnieki nezina savas tiesības. Galvenā – izīrētājs saka, ka remontēs māju, dzīvokļus, tāpēc jāatbrīvo telpas. Tā var darīt, bet izīrētāja pienākums ir ierādīt īrniekam citu dzīvojamo platību. Vēl situācija – izīrētājs nepagarina īres līgumu, bet pieņem maksājumu. Ja bijis terminētais īres līgums, tad maksājuma pieņemšana nozīmē automātisku līguma pagarināšanu, taču īrnieks to nepieciešamības gadījumā varēs pierādīt tikai tad, ja izīrētājam būs paprasījis kvīti par veikto maksājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
6

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
25

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
287

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
10
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi